Inna Šteinbuka: Kas kopīgs eirozonai un ziemas riepām? 1
Novembra beigās Eiropas Komisija nāca klajā ar brīdināšanas mehānisma ziņojumu jeb nosauca valstis, kuru ekonomiskie procesi varētu raisīt lielākas vai mazākas bažas un tāpēc būtu jāizpēta rūpīgāk.
Vienlaikus tas bija starta šāviens kārtējam Eiropas semestrim – ikgadējam ciklam, kura laikā valstu ekonomikas tiek svērtas un mērītas, lai dotu tām katrai atsevišķi sagatavotus ieteikumus un tā novērstu smagu krīžu rašanos. Vēl dažas dienas vēlāk, 1. decembrī, visām automašīnām Latvijā bija jābūt aprīkotām ar ziemas riepām.
Nē, Eiropas Savienība nenosaka, kad auto jāapauj ziemas zābaki, taču Eiropas ekonomikas uzraudzībai ir daudz kopīga ar riepu maiņu. Kā vienā, tā otrā gadījumā sasniegtais mērķis ir drošība – uz ceļiem un ekonomikā. Mazāk negadījumu ar ziemas riepām un izaugsme bez lieliem satricinājumiem ekonomikā.
Smagā ekonomikas un finanšu krīze 2009. gadā skaudri parādīja, ka daudzas valstis pret savu ekonomiku izturējušās vieglprātīgi – piemēram, spiedušas gāzi grīdā, kad patiesībā būtu vajadzējis piebremzēt. Noteikumi, kas to liegtu darīt, savukārt nebija pietiekami stingri. Tas bija līdzīgi kā auto tehniskā apskate, pēc kuras īpašnieks gan tiek informēts, ka vairākas detaļas būtu jāmaina un derētu pārdomāt arī braukšanas paradumus, taču ieteikumu ievērošanu atstājot viņa paša ziņā.
Krīzes laikā un pēc tās šī sistēma soli pa solim tika mainīta. Pieņemtajiem dokumentiem ir savādi nosaukumi (piemēram “sešpaka” ir ekonomikas pārvaldības pakete, nevis alus iepakojums vai vēdera muskulatūra), taču to mērķis bija vienkāršs – ieviest katras valsts ekonomikas politikas obligātu tehnisko apskati, kas laikus uzrādītu problēmas ES, jo īpaši eirozonas valstu ekonomikās, un ļautu tās pēc iespējas ātrāk novērst.
Diagnostiku veic Eiropas Komisija, jo tieši tās uzdevums ir rūpēties par Eiropas noteikumu ievērošanu. Tas ir iemesls, kādēļ visām eirozonas valstīm ar to jāsaskaņo savi budžeta projekti. Bez budžeta plāniem Eiropas Komisijas rīcībā ir arī citi mērinstrumenti. Novembra brīdināšanas mehānisma ziņojumā komisija katrā valstī izvērtēja 11 dažādus rādītājus, piemēram, valsts parādu, bezdarba līmeni un mājokļu cenu izmaiņas. Latvijas gadījumā neviena no 11 spuldzītēm nedega sarkanā krāsā, tāpēc rūpīgāka pārbaude nebūs nepieciešama. Francijai un Itālijai savukārt jāsamazina plānotais budžeta deficīts – Eiropas Komisija ar vienu mērauklu mēra kā lielās, tā mazās dalībvalstis. Francijai tēriņu samērošanai ar ienākumiem dots laiks līdz 2017. gadam, jo svarīgāk ir nevis sodīt, bet sasniegt vajadzīgo rezultātu. Arī veicot tehnisko apskati, trūkumu gadījumā auto īpašniekam nevis tiek piemērots sods, bet vispirms dota iespēja problēmas novērst.
Vai šāda tehniskās apskates pieeja darbojas? Rezultāti rāda, ka jā. Valstu budžeta deficīti un parādi samazinās, un lielākajā daļā Eiropas valstu ekonomika aug. Nākamgad visas ES ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 2% IKP. Tas nozīmē, ka noteikumu ievērošana ir pašu valstu interesēs, gluži tāpat kā auto aprīkošana ar ziemas riepām vai izdegušu spuldzīšu nomaiņa ir vajadzīga nevis ceļu policistiem, bet autobraucēju drošībai. Cieša uzraudzība arī novērš iespēju, ka eirozonā pēkšņi varētu uzliesmot smaga krīze.
Tāpat kā auto tehniskajā apskatē drošības kritēriji netiek mainīti katru gadu, arī valstu ekonomikas politiku galvenie uzdevumi Eiropas Komisijas ieskatā ir tādi paši, kādi tie bija pirms gada: fiskālā atbildība jeb prātīgi tēriņi, strukturālās reformas jeb pārmaiņas, kas ar vienu un to pašu naudas daudzumu ļauj sasniegt labākus rezultātus, un investīcijas attīstībā. Šie uzdevumi viens otru papildina, bet neaizstāj – piemēram, mazāk panākumu efektīvas saimniekošanas veidošanā ilgtermiņā nevar aizstāt ar lielākiem ieguldījumiem attīstībā. Līdzīgi kā auto tehniskajā apskatē vājas bremzes nevar kompensēt ar atrunu, ka gāzes pedālis gan strādā lieliski.
