Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
17. februāris, 2012
Drukāt

Kas jāizskaidro farmaceitam

aptieka

“Aptiekā imunitātes stiprināšanai nopirku tabletes Imunactiv, ko ražo firma “Walmark”. Esmu ļoti slima, ir vairākas neārstējamas iekšķīgas kaites. Imunactiv visur reklamē, tas skaitās uztura bagātinātājs. Mājās paskatījos uz iesaiņojuma – astoņās rindās sarakstītas palīgvielas, krāsvielas u.c.

Vai slims cilvēks tādu ķīmiju var dzert? Uzraksti ir ļoti maziem burtiņiem, tikai ar lupu varēju izlasīt. Nauda izsviesta vējā… Vai aptiekārei vajadzēja mani brīdināt?” Anna Līvānos

 

Imunitātes stiprināšanai

Ņemot vērā veselības stāvokļa nopietnību, uztura bagātinātājs imunitātes stiprināšanai ir bijusi loģiska izvēle, secina “Ģimenes aptieku” Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna un mierina, ka, nepārsniedzot noteikto dienas devu, bagātinātājā esošās palīgvielas cilvēkam nevar kaitēt, tādēļ, iespējams, farmaceitei neienāca prātā to īpaši izskaidrot.

Jebkuram uztura bagātinātājam vai medikamentam ir gan aktīvās vielas, gan palīgvielas (pildvielas, saistvielas, irdinātāji, saldinātāji, krāsvielas, šķīdinātāji u.c.), kas nodrošina, ka preparāts ir noteiktā formā: tablete, kapsula u.tml. Eiropas Komisija savās regulās strikti ir definējusi visas atļautās palīgvielas, tādēļ ražotāji tās norāda arī uz iepakojuma. Kādai informācijai Latvijā ir jābūt norādītai uz iepakojuma? To nosaka Ministru kabineta noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību. Noteikumos arī minēts, ka minimālais burtu izmērs, ko atļauts lietot uz etiķetes, ir 1,2 mm. Tas patiešām ir ļoti sīks un daudziem jāmeklē lupa, lai izlasītu rakstīto.

 

Pēc noteikumiem

To, kā farmaceitiem ir jāsniedz rekomendācijas klientiem, nosaka Ministru kabineta aptieku darbības noteikumi, skaidro V. Vīksna. Ja vien runa nav par ārsta izrakstītiem medikamentiem, farmaceits vispirms izjautā par saslimšanas simptomiem un to, kādus preparātus jau lieto, pēc šīs informācijas izvērtējot, ko konkrētajā gadījumā var piedāvāt, un, ja nepieciešams, iesaka tomēr vērsties pie ārsta.

Izsniedzot medikamentus vai uztura bagātinātājus, farmaceits pircējam saprotamā veidā izskaidro produkta iedarbību un lietošanas nosacījumus: kad, cik bieži, kā un kādās devās. Farmaceita pienākums ir pārliecināties, vai klients visu sapratis un, ja nepieciešams, lietošanas nosacījumus pievienot arī rakstiski. Sniedzot konsultācijas par medikamentiem, jāinformē arī par to cenām un pieejamajiem farmakoloģiskajiem ekvivalentiem ar zemāku cenu.

 

Izsniedzot zāles, jābrīdina arī par blakusparādībām. Pārpratumi ir iespējami, jo farmaceits informē tikai par būtiskākajām un biežākajām, taču lietošanas instrukcijās skaidrojums vienmēr ir daudz plašāks, jo uzskaitītas pat tādas, ko novēro ļoti reti.

 

Izsniedzot zāles, jābrīdina arī par blakusparādībām. Pārpratumi ir iespējami, jo farmaceits informē tikai par būtiskākajām un biežākajām, taču lietošanas instrukcijās skaidrojums vienmēr ir daudz plašāks, jo uzskaitītas pat tādas, ko novēro ļoti reti.

– Tāpēc reizēm pacients iegādājas preparātu un tikai mājās izlasa, ka, piemēram, vienā gadījumā no tūkstoša iespējami aknu darbības traucējumi. Viņš uzreiz pieņem, ka šīs zāles nevar lietot, nes atpakaļ uz aptieku vai pārtrauc lietot, būdams pārliecināts, ka nauda izmesta vējā. Varbūtība, ka sāktos problēmas ar aknām, patiesībā ir minimāla, – skaidro V. Vīksna.

Uztura bagātinātājiem par blaknēm runāt nav pamata, jo atšķirībā no medikamentiem tie nav paredzēti slimību ārstēšanai. Tie ikdienas uzturu vien papildina ar vitamīniem, minerālvielām vai citām vielām, kam ir fizioloģiska ietekme. Ja nepieciešamība lietot uztura bagātinātājus ir pamatota, noteiktajās devās tie nemēdz izraisīt nevēlamas reakcijas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+