×
Mobilā versija
Brīdinājums +27.7°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
7. jūlijs, 2018
Drukāt

Ilze Kuzmina: Kas kaitēja matemātikas eksāmenam? (18)

Foto - Ilze KuzminaFoto - Ilze Kuzmina

Liela brēka, maza vilna – šķiet, ar šo seno teicienu vislabāk var raksturot neseno traci ap centralizēto matemātikas eksāmenu. Tas esot bijis pat skandalozs, rakstīja kāda no dienas avīzēm un daļa televīzijas pārraižu gāja rakstītājas pavadā un arī uzdeva absolventiem žēlus jautājumus par “pārciesto” matemātikas eksāmenu. Pat Rīgas mēram Nilam Ušakovam bija ko teikt par šo eksāmenu: tā esot bijusi ņirgāšanās par skolēniem, jo uzdevumi esot bijuši grūti, teju neizpildāmi.

Tagad, kad publiskoti matemātikas eksāmena rezultāti, redzams, ka vidējais skolēnu sniegums šajā tik daudz aprunātajā eksāmenā ir gandrīz tāds pats kā pērn. Izkritušo skaits: tikai par četriem lielāks, kaut matemātikas eksāmenus šogad kārtoja par pus-tūkstoti vairāk eksaminējamo nekā pērn.

Jāsecina, ka taisnība bijusi izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, kurš jau brēkas laikā, jautāts, kas kaitēja matemātikas eksāmenam, atbildēja īsi: “Vēlēšanas.”

Gaidāmo Saeimas vēlēšanu tuvums liek meklēt utis (dažbrīd pat neesošas) ministra kažokā gan opozīcijas politiķiem, gan diemžēl arī politiski angažētiem žurnālistiem. Tā vietā, lai kopīgi domātu, kas nākamajos četros pēcvēlēšanu gados būtu stratēģiski izdarāms Latvijas attīstībai, tostarp izglītības kvalitātes uzlabošanai, tiek vairots nekaunīgs populisms.

Patiesībā nolikt centralizēto eksāmenu matemātikā ir ļoti vienkārši: pietiek sniegt piecus procentus pareizu atbilžu. Ar tik zemu vērtējumu – pieci procenti no 100 iespējamiem – protams, neiestāties pieprasītākajās studiju programmās, tomēr vidējā izglītība formāli ir iegūta. Pats ministrs K. Šadurskis par šo sistēmu jau gana daudz ironizējis, pat piedāvājot par veiksmīgu atzīt ķirurgu, kam ir pieci procenti izdzīvojušu pacientu. Tomēr ministrs nav piedāvājis konkrētas izmaiņas, lai eksāmena nolikšanas latiņa būtu augstāka. Tā vietā tiek solīts, ka līdz ar jaunā satura ieviešanu tiks ieviesti divu līmeņu eksāmeni un skolēns varēs izvēlēties tā grūtības pakāpi. Uz to gan vēl jāgaida vairāki gadi, tāpēc tie, kuriem tiešām rūp izglītības kvalitāte, drīzāk varētu nevis uztraukties par grūto eksāmenu, bet prasīt ministram, lai beidz ironizēt un sāk rakstīt jaunus noteikumus par centralizēto eksāmenu kārtošanu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pats ministrs atzinis: zemo prasību dēļ daļa vidusskolu absolventu pat necenšas tikt galā ar daļu uzdevumu. Taču dažiem sanāk pārrēķināties: izpildīt pārāk maz uzdevumu un tad pat piecu procentu latiņa netiek pārvarēta.

Patiesībā riskanta ir arī ideja par divu līmeņu eksāmenu ieviešanu. Vai nebūs tā, ka lielākā daļa jauniešu, sevi žēlojot, tomēr izvēlēsies vieglāko eksāmenu? Un, ja nu augstskolas potenciālo studentu trūkuma dēļ nolaidīs arī savu latiņu un piekritīs uzņemt tos, kas kārtojuši zemākā līmeņa eksāmenus, lai tikai auditorijas būtu aizpildītas? Tad grūtāko eksāmenu pildīs vien tie, kuri tiešām ir ļoti motivēti, pārliecināti par savām zināšanām un vēlas iestāties augstskolās vai studiju programmās, kuras kvalitātes latiņu vēl nav nolaidušas. Savukārt, ja tā nebūs skolēnu izvēle, bet valdība noteiks, kādu izglītības programmu absolventiem kāds eksāmens jāpilda, diskusijas par to, kāpēc vieniem grūti, otriem viegli, būs nebeidzamas. Jo laikam jau psiholoģiski patīkamāk ir saņemt augstu vērtējumu vieglā eksāmenā nekā zemāku grūtā eksāmenā. Piemēram, vairākās Saeimas Izglītības un kultūras komisijas sēdēs deputāte Inguna Rībena pieprasījusi, lai arī mākslas un mūzikas vidusskolu absolventiem būtu vieglāks matemātikas eksāmens, kaut daļā šo skolu absolventi šo eksāmenu kārto augstākā vai pat daudz augstākā līmenī nekā vidējais rezultāts valstī.

Tā vietā, lai neuzticētos skolu absolventu spējām un laistu latiņu aizvien zemāk, jāgādā, lai izglītības kvalitāte augtu. Tad drīzumā bez bažām un populistiskām vaimanām eksāmenos varētu iekļaut arī vēl grūtākus uzdevumus nekā pašreiz, lai kāds ciets rieksts būtu arī labāko ģimnāziju absolventiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Eksāmens matemātikā pēc grūtības pakāpes nebija ne grūtāks, ne vieglāks, bet daži uzdevumi bija “interesnti”. Problēma – skolās skolotājiem nav šādu uzdevumu, kurus risināt kopā ar skolēniem. Es uzskatu, ka skolotājam nav jāsastāda uzdevumi, viņam ir jābūt pieejamiem materiāliem, kurus var izmantot, pielāgot, izdomāt vislabāko metodi, lai mācītu risināt šadus uzdevumus. Otra problēma – bieži vērtēšanas kritēriji tiek noteikti tikai tad, kad sāk labot eksāmenus. Varētu izdot materiālu, kā tiek laboti CE, kādām jābūt atbildēm, jo nav vienota kritērija.

    • Vērtēšanas kritērijus PIRMS labošanas var izstrādāt tikai noteiktai daļai uzdevumu. Ja tie nav tipveida, tad gandrīz droši, ka atradīsies netradicionāli un iepriekš neparedzami atrisinājumi, kas prasīs vērtēšanas shēmas pielāgošanu jau labošanas laikā.

  2. Ja ir slikti eksāmena rezultāti, tātad jāuzlabo matemātikas mācīšanas metodika, atbilstoši, jāsagatavo matemātikas pedagogus, nevis tikai gadiem ilgi “jābrauc” uz privātskolotāju, vecāku darba ar bērniem, vecvecāku rēķina.

  3. Nu nevajag domāt, ka mums bez mēra vajadzīgi literāti, mākslinieki, tulkotāji utml., lai tik zemu nolaistu eksakto zinātņu latiņu. Bez matemātikas, fizikas nav ko darīt ražošanas firmā, lai pelnītu krietni labu algu tepat LV.
    Padomju laiku izglītība: bērns nonāk Kandavas internātskolā, kura ir matemātikas novirzienu. Pusotra gada laikā tik labu matemātikas kursu iziet, kaut eksāmenā saņēmis 3, toties pēc tam parastā skolā matemātikā vairs nebija ko darīt, jo nebija vairs tas līmenis. Tagad pateicīgs, ka bija tādas matemātikas prasības Kandavā, ir iemācīts mācīties matemātiku. Un tagad var pelnīt lielu algu.
    Ja mūsdienās grib palikt muļķos, ok, bet tāpēc matemātikas u.c.eksakto mācību latiņu nedrīkst nolaist zemu!

  4. Uzlabojiet IZGLĪTĪBU, nav jāaiztiek KVALITĀTE, jo laba izglītība ir laba izglītība, nekāda KVALITĀTE nav vajadzīga. Latvieši ar KVALITĀTI no sen seniem laikiem saprot labumu.

  5. Ir jāmaina visa skolu sistēma pašos pamatos. Bērniem ir jāattīsta tas,kas viņiem padodas nevis jāmoca ar to, ko viņi nesaprot.Sen ir zināms, ka mēs katrs esam psiholoģiski atšķirīgs. Nekad intraverto nepārtaisīs par ekstraverto vai melanholiķi. Bet nez kāpēc izglītības sistēma to ignorē,pat klaji ņirgājas. Liek visiem perfekti gan lasī, gan rēķināt, dziedāt, zīmēt u. t. t. Ja to nevar, tad esi otrās šķiras -zemāks. Bet cik reāli ir vajadzīgs tas ko māca skolās, ja neiemāca galveno-ka mēs katrs esam vērtība, tāpēc, ka esam. Man personīgi bija, ka nevarēju uzrakstīt sacerējumus, bet matemātikā varēju rēķināt uzņemot laiku…. un ko izdarīja….nevis ņēma pastiprināti matemātiku, bet lika vairāk trenēties latviešu valodu.Rezultāts tāds, ka es visām uzspļāvu…

    • Matemātika māca DOMĀT. Arī dejotājajam, gleznotājam, literātam vai mūziķim. Varbūt pat ātro kredītu ņēmējiem. Būs mazāk parādnieku.

  6. Nevajadzētu jaunatnes trulumu un nespēju novelt uz skolotāju un IzM pleciem. Paši vecāki ir bezcerīgi radījumi ,kuriem nav nekāda interese par bērnu izglītību nedz arī pašiem nepieciešamās zināšanas. Ļoti uzskatāmi to parāda populārais TV šovs VIP. Un augstskolu prasības jau tagad ir nolaistas līdz nespējnieku līmenim, pat dibinot papildus kursu elementārās matemātikas apguvei. Vidusskolas apsolventei par 56% matemātikā un 80 % krievu un latviešu valodās piešķir izcilnieces stipendiju. Tur jau pat zirgiem nenāk smiekli.

    • VIP skatos regulāri. Tā jauno maģistru (kur nu vel bakalauru) tukšpaurība ir milzīga, bet apmierinājums ari sevi…oi-oi!

    • Tas laikam par Priekuļu novada teicamnieci… Arī es esmu šokā. Ja viņai vidējā atzīme 8,1,tad cik ir pārējiem abdolventiem?

  7. 5%, tikai!!
    Jūs visp. spējat to apjēgt? Faktiski, tas nozīmē, vidējais vidusskolnieks spēj spēlēt acīti. ti. skaitīt līdz 21++

  8. Uzdevumi ne tik grūti, cik bezjēdzīgi.

  9. Divu grūtību (līmeņa) eksāmeni neatbilst Satversmei, jo visiem nodrošināta vienādas iespējas iegūt izglītību, t.sk. studēt.

    • Lasi uzmanīgāk uzdevuma noteikumus – nevis izglītības iespējas tiek ierobežotas, bet eksāmena izvēle tiek paplašināta.

    • Tad jau jebkādi iestājeksāmeni arī neatbilst Satversmei – ja visiem ir vienādas tiesības studēt, tad visi arī jāuzņem!

  10. Ja nav , kas iet klasē (hronisks skolotāju trūkums), tad nav pamata domāt, ka izglītības kvalitāte varētu paaugstināties.

  11. Ja nav, kas iet klasē (hronisks skolotāju trūkums), tad kvalitāte nevar paaugstināties.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Zilaļģu festivāls

Ūdens temperatūra vairumā Latvijas upju un ezeru sasniegusi +18.. +22 grādi. Sagaidāms, ka siltā laika ietekmē tuvākajās nedēļās turpināsies zilaļģu vairošanās.

Veselības inspekcija skaidro, ka zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās – tā saucamā ūdens ziedēšana, jo daļa zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas un, atmirstot ūdenī, var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, acu un gļotādas kairinājumu, bet mājlopi, kas tiek dzirdināti ar šādu ūdeni, var akūti saindēties un pat aiziet bojā. Saistībā ar strauju zilaļģu savairošanos Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pagaidām atturēties no peldēšanās ne vien Vecāķu, bet arī Daugavgrīvas un Vakarbuļļu peldvietās.

Kā vislabāk pārdzīvot karstuma vilni?
Draugiem Facebook Twitter Google+