Kā novados vērtē piedāvāto “gudras saraušanās” pieeju? 3
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) eksperti iesaka īstenot “gudras saraušanās” pieeju, piemēram, samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, sniegt pakalpojumus, ņemot vērā iedzīvotāju ikdienas pārvietošanos, nevis administratīvās robežas, koncentrēt iedzīvotājus lielajās pilsētās.
Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Uzskatu, ka sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem palielinās, jo to veicina pašreizējā valsts politika, kas vairāk vērsta uz lielo pilsētu un Pierīgas interešu īstenošanu. Iepriekšējos gados daudz tika runāts par līdzsvarotas attīstības veicināšanu, par to, ka mums ir svarīgs ikviens Latvijas cilvēks, taču šobrīd jau ne reizi vien ir izskanējis viedoklis, ka nākotnē Latvijā būs tikai lielās pilsētas. Uzskatu, ka būtu nevis jāīsteno “gudras saraušanās” pieeja, bet gan vairāk jāiegulda reģionu attīstībā (līdzsvarotas attīstības veicināšana, starp citu, ir arī viens no uzdevumiem, kura īstenošanai piešķirts ES fondu finansējums). Latvijā visos laikos lauku teritorijām tikusi pievērsta liela uzmanība, valsts izaugsme vienmēr lielā mērā bijusi balstīta uz lauksaimniecību, lauku attīstību. Par to, ka lielās pilsētas nevar pastāvēt bez laukiem, ir pārliecinājušās jau daudzas valstis. Piemēram, Norvēģija pirms aptuveni 15 gadiem mēģināja īstenot modeli, ko šobrīd vēlas ieviest Latvijā. Norvēģijā lauku teritoriju attīstībā pašlaik tiek ieguldīti vērā ņemami līdzekļi un iepriekšējā darbība ir atzīta par kļūdu. Mūsu valsts politika šobrīd ir vērsta uz līdzekļu ekonomēšanu, kas kopumā, protams, vērtējama atzinīgi, vienīgi jautājums – uz kā rēķina? Tas lielākoties notiek uz iedzīvotāju rēķina, īpaši jau to cilvēku, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām. Turklāt var vēl diskutēt – kas valstiskā mērogā sniegs lielāku labumu ilgtermiņā: “gudrās saraušanās” rezultātā īslaicīgi ietaupīti eiro vai nākotnes attīstībā gudri ieguldīti līdzekļi?”
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs: “PKC šādu valsts attīstību ir iestrādājis Nacionālā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam, kura izstrādi tas koordinēja. “Gudrā saraušanās”, cik saprotu, būs apsteidzoša valdības rīcība esošajām migrācijas un depopulācijas tendencēm. Tātad nevis reaģēt uz iedzīvotāju dabīgo pārvietošanos, bet aktīvi tos vadīt un ietekmēt, piemēram, koncentrējot valsts un pašvaldību pakalpojumus, kā arī dodot signālu uzņēmējiem, ka darbība ārpus lielpilsētām ir neperspektīva. Viena no “gudras saspiešanas” darbībām tiek jau plānota Izglītības un zinātnes ministrijā, nosakot minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasē. Spilgts tehnokrātisks plāns, sausi aprēķini un lētākā risinājuma izvēle. Nekādu emociju par paaudžu saknēm, piederību novadam, kultūras mantojumu. Plāns veicinās ātrāku novadu iztukšošanu. Gribētu redzēt to pašnāvniecisko politiķi, kas to atbalstīs!”
Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Kaut kas traks! Lasu, ka eksperti iesaka radīt iespējas reģionu iedzīvotājiem atrast darbu un mājokli Latvijas lielākajās pilsētās, tādējādi saglabājot apdzīvotību reģionos. Mums iesaka gudri sarauties, lai lielās pilsētas varētu gudri izplesties. Nu nē! ES finansējums taču arī mērķēts uz reģionu stiprināšanu. Bet reģions – tie esam arī mēs, novadi. Nīcas novada dome ir izmantojusi visas līdzšinējās iespējas piesaistīt ārējo finansējumu pašvaldības infrastruktūras sakārtošanai Mums ir divas skolas un bērnudārzs, ambulance ar trīs ģimenes ārstiem, zobārstu, skaistuma kopšanas iespējām. Ceļam sporta halli ar norvēģu finanšu instrumenta atbalstu, ar LAD finansējumu esam sakārtojuši trīs pašvaldības ceļus, valsts rekonstruējusi Jūrmalciema ceļu un rekonstruē šoseju uz Lietuvas robežu, bezdarba līmenis novadā ir ap 5,6%. Ja varētu uzcelt daudzdzīvokļu māju jaunajām ģimenēm, dzīvokļu rinda pašvaldībā būtu atrisināta. Darām, ko varam, valstij būtu vairāk jāpalīdz – tikai tā varam nodrošināt, lai iedzīvotāji nedomātu par pārcelšanos uz Rīgu vai Pierīgu.”
