Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
4. decembris, 2016
Drukāt

Kas ir pārtikas atkritumi?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas likumos nav definēti jēdzieni “pārtikas atkritumi”, “citi tiem pielīdzinātie pārtikas atkritumu izcelsmes vietu radītie pārtikas atkritumi”, “atklātu sabiedriskās ēdināšanas iestāžu pārtikas atkritumi” un citas pārtikas atkritumu definīcijas.

Vienotas definīcijas nav arīdzan ES. VARAM gaida patlaban gatavotos labojumus piecās ES atkritumu direktīvās, kur šī definīcija būs. Zinātņu doktore Ināra Teibe piedāvā šādu definīciju: “Pārtikas atkritumi ir mājsaimniecību, atklātu un slēgtu sabiedriskās ēdināšanas iestāžu, pārtikas produktu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vietu, kā arī citu tām pielīdzināmu pārtikas atkritumu izcelsmes vietu radītie pārtikas atkritumi.”

 

Vieni nepaēd, otri pārēdas

Aptuveni trešdaļu visās ES dalībvalstīs ražotās pārtikas – 88 miljonus tonnu 138 miljardu eiro vērtībā – izmet atkritumos. Iemesls – izveidoti slikti paradumi, veikalu rīkotās akcijas rosina pirkt vairāk produktu, nekā vajadzīgs. Aptuveni 42% pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības. Vienlaikus 55 miljoni cilvēku ik otro dienu neēd pietiekami, liecina jaunākais EK pētījums. Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vēsta, ka pasaulē ik gadu atkritumos izmet 1,3 miljardus tonnu atkritumu. Jaunattīstības valstīs vairāk nekā 40% pārtikas produktu zudumu veidojas pēc ražas novākšanas un pārstrādes procesā, ekonomiski attīstītajās valstīs vairāk nekā 40% pārtikas zudumu fiksē patērētāju līmenī. FAO aprēķināts – ja planētas iedzīvotāju skaits pieaugs, kā prognozēts agrāk, tad līdz 2030. gadam mūsu visu paēdināšanai vajadzēs par 50% vairāk pārtikas produktu, par 40% vairāk ūdens un par 40% vairāk enerģijas nekā patlaban.

 

Var pārstrādāt kompostā

Latvijā gada laikā rada aptuveni 80 000 tonnu pārtikas atkritumu. Viens cilvēks vidēji 113 kg pārtikas atkritumu (ES vidējais rādītājs 173 –180 kg), tostarp 38 – 40% pārtikas atkritumu rodas mājsaimniecībās. Viens lielais lielveikalu tīkls gada laikā rada 30 – 50 tonnas 3. kategorijas pārtikas atkritumu, tostarp pārtikas eļļu un augu taukus, un 2000 – 3000 tonnu vairs neizmantojamas pārtikas. Patlaban ES vēl nav izveidota vienota politika pret pārtikas atkritumu mazināšanu. ES ilgtspējīgas izaugsmes mērķis paredz līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumu daudzumu vairumtirdzniecības un patērētāju līmenī par 50%. Pārtikas uzņēmums var izvēlēties pārtikas atkritumu likvidēšanas vai izmantošanas veidu, piemēram, apglabāšanu atkritumu poligonos vai izmantošanu biogāzes, komposta ieguvei, vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nodošanu pārstrādei.

 

Pārtikas atkritumi ES pēc rašanās avota (kg)* 

Ražošana 18

Pārstrāde 33

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība 9

Pārtikas pakalpojumi 21

Mājsaimniecības 92

Pavisam 173

* minimālie daudzumi, rēķinot uz vienu cilvēku

Avots: pētījums “FUSIONS”

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +5.8
Alūksne +1.2
Daugavpils +2
Saldus +6
Liepāja +8.0
Jelgava +5
Ventspils +8.1
Limbaži +4
Madona +2
Rēzekne +1
Draugiem Facebook Twitter Google+