Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. aprīlis, 2013
Drukāt

Kas jāzina, ja izmanto notekūdeņu dūņas


Foto - LETAFoto - LETA

Kārkli ir ātraudzīga kultūra, kas no augsnes piesaista daudz slāpekļa un fosfora. Tā kā šos augus neaudzē pārtikai, to mēslošanai var izmantot daļēji attīrītus notekūdeņus vai notekūdeņu dūņas. 


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere informē, ka, ierīkojot kārklu plantācijas lauksaimniecības zemēs un paredzot to mēslošanu ar notekūdeņu dūņām, jāņem vērā Ministru kabineta “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli” (Nr. 362), kas izdoti 2006. gada 2. maijā.

Mēslojuma devu nosaka, vadoties pēc amonija slāpekļa, kopējā fosfora un smago metālu koncentrācijas dūņās, kā arī šo vielu emisijas robežvērtībām. Par notekūdeņu dūņu izmantošanu plantāciju mēslošanai vienojas dūņu ražotājs un izmantotājs, noformējot rakstisku apliecinājumu.

Ja kārklu plantācijas ierīko rekultivējāmā platībā, ņem vērā minēto MK noteikumu nosacījumus attiecībā uz degradēto platību rekultivāciju. Tādā gadījumā maksimāli izmantojamā deva atkarīga no dūņu kvalitātes klases un augsnes granulometriskā sastāva (saskaņā ar minēto MK noteikumu 12. pielikumu).

Notekūdeņu dūņu mēslojuma efekts kārklu plantācijās labāk izpaužas otrajā veģetācijas periodā. Tā kā kārkli no augsnes intensīvi uzņem smagos metālus, šajās platībās iespējama piesārņoto augšņu atveseļošana.

 

Kas jāzina, ja paplašina stādījumu

Lai audzētājs varētu paplašināt savu kārklu plantāciju, izmantojot spraudeņus no savā īpašumā esošiem stādījumiem, ir jāuzrāda selekcionēto šķirņu izcelsmes sertifikāts, kas apliecina, ka sākotnēji lietoti legāli iegādāti kārklu spraudeņi. Ja šāds dokuments ir, tad, veicot vienreizēju autoratlīdzības maksājumu par katru paplašināmo hektāru, īpašnieks var palielināt stādījumu platības, izmantojot, piemēram, “Lantmännen SW Seed AB” kārklu šķirnes.

SIA “Latsalix” pārstāvis Reinis Silups uzsver, ka biomasas ražošanai paredzētie selekcionētie kārkli pieder pie perspektīviem un videi draudzīgiem atjaunojamiem energoresursiem. Izstrādājot ilgtspējīgu attīstības stratēģiju, saskaņojot vides, ekonomikas un sociālo politiku, ieguvēji būtu gan Latvijas iedzīvotāji, gan valsts kopumā.

– Daudziem kārklu audzēšana vēl joprojām vairāk asociējas ar Latvijas dabā sastopamajām sugām, kas strauji pārņem lauksaimniecībai neizmantoto zemi un degradē to, nedodot nekādu labumu. Lai kliedētu šo mītu un popularizētu ātraudzīgo kārklu audzēšanu Latvijā, pašlaik tiek dibināta Selekcionēto kārklu audzētāju asociācija, – piebilst R. Silups.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+