Kas jāzina aizbraucējiem, lai britu dienesti neatņemtu bērnu 3
Reaģējot uz gadījumiem, kad ārvalstu dienesti šķīruši bērnus no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm dažādu pārkāpumu dēļ, Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi vadlīnijas Latvijas valstspiederīgajiem bērnu tiesību aizsardzībai Apvienotajā Karalistē. Vadlīnijas paredzētas, lai ieteikumu un padomu veidā informētu Latvijas ģimenes, par to, kas jāņem vērā bērnu interešu aizsardzībai, pārceļoties uz dzīvi šajā valstī, informēja ministrijā.
TM vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka, izceļojot ar bērniem uz citu valsti, Latvijas valstspiederīgajiem jāievēro konkrētās valsts likumi, kā arī noteiktie bērnu aprūpes standarti un tradīcijas.
Līdz 12 gadiem vienu mājās atstāt nedrīkst
Anglijas un Velsas likumos nav strikti noteikts, no kāda vecuma bērnu var atstāt bez uzraudzības, proti – vienu pašu mājās; tomēr tiek uzskatīts, ka tikai bērnu no 12 gadu vecuma varētu uz kādu brīdi atstāt bez pieaugušo uzraudzības, taču nekādā gadījumā nav pieļaujams bērnu, kas jaunāks par 16 gadiem atstāt vienu pa nakti. Nepieciešamības gadījumos ir jāvienojas ar bērna pazīstamu un uzticamu pieaugušo, kurš uzraudzīs bērnu vecāku prombūtnes laikā. Bērnu nav atļaut atstāt vienu arī automašīnā.
Pieskatot bērnu, nedrīkst būt reibumā
Alkoholisko vai citu apreibinošo vielu lietošana nav savienojama ar bērna pieskatīšanu, jo tādējādi bērns tiek pakļauts nopietnam riskam. Konstatējot, ka vecāki ir alkohola reibumā, brīdī, ka pieskata bērnu līdz septiņu gadu vecumam, policija var uzlikt soda naudu vai apcietinājumu uz laiku līdz vienam mēnesim.
Ir jāievēro, ka bērns var sev viegli radīt kaitējumu atrodoties mājās viens, piemēram, iedzerot kādas indīgas vielas, aizdedzinot dzīvoklī esošus priekšmetus, savainojoties ar šķērēm vai virtuves piederumiem, izkrītot pa logu un citos veidos. Jāatceras, ka Lielbritānijas praksē pieņemts, ka vecāks ir rīkojies nolaidīgi un apdraudējis bērnu, tikai atstājot viņu bīstamā vidē. Ja policija konstatē, ka bērns bijis atstāts viens veidā, kas varēja radīt nevajadzīgas ciešanas vai kaitējumu veselībai, vecākiem par to iestājas kriminālatbildība. Faktisks kaitējums bērnam ne vienmēr ir jākonstatē.
Saņem brīdinājumu par nežēlību pret bērniem
Kā piemērs tiek minēts gadījums, kad kāda māte atstāja mājās savu 14 gadus veco dēlu, liekot viņam pieskatīt trīs gadus veco jaunāko brāli, kamēr pati devās uz veikalu. Kaut arī šajā laikā bērniem nekas slikts nenotika, māte saņēma policijas brīdinājumu par nežēlību pret bērniem.
Līdz 12 gadu vecumam bērns ir jāpavada uz skolu un jāsagaida pēc skolas vecākiem vai bērnam pazīstamam pieaugušajam, par kuru ir informēta skola. Tāpat kā Latvijā, ir aizliegta bērnu fiziska sodīšana un nav pieņemamas bērnu pašcieņu pazeminošas audzināšanas metodes.
Ziņot var kaimiņi
Ģimene sociālā dienesta redzeslokā var nonākt pēc ziņojumiem no kaimiņiem par novārtā pamestiem bērniem, no izglītības iestādēm, ja bērnam ir uzvedības vai citas problēmas skolā, un ārstniecības personu paustajām bažām.
TM norāda, ka šādās situācijās svarīgi ir sadarboties ar sociālo dienestu pārstāvjiem, kuri vēlas palīdzēt ģimenei un bērnam, uzklausot viņu raizes par bērnu, un ieteikumus konkrētās problēmas risināšanai.
Īpaši svarīgi ir saprast, ko tieši sociālie dienesti vēlas, kā arī pilnībā saprast jebkādu dokumentu saturu, kurus nepieciešams parakstīt. Ja valodas zināšanas nav pietiekamas, nekavējoties jāziņo sociālajam darbiniekam, ka nepieciešama tulka palīdzība. Nedrīkst parakstīt dokumentus, kuru saturs nav saprotams. Jālūdz atļauja konsultēties ar juristu pirms dokumenta parakstīšanas, skaidro TM.
Ja bērns ievietots audžuģimenē un uzsākta tiesvedība par bērna turpmāko aprūpi, jāmeklē juridiskā palīdzība pēc iespējas agrīnā lietas stadijā, iesaka TM.
TM rīcībā esošā informācija liecina, ka no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm pērn ārzemēs izņemti 25 bērni, bet pēdējo piecu gadu laikā pieci Latvijas valstspiederīgo bērni ārzemēs ir nodoti adopcijā. Pamatā bērni izņemti no latviešu ģimenēm Anglijā, Īrijā, Norvēģijā, Vācijā.
TM arī gatavo vadlīnijas par normām arī Īrijā, Vācijā un Norvēģijā – valstīm, kur visbiežāk no Latvijas izceļojošās ģimenes nonāk sociālo dienestu redzeslokā saistībā ar bērnu aprūpes noteikumu neievērošanu.
Ar pilnu vadlīniju tekstu un infografiku var iepazīties TM mājaslapā.
