Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. augusts, 2013
Drukāt

Kas iešifrēts svītrkodā?

svitrkods2

“Es gribu uzzināt, kas ir iešifrēts preču svītrkodā. Vai “PL” varētu publicēt tabulu ar svītrkodu atšifrējumu, jo pēc tā var spriest, kur prece ražota. Tas man šķiet ļoti svarīgs faktors.” 
Jānis Misiņš Rīgā

 

Pirms 40 gadiem pasaules vadošie mazumtirdzniecības nozares līderi pieņēma lēmumu par vienota produktu identifikācijas standarta – svītrkoda – ieviešanu. To atzina par vienkāršu un informācijas bagātu. Jau pārdesmit gadus svītrkodu sistēma ir starptautisks standarts arī Eiropā. Tas gan nav obligāts, bet, ja ražotājs savu produktu grib pārdot lielveikalos vai eksportēt uz ārvalstīm, svītrkods ir vajadzīgs.

Šis kods nav domāts pircēja informēšanai, tas kalpo ražotājiem, preču piegādātājiem un tirgotājiem, lai atvieglotu preču uzskaiti. Turklāt svītrkodam ir nozīme tikai tad, ja datu apstrādei izmanto datorus.

– Mazumtirdzniecībā pārdodamās preces (gabalpreces) parasti marķē ar starptautiskās GS1 sistēmas svītrkodiem, kas sastāv no 13 cipariem, – skaidro biedrības “GS1 Latvija” valdes priekšsēdētāja Liene Šauriņa.

Pirmie trīs cipari ir tā saucamais valsts prefikss, kas identificē GS1 nacionālo biedru organizāciju. Katrā valstī drīkst būt tikai viena šāda organizācija (pasaulē to pavisam ir 111), pie mums tā ir Latvijas nacionālā automātiskās identifikācijas organizācija – biedrība “GS1 Latvija”.

“GS1 Latvija” piešķirtais prefikss ir 475, “GS1 Estonia” – 474, bet “GS1 Lithuania” – 477. Šis skaitlis norāda uz nacionālo GS1 organizāciju, nevis uz preces izcelsmes valsti. Uz etiķetes uzrādītās valsts kods var nesakrist ar ražotājvalsti, jo ir firmas, kas preci ražo vienā valsti, bet ir reģistrētas citā vai arī citās izvieto savas filiāles. Tāpat pastāv kopražojumi.

Kāds kurai valstij ir prefikss, var skatīt: www.gs1.lv/valstu_prefiksi

Nākamie cipari svītrkodā ir ražotāja uzņēmuma kods. Latvijā tas var būt 4 vai 6 ciparu numurs, kas identificē uzņēmumu, kurš marķē produktu ar svītrkodu. Šo numuru uzņēmumam piešķir nacionālā automātiskās identifikācijas organizācija “GS1 Latvija”.

Tad svītrkodā seko produkta numurs – Latvijā tas ir 3 vai 5 ciparu numurs, kas identificē konkrēto vienību (produktu). Piešķir uzņēmums katram individuālam produktam, pēc tam šo numuru reģistrē GS1 organizācijā.

Pēdējais svītru koda cipars kalpo kā koda kontrolzīme. Tas kontrolē simbola nolasīšanas pareizību. Aprēķina pēc īpaša algoritma.

Tātad jebkurš GS1 sistēmas svītrkods sastāv no 13 cipariem, kas sniedz informācija par to, kāds ir valsts prefikss + uzņēmuma numurs + produkta numurs + kontrolcipars.

– Svītrkoda cipari tikai identificē produktu, nevis to klasificē, tas ir, pēc svītrkoda numuriem patērētājs neko būtisku par produktu uzzināt nevar, jo valsts prefikss nenorāda uz preces izcelsmes valsti, bet gan tikai to, kuras valsts GS1 organizācijā uzņēmums saņēmis numuru un tiesības marķēt produktus ar GS1 svītrkodu. Bet produkta numurs ir tikai ciparu virkne… Svītrkods nepieciešams tirgotājam, lai automatizētu pārdošanas procesu, jo katram produktam tas ir unikāls un kalpo kā atsauces atslēga, lai ievadītu informāciju datorā un nepieciešamības gadījumā atrastu attiecīgo informāciju, – uzsver L. Šauriņa.

Bet, ja ir interese un vēlēšanās uzzināt, vai svītrkods ir legāls, to var pārbaudīt GS1 starptautiskajā datu bāzē GEPIR http://gepir.gs1.org/v32/xx/default.aspx?Lang=en–US/

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+