Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. jūnijs, 2013
Drukāt

Kas ir “mistiskais” salpetris 1768. gada receptē?

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Kas ir tas salpetris, kas minēts senās zāļu tēju receptēs? Piemēram, 1768. gadā izdotajā grāmatā “Latviešu ārste”, kur tas ir katrā.”
 Sarma Zarčinska Rīgā

 

Salpetris pazīstams kā nātrija, kālija, kalcija un amonija nitrāta nosaukums, bet šis jautājums samulsināja daudzus ekspertus, jo skaidrojuma nebija ne Farmācijas muzeja speciālistiem, ne asociētajai profesorei, farmācijas doktorei Vijai Eniņai. Viņa tikai spriež, ka sāļu pievienošana dažkārt ir noderīga augu aktīvo vielu izvilkšanai jeb ekstrahēšanai, un dažkārt šādā nolūkā lietojot arī cukuru.

Salpetri (izņemot bārija salpetri – ļoti indīgu vielu) ir labi slāpekļa minerālmēslojumi. Amonija un kālija salpetri lieto sprāgstvielu izgatavošanai. Kālija un nātrija salpetri izmanto arī kā pārtikas piedevas – konservantus, kas pagarina produktu uzglabāšanas laiku, aizsargājot no mikroorganismu izraisītas bojāšanās. Konservantu grupā nātrija nitrātam ir piešķirts E 251, kālija nitrātam – E 252 apzīmējums. Pēdējo gan parasti pievieno tikai speķim, šķiņķim, žāvētai un kūpinātai gaļai, sālītai liellopu gaļai un dažiem sieriem. Iespējams, ka salpetra kā konservanta īpašības bija zināmas jau pirms vairākiem gadu simtiem, un tas arī ir skaidrojums.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+