Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. aprīlis, 2015
Drukāt

Kas ir “nesakopta zeme”? Atbilde “LA” lasītājai (17)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Man divkāršoja zemes nodokli ar pamatojumu – par nesakoptu zemi.  Nesaprotu, ko nozīmē vārds “nesakopts”. Zemes kopšana nav vienas dienas darbs, un to es daru savu iespēju robežās. Rauju celmus ar automašīnu domkratu, līdzinu zemi ar grābekli un atbrīvotajos laukumos audzēju gurķus, kāpostus, ķirbjus. Ausma Tukuma novadā

Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Ilgaža skaidro, ka LAD bez zemes vienības īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai to pārstāvju klātbūtnes veic ikgadēju zemes vienību (kadastru) apsekošanu, lai vizuāli pārbaudītu, vai lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir apsaimniekota. LAD apkopo iegūto informāciju un datus par neapstrādātajām platībām iesniedz vietējām pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes aprēķināšanai.

Uz koptas lauksaimniecībā izmantojamās zemes audzē un iegūst lauksaimniecības produktus, tostarp, dārzeņus, graudus vai arī gana lopus, vāc sienu un tamlīdzīgi. Bet nekopta zeme ir nepļauta, apaugusi ar krūmiem, kokiem, izrakņāta vai tāda, kur nošķūrēta augsne vai kur zeme pārpurvojusies, ilgstoša mitruma iedarbībā saaugušas niedres.

Ja lauksaimniecībā izmantojamo zemi apmežo, laikus jāvēršas Valsts mežu dienestā, lai platību pieņemtu par mežu un kadastra datos nestāvētu maldīga informācija.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Zeme privātīpašumā… mana zeme, ko gribu, to daru… Kas tā par domāšanu. Zeme ir mums visiem dota dzīvošanai un saprātīgai saimniekošanai, ne tikai tiem, kam tā skaitās īpašumā.
    Mūsu platuma grādos neapstrādāta zeme dabīgi aizaug ar mežu. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir paaudžu darba rezultāts, to uzturot. Ilglaicīga saimniekošana nozīmē to uzturēt, nepasliktinot tās stāvokli (lai neizbeigtos tās spēja lauksaimnieciski ražot, tātad pārmērīgi tikai ņemt no tās arī nedrīkst, tāpēc ir augu seka izdomāta un mēslošana un citas LABAS lauksaimniecības prakses).
    Tāpēc lauksaimniecības zemes laba stāvokļa uzturēšana ir visas sabiedrības interesēs tāpat kā visas mūsu zemes laba uzturēšana, neatkarīgi no īpašumtiesībām.
    Saprotu Slotas sajūtu – esmu pret “tikai mauriņiem” arī pilsētās, bet nepļauta garai zālei nākamajā pavasarī seko kūla un kūlisti, un pēc tam krūmaugšana. Izskatās, ka pavisam neskarta daba mums spīd tikai stingrajos rezervātos un mazāk skarta – vieglākajās dabas aizsardzības teritorijās un citos VZD fiksētajos oficiālajos krūmājos, mežos, purvos utt., bet ne zemē, kurai ir (valstisks, sabiedrisks) lauksaimniecībā izmantojamās zemes statuss

  2. Patiešām,ja no tā neceļas nekāds ļaunums ,tad kādēļ jāsoda? Tas NAV slikti ,ka zeme atpūšas,tur ligzdo putni un skraida kukainīši- un par to jāsoda? Jasoda būtu par pavisam ko citu.Varbūt mazdēls tur strādās- vai tas ir noziegums?Kada kuram daļa ko es daru ar savu īpašumu?Tas viss ir ļoti dīvaini.Nodoklis nodokļa dēļ.Piekasīšanās.Kas var būt labāks par neskartu dabu?Pasaulē jau tā tās trūkst,bet te -tas noziegums.Par pārmērīgu zemes noplicinašanu un ķīmiķošanu gan vajadzetu cīnīties.Arī kūlu dedzināt nav gudri- sadedzina visas org. vielas un dzivo radību. Un kur tad liks to produkciju,kuru nav kur realizēt un visu ko aizliedz audzēt?Sim sodam nav nekada pamata.Gribu un nepļauju zāli-kadēl kadam sagādā prieku man aizliegt staigāt pa garu zāli?Ja man tas patīk?Kur manas cilvēktiesības?Tagad pasaule iestājas pret jebkādu diskrimināciju!Kādēļ mani diskriminē zāles dēļ?

  3. Lauksaimniki zemi degradē, neļauj tai atpūsties, izspiež no tās pēdējo sulu. Tā sauktie “zaļie zemnieki” ir vieni riktīgi velni, nelabie. Tie ir cilvēki, kuri pirms kukurūzas audzēšanas zaļajai elektrības ražošanai, lauksaimniecības zemi nober baltu ar minerālmēslojumu, veģetācijas laikā ar milzīgiem traktoriem vēl vairākas reizes pārbraukā pa laukiem kaut ko miglodami. Es to labi visu redzu, jo man lauku īpašums ir blakus vienam tādam zaļās enerģijas ražotājam. No zemes tiek izspiesta pēdēja sula un aizdzīta pēdējā slieka, lai tikai mantkārīgi iegūtu pēc iespējas lielāku zaļo masu. Turklāt mēs par šo zemei izdarīto postu samaksājam ar elektrības rēķinu apmaksu. Tas viss iekļauts paaugstinātā tarifā, ko sauc par obligāto iepirkumu. Zaļā enerģija ir nāves spriedums mūsu lauksaimniecības zemei.

  4. Tas viss ir lauku politikas rezultāts lai atņemtu īpašniekiem zemi un tie kļūtu par kalpiem lielsaimniekiem.Ja laukos nav savas zemes,tuvumā skolas un medpunkta ,tad kalpa liktens garantēts pašam un bērnu bērniem.jo lauksaimniecība ir paaudžu darbs.Tādēļ labākais variants būtu doties pasaulē izmācoties labu amatu lai varētu nopelnīt un vismaz redzētu pasauli.

  5. ar zemi mums iet tāpat kā ar māju mantošanu. Mantotāji grāba īpašumus bez atbildības vai spēs tos vispār apsaimniekot. Rezultātā savu tēvu tēvu zemīti večiņa nespēj pati apart un dzīvojāmā māja iet bojā, jo tās īpašnieks ir nabaga pensionārs. Piemēram, Autrumvācijā savu fabriku varēji dabūt atpakaļ, ja bija biznesa plāns ar ražošanu, nodarbinātajiem un finansēm, pretējā gadījumā sēdi pie ratiem, īpašniek un mantotāj!

  6. Ja atmiņa neviļ, es izdomāju “KULAKU NODOKLI” lai latviešus patriektu no zemes, lai viņi zemi pārdotu ārzemniekiem, jo mūsu pašu biezie grib dabūt zemi nost no tautas par sviestmaizi, tādēl es izdomāju, ka šie nabagi, kuri saudzē zemi priekš saviem bērniem un vai mazbērniem, jtā ir jāatņem.

    Prieks censties komunistiskās sistēmas robežās, kas labi izmantoja kulaku nodokli. Man ši sistēma patīk, priecājos par sevi un saviem ieteikumiem.

  7. Viss ir ļoti vienkārši – to zemi, kas skaitās lauksaimniecības zeme, vajadzēja nopļaut līdz noteiktam datumam, kā arī izcirst krūmus. LAD skatās bildes no satelīta. Ja lauks nopļauts – viss kārtībā. Ja zemes ir vairāki hektāri, bet īpašniece pati apstrādāt nevar (lai izaudzētu sev pārtiku, tik daudz zemes arī nevajag), to var iznomāt kādam lielākam zemniekam. Un visiem būtu labi.

    • No raksta nav saprotams cik tad liels tas īpašums ir ja pushektārs pie mājas ,tad nu tur piesieties nevajadzētu ,ja 30 ha un neapļauts ,tad skaidrs ka jāliek papildnodoklis.

  8. Latvietis "kulaks"? Atbildēt

    Latvija turpinās “kulaku” sērga, ar nolūku izstumt latviešus no savas zemes, apliekot ar “KULAKU NODOKLI”, ar paaugstinātu nodokli, katru gadu paaugstinot kadastr;alo vērtību un apliekot ar dubultu nodokli, ja tu nespēj pagaidām savu zemi apstrādāt tieši valsts politikas dēļ – nav iespēju iegādāties tehniku, nav zemei elktrības, un daudz citu motivētu apstākļu dēļ.

  9. Situācija ir ļoti vienkārša- ja pašvaldība mēģina likt dažādus sodus, jāizdeklarējas un zaudējumi no neiegūtā IIN būs daudzkārt lielāki nekā pašvaldība savā mantkārībā grib no Tevis noplēst. Izdeklarē savus bērnus un mazbērnus, kas maksā nodokļus pagastā bet strādā Rīgā, tas ātri liks mainīt uztveri par saviem iedzīvotājiem.

  10. Latvijā privātīpašums nav svēts, katrs var staigāt, vazāties, kontrolēt utt., tas tapēc ka sabiedrība tā vēlas.

  11. Te nu tev bija privātīpašuma neaizskaramība, izdomā tik likumus deldēdami bikses, kas neko vispār no zemes, dabas utt… neko neapjēdz. Kāpēc es nevaru uz savas zemes darīt ko sirds kāro? Biezie var nošķūrēt auglīgo – dabīgo zemsedzi, vai gluži pretēji uzbērt – mainot reljefu un tas skaitās sakopta zeme? Absurds!!!

    • Lai nesēž savai zemei kā budzis virsū, bet iznomā kādam kas var apstrādāt, vai pārdod un tos dažus gurķus nopērk no kaimiņa

      • kaut Tev slīkstot dzert gribētos, skauģi…

      • Tas ‘budzis’ kautko razho, vismaz gurkjus. Taapeec jau veesturiski tie ‘budzi’ palika turiigaaki. Toreiz ‘proletaarieshi’ atnjeema draudot ar plinteem. Tagad proletaarieshi atnjem ar inspekcijaam. Zheel tie paari palikushie 10% straadiigie (gurkju staadoshie) latvieshi.

    • Paga, paga-jūs no tiem jenotiem ne to vien sagaidīsiet! Drīz arī par auto maksāsiet sodu par visām dienām, kurās nebūsiet ar to braukuši.
      Kāda kuram būtu daļa, kā es rīkojos ar savu īpašumu, ja no tā neceļas nevienam nekāds ļaunums vai zaudējumi!?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+