Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. augusts, 2013
Drukāt

Kas jādara, lai arī invaldīdi varētu ceļot

Foto - Aigars Prūsis/Liepājas dome un Ventis DubrovskisFoto - Aigars Prūsis/Liepājas dome un Ventis Dubrovskis

Lai cilvēki ar invaliditāti varētu ceļot, daudz vairāk jādomā par drošību, pieejamību, informētību.

 

Ar vaučeru kabatā

Tas nav tikai cilvēks ar pārvietošanās grūtībām, neredzīgais vai nedzirdīgais, uzsver Gunta Anča, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes priekšsēdētāja. Eiropā šos vārdus attiecina arī uz veciem ļaudīm, jo arī viņiem var būt pārvietošanās grūtības, slikta redze vai dzirde vai trūkt naudas ceļojumam, cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, ģimenēm ar maziem bērniem, īpaši zīdaiņiem ratos, grūtniecēm pēdējos mēnešos, kā arī jauniešiem, kam maz naudas ceļošanai. Visām šīm tā dēvētā sociālā tūrisma grupām svarīgi, lai vide ir pieejama un makā netrūkst naudas ceļojumam.

Pastāv īpašas pro-grammas atbalsta sniegšanai sociālā tūrisma grupām. Piemēram, noteikts, ka Vācijā katrai pašvaldībai jāizdala noteikts skaits vaučeru tūrisma attīstībai gados veciem cilvēkiem. Spānijā bijis līdzīgi, kamēr smagās ekonomiskās situācijas dēļ šo iespēju nenogrieza. Atbalsta programmas jauniešiem piedāvā ceļojumā nakšņot vienkāršās viesnīcās ar brokastīm (“bed and breakfast”).

Pašlaik Eiropā daudz runājot par to, ka ekonomiku vajadzētu stimulēt ar tūrismu, piemēram, piešķirot vaučerus senioriem grūtību skarto valstu apskatei. 
Skrunda_Ventis_Dubrovskis_11

Uz jautājumu, kāda ir vides pieejamība Eiropas valstīs, G. Anča atbild, ka lielākoties tā tomēr ir daudz labāka nekā Latvijā. “Piemēram, ja esmu Amsterdamā, zinu, ka es – cilvēks ratiņkrēslā – visur varēšu iekļūt, visur ir pieejamība. Ļoti patika pieejamība ēkā ar lielajiem akvārijiem Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Trīs stāvi, visur perfektas uzbrauktuves, visur akvāriji līdz zemei, nevis ar lodziņiem, kam nevar piekļūt ne mazi bērni, ne cilvēks ratiņkrēslā.

Anglijā Kenterberijas katedrālē, kur ar pacēlāja ierīkošanu nedrīkstēja sabojāt vēsturiskos pakāpienus, pieejamību nodrošināja ar mobilo pacēlāju, ko izmanto vien tad, ja apmeklētāju vidū ir cilvēks ratiņkrēslā. Katedrālē kādā lūgšanu telpā ar skaisti apgleznotiem griestiem un kokgriezumiem bija uzstādīts slīps spogulis un vēl lupa tā galdiņa atvilktnē – gadījumam, ja tūrists, kam ir kustību traucējumi, nevar atliekt galvu un aplūkot griestus. Luvrā sākumā nevarēju atrast liftu, izrādījās, ka tas cilvēkiem ratiņkrēslā bija izbūvēts vienā no kolonnām.”

Kā uzzināt, vai citā valstī cilvēkam ar kustību traucējumiem būs pieejams autobuss vai varbūt jāizmanto taksometrs un vai tajā varēs iekļūt ar ratiņkrēslu? Lai saņemtu atbildi uz šādiem un tamlīdzīgiem jautājumiem, G. Anča iesaka ielūkoties ENAT (Eiropas pieejama tūrisma asociācija) mājas lapā ar lūgumu sniegt nepieciešamo informāciju. Organizācijai ir biedri daudzās valstīs, un viņi ir gatavi palīdzēt. Tiesa, ne par velti, jo organizācija sniedz pakalpojumus kā tūrisma aģentūra.

 

Pieejamie tūrisma objekti kartē

Pavisam drīz pirmoreiz Latvijā tiks izdota karte ar aptuveni 70 tūrisma objektiem, kas pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šī karte tapusi ar Eiropas Komisijas atbalstu šā gada projekta EDEN (Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi) ietvaros.

Kā sola Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāve Inese Šīrava, drukātā formāta karte, kas būs latviešu un angļu valodā, tiks izplatīta tūrisma informācijas centros Latvijā un starptautiskās izstādēs, kurās piedalīsies TAVA. Elektroniskā formātā karte būs pieejama nacionālajā tūrisma portālā www.latvia.travel, kur sadaļā “Pieejams tūrisms” informāciju par objektiem varēs izlasīt pat deviņās valodās.

Visu kartē minēto tūrisma objektu pieejamība pārbaudīta uz vietas. “Vispirms, balstoties uz citu valstu pieredzi, izveidojām pieejamības kritērijus, bet pēc tam automašīnā devos apmeklēt 100 tūrisma objektus, kurus kā pieejamus TAVA bija ieteikuši vietējie tūrisma biroji,” stāsta organizācijas “Sustento” projektu vadītāja Daiga Veinberga.

Ne vienmēr sniegtā informācija atbildusi realitātei, jo, kā saka Daiga, cilvēkiem trūkst izpratnes par pieejamību. Bijuši arī patīkami pārsteigumi, piemēram, Valmieras pilsdrupas un nocietinājums ar pieejamu parku, sajūtu dārzu ar ārstnieciskiem augiem, ko ļauts pasmaržot, aptaustīt un izgaršot, jo uz vietas vāra arī zāļu tēju.

Turpat izveidota ērta uzbrauktuve nokļūšanai tieši uz upes kuģīša un ekskursijai pa upi. Daugavpilī jaunajā Marka Rotko muzejā mākslas vērtības var aplūkot, sēžot ratiņkrēslā, muzejs tos speciāli iegādājies. Latgalē podnieku darbnīcā labprāt gaida bērnus ar intelektuālās attīstības traucējumiem – viņiem tik ļoti patīk pašiem padarboties. Mākslas muzejā “Rīgas birža” ir ne tikai nodrošināta vides pieejamība, bet daudzi eksponāti arī novērtējami ar tausti – rokās uzvilktiem baltiem kokvilnas cimdiņiem. Rīgas zoodārzā režģu nožogojumus aizvien vairāk aizstāj ar stikla sienām un atraktīvie surikati, kuru asie zobiņi izpostījuši pašreizējo novietni, drīzumā bērniem (tātad arī cilvēkam ratiņkrēslā) būs aplūkojami daudz labāk.

Ieguvums ir tas, ka visi apsekotie tūrisma objekti saņems ieteikumus, kas vēl būtu jāizdara, lai vietu padarītu vēl pieejamāku un interesantāku cilvēkam ar invaliditāti, uzsver D. Veinberga.

 

Neparasts piedzīvojums

Par Liepāju, kas ir Baltijā atpazīstams galamērķis ar bagātu arhitektūras, militāro un kultūrvēsturisko mantojumu, daudzveidīgiem kultūras un sporta pasākumiem, nesteidzīgas atpūtas piedāvājumu tūristiem, jau daudz rakstīts. Liepāja šogad arī uzvarēja EDEN konkursā par pieejamu tūrismu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Piemēram, līdz ar citiem vides pieejamības risinājumiem tagad Liepājā pat pludmale pielāgota cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem – viņi var droši peldēties vai nu kopā ar instruktoru, vai paši, ieklausoties jūrā uzstādīto audio boju signālos.

Man neparastu piedzīvojumu sagādāja neredzīgajiem un vājredzīgajiem radītais maršruts “Sadzirdi, sasmaržo, satausti Liepāju!” ļoti simpātiska neredzīga gida pavadībā. Spēja atšķirt tikai gaismu no tumsas jaunajam vīrietim nav traucējusi ne iegūt augstāko izglītību, nedz apgūt gida profesiju. Dodoties viņa pavadībā maršrutā pa Kūrmājas prospektu uz jūru ar pilsētas himnas tēliem bronzas skulptūrās, šķiet, tiešām sadzirdēju, sasmaržoju un sataustīju Liepāju!

 

INTERESANTI

Vai zinājāt, ka no maksas par katru nopirkto aviobiļeti septiņi centi aiziet kopējā “maisiņā” speciālam asistenta pakalpojumam? Brīdī, kad cilvēks, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, ierodas lidostā, šie centi viņam nodrošina reālu palīdzību nokļūšanai lidmašīnā. Minētā sistēma darbojas visās Eiropas lidostās.

 

Fakti

Pašlaik Eiropā dzīvo 80 miljoni cilvēku ar īpašām vajadzībām un kopā ar ģimenes locekļiem šādu tūristu skaits lēšams uz 133 miljoniem cilvēku.

Vācijā tūristi ar invaliditāti nodrošina 65 tūkstošus darba vietu un vēl 90 tūkstošus papildu darba vietu.

Lielbritānijā cilvēki ar īpašām vajadzībām 2009. gadā ienesa divus miljardus sterliņu mārciņu.

 

 

Pievienot komentāru

Līgavas kā ziedi jaunā kāzu kleitu kolekcijā2017. gada pavasara-vasaras sezonu gaidot, kāzu modes zīmols "Ingrida Bridal" ir nācis klajā ar jaunāko kāzu kleitu kolekciju "Blooming Flowers".
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+