Foto – LETA

Rīgā atklāta Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas 4. kursa studentu izstāde “Urla”. Lūdzu, pastāstiet, ko nozīmē vārds “urla”? Emīlija Mārupē

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Lasīt citas ziņas

Ilmāra Šlāpina grāmatā “Jauno latviešu vārdnīca” raksturojošais urlu apzīmējums: “jaunieši ar ­inteliģences neskartām ­sejām”.

Vārdā “urla” pirmie trīs burti ir saīsinājums no savulaik PSRS teri
torijā lietotā apzīmējuma “уголовно разыскиваемое лицо” (krimināli meklējama persona), kam nav saistības ar nacionālo piederību un sociālo statusu. Mūsdienās tas gan ieguvis citu nokrāsu, ar šo vārdu mēdz apzīmēt minoritāro subkultūru – garā trulus, mazattīstītus, agresīvus huligāna tipa jauniešus. Ierasti viņi ģērbjas sporta drēbēs un bieži vien saistīti ar kriminālo vidi un uzskatiem. Latvijas urlu subkultūrai ir līdzīgas Anglijā – “Chav”, Krievijā – “Гопник” un Polijā – “Dresiarze”. Tātad urla nav tautības, bet gan dzīvesveida, uzvedības apzīmējums, kas cēlies no krievu valodas. Interesanti, ka tas sastopams arī latviešu vietvārdos, piemēram, Baldones novadā jau izsenis atrodas gan Urlu ceļš, gan Urlu mājas, gan Urlu kapi.