Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. janvāris, 2015
Drukāt

Māra Libeka: Kas par nejēdzībām kaunēsies tautas priekšā? (23)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māra Libeka

Starptautiskajā izstādē “Expo Milano 2015” nebūs Latvijas paviljona, jo, kā šonedēļ valdības sēdē secināja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, projekts ir neveiksmīgi vadīts, kā arī pārāk dārgs, un tie, kas pie tā vainīgi, atbildēs. Premjerministre Laimdota Straujuma gan centās vēl valdības sēdes laikā izmisīgi meklēt kādus risinājumus – varbūt to projektu spējot īstenot Zemkopības ministrija, varbūt Latvijas institūts, bet varbūt Satiksmes ministrija? “Kaut kā izskatās tas viss ļoti nevarīgi,” vaidēja Straujuma. Kad viņa pavaicāja, kādu ietekmi negatīvais lēmums atstās uz valsts tēlu, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs sāka baidīt ministrus, ka nepiedalīšanās varot sabojāt Latvijas attiecības ar Itāliju, jo, lūk, tieši patlaban NATO Baltijas gaisa telpas patruļu vada Itālija.

Latvijas tēlam dots zināms sagandējums, tiek grauta valsts reputācija, kauns un negods Latvijai, ka nepiedalīsies tik prestižā notikumā… Vai manu vai!… turpinājās valdības pārstāvju žēlabas, kas katram interesentam bija redzamas sēdes tiešraidē.

Tad sekoja otra daļa – mums Itālijai būs jāatvainojas, bet, Straujumas vārdiem runājot, kurš šo misiju izpildīs – premjers vai kāds cits? Sak, vai vedīs kordziedātājus ar kompensējošām dziesmām vai brauks ar Latvijas lauku labumiem pie paša Itālijas prezidenta? Bet ko īsti teiks – vai to, ka Latvijā valsts pārvalde nespēj tikt galā ar lieliem projektiem? Vai varbūt veselības ministra rosināto, ka mūsu valstī mātes un jaundzimušie mirst vairāk nekā citās Eiropas valstīs un tie vairāk nekā trīs miljoni eiro, ko atņemsim “Expo”, būtu īsti vietā un laikā Latvijas veselības aprūpes sistēmai?

Šķiet, līdz šim Latvijas valdības sēdē nebija redzēta tāda publiska kaunēšanās, vaimanāšana par to, kā mums ārzemju izstādei neizdevās iztērēt Latvijas nodokļu maksātāju miljonus. Vai kaut reizi kāda lēmuma pieņemšanas laikā esam redzējuši mūsu valdības šādu izmisumu: “Bet ko par to teiks Latvijas tauta? Kā mēs, valdība, izskatīsimies tās acīs? Kurš atvainosies tautai?” Kurš atvainosies tiem tūkstošiem, kas vairāk nekā divdesmit gados, kopš Latvija atguvusi neatkarību, pametuši valsti, jo nav spējuši šeit atrast darbu izdzīvošanai? Tiem daudzajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas augsto pacientu līdzmaksājumu dēļ nespēj apmeklēt ārstus un cieš no hroniskām slimībām? Kurš pateiks: “Man ir kauns…” par nejēdzībām ar elektrības tirgu, ar gāzes balonu maiņu? (Tikai kādam lidmašīnā Rīga–Brisele vai Rīga–Milāna regulāri lidojošam Latvijas ierēdnim tas šķiet sīkums.) Ja ņemam svaigākos notikumus, tad nevienam politiķim nav ienācis prātā atvainoties tiem Raunas sociālā aprūpes centra sirmgalvjiem, kurus politiķi mūža nogalē ar visām saknēm vēlas izraut no ierastās dzīvesvietas, lai pārvietotu urbanizētā vidē. Tur jau nedzīvo Andriano Čelentano, bet gan pašmāju Jānis, Anna un Emīlija!

Starp citu, sekojot līdzi Latvijas nesagatavotībai eksponēties Milānā, būtu vērts izlasīt pirmskara Latvijas laikrakstos lasīto par 1937. gada grandiozo starptautisko mākslas un rūpniecības izstādi Parīzē, kurā piedalījās 52 valstis. “Latvijas nodaļa Baltijas valstu paviljonā ar savu atturību atstāj ļoti jauku un atturīgu iespaidu. Lai gan telpas samērā ir ļoti mazas, tad toties arī eksponātu skaits nav liels. Labi apgaismotās nelielās vitrīnās priekšmeti izstādīti ar labu gaumi. Parīzes izstādē Latvija rīkojusies pēc principa izcelt katru atsevišķu priekšmetu un tai ziņā mūsu nodaļas dekorators sasniedzis ļoti laimīgus rezultātus. (..) Turklāt jāņem vērā, ka Baltijas valstu paviljons izstādē novietots diezgan neizdevīgā, paslēptā veidā. Caur to neplūst lielas ļaužu masas,” tā raksta laikraksts “Rīts”.

“Expo” izstādes sagatavošanas process Latvijā ir komercializējies līdz bezjēdzībai, tāpēc varbūt nenāktu par skādi Baltijas valstīm veidot vienu paviljonu, kā tas bijis agrāk. Tad Latvijai nebūtu laika un vēlēšanās lēkt augstāk par savu pēcpusi, jo būtu jārēķinās ar kaimiņvalstīm. Vai arī atteikties no piedalīšanās vispār un tērēt miljonus pašu mājās. Un tad arī varētu kaunēties tikai pašu mājās…

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Ir teiciens: Liec muļķim lūgt Dievu un viņš pret gr;idu sadauzīs sev galvu. Tā vien liekas, ka atbildīgās va;sts personas savas galvas ir iesituši pakaļā sev, bet varbūt aukliņu raustītājiem.

  2. Lasītājs>Vērotājs Atbildēt

    Kā lai var,ja Latvijā uz nabagu rēķina samazinām nodokļus bagātniekiem?

  3. Ideālu neprasām! Pilnīgi pietiktu ar to pašu Briseles un Māstrihtas! Bet nav pat Briseles un Māstrihtas progresīvo nodokļu!

  4. Nabadzība neesot netikums,tomēr mazliet kauns,ka esam turpat vai nabagākā valsts Eiropas savienībā.Ko dara,kad vajadzību vairāk nekā līdzekļu to īstenošanai?Nu protams-dzīvo taupīgi.Un par to nav jākaunās.

  5. Tautas priekšā? To nevar! Tad jau nāksies atvainoties par daudz ko! Kaut vai par eiro ieviešanu,tautai neprasot! Un,kur tad vēl pensiju zem iztikas minimuma un bērnu pabalstu samazināšana,pārkāpjot Satversmi? Atvainojušies tikai Dombrovskis ar Āboltiņu!

  6. Izskatās, ka Latvijā izgāžas liela daļa no lielākajiem projektiem, jo kāds vienmēr mēģina “uzvārīties” no tiem.

  7. 4.maija 25.gadadienas jubilejas laikā aizvien atkārtosim auseklīšu laiku gudrības: tirgus visu sakārtos, “kaut pastālās, bet mercedesos”, demokrātija nav ideāla, taču nekā labāka nav.”

  8. Lasot šadus rakstus un komentārus pie tā pārņem bezcerības sajūta. Pilnīga tumsonība..pilnīgs aitu bars, kuru var tik vienkārši cirpt. Populistiska atriebīga ministre izčakarē pasākumu, sabotējot valdības darbu un valsti kopumā, un visi uzreiz pavelkās..aitu bars

  9. Lai būtu kauns,vispirms jāizjūt vainas apziņa par slikti padarīto darbu.Ja nav pirmā,tad nav arī otra.
    Un lai būtu abi divi-jābūt ir sirdsapziņai. Tās ir nozīmīgas vērtības jebkuram cilvēkam,kur nu vēl amatpersonai.
    Ārisķīgums un izrādīšanās ir provinciālisma zemās kultūras rādītājs. Jā,
    augstāk par savu pakaļu tomēr uzlēkt nevar!
    Paldies autorei par viedo rakstu!

  10. Kauns kaulu nelauž un kauns nav dūmi, acis negrauž.

  11. ja zaglim būtu kauns, viņš taču nemaz nezagtu

  12. Tā Milānas izstāde Latvijai būtu bijusi kā plikam šlipse ,kā mēdza teikt senāk. Tā kā pareizi vien ir-beidzot sākt domāt kaut cik ekonomiskāk. Tikai tādas nelabas nojautas māc -vainīgie izšļūks ar veselu ādu,varbūt – ar nelielām izbailēm.

  13. Tā iet, kad tādiem tirliņiem ļauj uzvarēt konkursos.
    Jākaunas būtu Pavļutam un Ķirsim, ka kaut ko tādu pieļāva.

  14. Gadījās būt Latvijas paviljonā EXPO98 Lisabonā. Tas bija “nekāds” ne tik vien uz lielo valstu paviljonu (uz kuriem bija garas rindas), bet arī uz daudz mazāku valstu paviljonu fona. Bumba ir to dārziņā, kas šogad no dalības EXPO neatteicās uzreiz, kā to izdarīja vairākas citas valstis. Un kā būs ar “Eirovīziju” – kāda mārrutka pēc vajadzīgi šie visai lielie izdevumi? Gudros skolēnus nevar aizvest uz pasaules sacensībām, bet visādām muļķībām naudiņa atrodas…

  15. Paldies, par labu rakstu! Atbildēt

    Paldies, Mārai Libekai!

  16. Ļoti labs raksts! Paldies!
    Taču tā nav tikai valsts darboņu bezatbildība – tā ir valsts darboņu noziedzīga rīcība, kuru rada šī bezatbildība. Visos līgumos var iestrādāt gan zināmus noteikumus, gan arī soda sankcijas par šo noteikumu nepildīšanu. Ja kāda firma uzvar konkursā, apņemoties kaut ko paveikt par zināmu summu, kā gan var būt tāda situācija, ka firma pēc kāda laika vēl var prasīt papildus miljonus?!
    Un pirms vispār lemt par Latvijas dalību šādās izstādēs ir jāizsver šīs dalības lietderība. Vai tiešām mums nav naudu kur likt?!

  17. Prasīt latviešu politikāņiem kar ir kauns ,tas it tā pat kā prasīt rinkevičam kas ir grēks.Drīz jau tā vārgā Latvija sagrūs zem nejēdzību kalna kas ar katru dienu kļūst lielāks un smagāks.
    Latvija nevar sagrabināt naudu ne sabrukušā vienīgā atomreatora drošībai,ne piedalīties Eiropas kosmosa izpētes aģentūrai,ne apaut policistus ar dienesta zābakiem…vairāk kā nožēlojami.

  18. Vainīgie lai atmaksā zaudējumus no sava maka !!! Kāpēc Latvijas tautai jācieš dažu bezatbildīgu darbinieku dēļ ??? To naudu izlietot varētu kaut vai Latvijas cēļu uzlabošanai…

  19. Nu nepārspīlēsim ar iedomām par t.s. ‘valsts prestiža’ graušanu! Pati šī doma sakņojas pieņēmumā un neba nu šis ir pirmais starptautiski zināmais skandāls – arī gaisa tunelis Ķīnā bija intrigu un slikta menedžmenta apvīts, nemaz nepieminot paša paviljona bezjēdzīgi lēto karnevāliskumu. Kaut gan simboliski, protams – valsts, kura sevi prezentē ar plivināšanos gaisā. Simboliski ir arī šoreiz – ielikām pamatus .. un nojaucām pamatus .. labi, ka vēl par savu naudu – mazāks kauns, ziniet!
    Ceru, ka valsts pārvalde paškritiski paskatīsies pati uz sevi kopumā, jo vainot vienu ministriju (EM) ir pārāk primitīvi, kaut gan pelnīti.

  20. Par projektu jau iztērēta iespaidīga nodokļu maksātāju nauda! Kurš atbildēs???!!! Patreizējie birokrāti nav paši radījuši taustāmas materiālas vērtības tāpēc nezin un neizprot naudas vērtību!

  21. Latvijas tēlam dots zināms sagandējums, tiek grauta valsts reputācija, kauns un negods Latvijai, ka nepiedalīsies tik prestižā notikumā…
    Toties cik nodokļu naudiņas izkūpēja? Un kam mums EM ierēdņu bars? Un kam mums mākoņstūmēju idejas? Tikai tā projektu naudiņa jau tu -tū!
    Ja Latvija gribētu sevi prezentēt tad var pat izveidot savā atvēlētajā teritorijā nelielu parku ar nacionāla stila estrādi un tur katru dienu varētu koncertēt – prezentējot savu tautas kultūru. Lai citiem tās skārda datorbundžas un pat tanki, bet mums dziesmas.p

  22. Viss LV tik notiek ASV maronešu korumpētās Vienotības bandas stila kam uz tautu nospļauties.

  23. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Paldies par rakstu, kur norādītas pēdējo dienu aktualitātes īstā skatijumā un gaismā. Jā, tā ir – kauna vispārīgi n a v. Tāpēc jau nekas mums neveicās. Ja būtu kauns, tad arī būtu pavisam cita lieta.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+