Gunārs Nāgels
Gunārs Nāgels
Foto: Timurs Subhankulovs

Gunārs Nāgels: Kas ir latvietis? Kad tautību jauc ar pilsonību 10

Kas ir latvietis? It kā vienkāršs jautājums, kas prasās vienkāršu atbildi. Tomēr Saeima, un ne tikai Saeima, daudzus gadus mokās ar šo definīciju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Grozījumos Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā bija paredzēts, ka jebkurš varētu mainīt savu tautību uz “latvietis”, ievērojot tikai minimālos priekšnoteikumus – ir Latvijas pilsonis, vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un augstākajā pakāpē prot latviešu valodu. Deputāti trešajā – galīgajā – lasījumā šo iespēju noraidīja. Tagad Valsts prezidents aicina sabiedrību diskutēt jautājumu par “piederību latviešu nācijai”.

Liekas, ka bieži tiek jaukti divi jēdzieni – tautība un pilsonība. Lai veidotu integrētu, t. i., saliedētu sabiedrību, ir vēlams, ka tā sastāv no Latvijas pilsoņiem. Latvijas pilsonība patlaban ir pārāk viegli iegūstama, bet vēl arvien to nespēj vai drīzāk nevēlas iegūt ļoti daudzi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Tautība toties ir vienmēr bijusi noteikta uz visu mūžu ar ļoti minimālām iespējām to mainīt. Tā bija tāda pati kā vecāku tautība vai, ja vecākiem bija atšķirīgas tautības, tad viena vai otra.

CITI ŠOBRĪD LASA

Noraidītie grozījumi praktiski atļautu visiem Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu, iegūt pasē ierakstu “latvietis”. Ko tad dotu šis papildu ieraksts? Pasē jau ir atzīme “Latvijas pilsonis”. Lai tam būtu kāda nozīme, tautības jēdzienam jāatšķiras no pilsonības jēdziena. Un, ja neatšķiras, tad mēs faktiski degradējam apzīmējumu “latvietis”.

Neticu, ka kāda Latvijas pilsoņa tautības ieraksta maiņa pasē uz “latvietis” jebkādā veidā palīdzēs tam integrēties latviešu sabiedrībā. Tas drīzāk radīs apjukumu par to, ko nozīmē šis vārds. Piederība kādai tautai nevar būt tikai vienpusīga sajūta. Tiek lietotas dažādas mērauklas, bet labākā liekas tā ar trim prasībām: kāds no netāliem senčiem pieder šai tautai, pats jūtas piederīgs šai tautai un šī tauta pieņem pretendentu kā savējo. Protams, tas vairs nav tik viegli pārbaudāms kā “man gribas…”, taču tas bija viss, ko prasīja piedāvātie likuma grozījumi.

Atļausim vārdam “latvietis” turpināties ar savu īsto nozīmi, bet neatstumsim, kā arī līdz šim neesam atstūmuši, nelatviešus, kuri ir mūsu valstij lojālie pilsoņi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.