Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. jūlijs, 2014
Drukāt

Kas kaiš gobām? – lapas sačokurojušās…

Goba

“Pie mūsu mājām aug 30–40 gadu vecas gobas ar 30 cm diametra stumbru. Pērnvasar kokiem sačokurojās lapas, kuras pēc tam pamazām kļuva brūnas, līdz gandrīz visas nobira. Šogad atkal tas pats – koki droši vien paliks kaili. Žēl, ka tie iet bojā. Vai tā ir slimība?” 
VERA A. UGĀLĒ

– Koki slimo ar Holandes gobu slimību. Tas ir kompleksas ietekmes rezultāts – ierosinātājs ir Ophiostoma ģints sēnes, ko izplata koksnes kaitēkļi gremzdgrauži (Scolytus ģints), to darbības rezultātā tiek izraisīta dabiska koka reakcija, aizaudzējot bojātos vadaudus. Slimība straujāk progresē sausā un karstā laikā. Tai attīstoties, sākotnēji dzeltē un novīst atsevišķi zari, bet vēlāk 1–3 gados koks nokalst pilnībā, – skaidro arborists, dendrologs, ainavu tehniķis Gvido Leiburgs.

Gremzdgrauži jeb mizgrauži attīstās cikliski, masveida savairošanās novērojama ik pēc 4–6 gadiem. Tie invadē galvenokārt gobu, retāk vīksnu stumbrus. Kaitēkļi apdraud gobas gan mežaudzēs, gan kapos, dārzos un parkos. Vaboles un kāpuri bojā lūksni un kambiju, traucējot kokam barības vielu apriti. Līdz ar tiešajiem bojājumiem vaboles pārnēsā arī sēni, kas palīdz sadalīt koksni par gremzdgraužu kāpuriem piemērotu substrātu. Kad koks jau sācis kalst, parādās vēl citas koksni sadalošās sēnes.

– Nacionālā botāniskā dārza kolekcijā pēdējos trijos gados aizgājuši bojā visi lielie ar Holandes gobu slimību inficētie koki. Pagaidām slimība nav skārusi vienīgi Anglijas gobu (Ulmus procera), – piebilst Dendrofloras nodaļas speciālists Romāns Strelčūns.

Goba nav saimnieciski izmantojama mežsaimniecībā, tāpēc valsts mērogā nekādi pretpasākumi netiek plānoti un veikti.

Šī bīstamā epidēmija izraisa gobu bojāeju ne tikai Latvijā – jau kopš XX gadsimta sākuma Holandes gobu slimība ir ļoti plaši izplatīta visā Eiropā un Ziemeļamerikā. Zāļu nav – slimos kokus nav iespējams izārstēt. Lieliem kokiem, kas varētu atbilst dižkoku parametriem, reizēm vienīgi paildzina mūžu, tos vakcinējot ar pretsēņu preparātiem. Tomēr tas ir dārgs pasākums, turklāt preparāta ievadīšana mehāniski bojā arī koka audus. Labāk inficētās gobas nozāģēt un sadedzināt, lai mazinātu koksnes kaitēkļu populāciju. Apstādījumos nav ieteicams stādīt parasto gobu (Ulmus glabra), bet gan pret šo slimību rezistentās hibrīdšķirnes, piemēram ‘New Horizon’, ‘Rebona’, ‘Rebella’, ‘Dodoens’ ‘Regal’ . Šīs izturīgās gobas ārzemēs izmanto vertikāla akcenta radīšanai plašākā ainavā – pilsētu stādījumos, alejās. Stādus var iegādāties SIA “Koku eksperts” Rīgā, D. Brantkalna ielā 14.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+