Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. oktobris, 2016
Drukāt

Gunārs Nāgels: Kas ir latvietis? Kad tautību jauc ar pilsonību (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gunārs Nāgels

Kas ir latvietis? It kā vienkāršs jautājums, kas prasās vienkāršu atbildi. Tomēr Saeima, un ne tikai Saeima, daudzus gadus mokās ar šo definīciju.

Grozījumos Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā bija paredzēts, ka jebkurš varētu mainīt savu tautību uz “latvietis”, ievērojot tikai minimālos priekšnoteikumus – ir Latvijas pilsonis, vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un augstākajā pakāpē prot latviešu valodu. Deputāti trešajā – galīgajā – lasījumā šo iespēju noraidīja. Tagad Valsts prezidents aicina sabiedrību diskutēt jautājumu par “piederību latviešu nācijai”.

Liekas, ka bieži tiek jaukti divi jēdzieni – tautība un pilsonība. Lai veidotu integrētu, t. i., saliedētu sabiedrību, ir vēlams, ka tā sastāv no Latvijas pilsoņiem. Latvijas pilsonība patlaban ir pārāk viegli iegūstama, bet vēl arvien to nespēj vai drīzāk nevēlas iegūt ļoti daudzi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Tautība toties ir vienmēr bijusi noteikta uz visu mūžu ar ļoti minimālām iespējām to mainīt. Tā bija tāda pati kā vecāku tautība vai, ja vecākiem bija atšķirīgas tautības, tad viena vai otra.

Noraidītie grozījumi praktiski atļautu visiem Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu, iegūt pasē ierakstu “latvietis”. Ko tad dotu šis papildu ieraksts? Pasē jau ir atzīme “Latvijas pilsonis”. Lai tam būtu kāda nozīme, tautības jēdzienam jāatšķiras no pilsonības jēdziena. Un, ja neatšķiras, tad mēs faktiski degradējam apzīmējumu “latvietis”.

Neticu, ka kāda Latvijas pilsoņa tautības ieraksta maiņa pasē uz “latvietis” jebkādā veidā palīdzēs tam integrēties latviešu sabiedrībā. Tas drīzāk radīs apjukumu par to, ko nozīmē šis vārds. Piederība kādai tautai nevar būt tikai vienpusīga sajūta. Tiek lietotas dažādas mērauklas, bet labākā liekas tā ar trim prasībām: kāds no netāliem senčiem pieder šai tautai, pats jūtas piederīgs šai tautai un šī tauta pieņem pretendentu kā savējo. Protams, tas vairs nav tik viegli pārbaudāms kā “man gribas…”, taču tas bija viss, ko prasīja piedāvātie likuma grozījumi.

Atļausim vārdam “latvietis” turpināties ar savu īsto nozīmi, bet neatstumsim, kā arī līdz šim neesam atstūmuši, nelatviešus, kuri ir mūsu valstij lojālie pilsoņi.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Vajag izpētīt kāpēc krievvalodīgie var kļūt par vāciešiem, amerikāņiem, sibīriešiem utt. un tā pretojas kļūt par latviešiem? Vai tur vainīga “viena tante teica” vēsturiskā atmiņa, pārākuma apziņa pār latviešiem vai uzspiestā dezinformācija par mums Krievijas TV ?

  2. Latvijas tautai un latviešu valodai ir bīstama “latvijošanās”. Pat integrācijas vārdā nav pieļaujams kropļot latviešu valodu, ejot pretī tiem, kuriem ir “grūti” valodu iemācīties!

  3. Latvijai saules mūžu ! Atbildēt

    Nav jāmokās tiem, kuri vēlas pārtaisīt Latviju un latviešus, kā austrumu migranti, huļigāni utt. pārtaisa Eiropu. Lai viņi brauc prom tur, kur šiem cilvēkiem ir visatbilstošākie apstākļi. Bet tiem, kuri netaisās nekur pārcelties, Latvijā jāciena tauta, nācija un jākļūst latviešiem.

  4. Šo idiotismu – tautības jaukšanu ar pilsonību pie mums ievazāja rietumu liberasti. Pie mums visādi rinkeviči ar putām uz lūpām cīnījās par to, lai no mūsu jaunajām pasēm vispār izņemtu atzīmi par tautību. Un beigās tagad sacūkotā veidā grib to ielikt atpakaļ. Tas taču ir izsmiekls, ka, piemēram, Francijā nēģeris vai muslims ir “francūzis”, un to pašu grib pie mums.

  5. Latvijieši, kuri diez kāpēc kaunās savas īstās tautības, apzināti “jauc” !
    Vai čukča, kurš ēd zaļu brieža gaļu ir sliktāks par francūzi, kurš ēd gliemežus un vardes ??

  6. Brīvvalsts laikā bija aicinājums kļūt par latviešiem. Pie nosacījumiem piederēja arī uzvārda latviskošana. Ja jau, tad jau. Atbalstu tādu politiku (bet ne spiegu un Annas Potapovas jeb Jutas Strīķes gadījumā).

  7. Nāgeli – tas tak letiņiem kompliments! Jo nedz mums jāskaidro, ka domāts “latviešu tautības CILVĒKS”, nedz jāmeklē erzacnosaukumi – kā čigāniem vai žīdiem …

  8. Kā nosaka tautību baby-boxā atstātajiem?

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (59)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+