Mobilā versija
Brīdinājums +3.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
23. februāris, 2017
Drukāt

Vai kolekcijas monētu izdošana Latvijas Bankas peļņas avots? (6)

Foto - Shutterstock, Jāņa Gruzdiņa ilustrācijaFoto - Shutterstock, Jāņa Gruzdiņa ilustrācija

Jau agrā rīta stundā izveidojusies rinda pie Latvijas Bankas (LB) kasēm signalizē, ka klajā nākusi jauna kolekcijas monēta. Parasti tās tiek izķertas vienā mirklī un tikpat zibenīgi parādās sludinājumu portālos jau par “tirgus cenu”. Spriežot gan pēc “LA” lasītāju atsauksmēm, gan pēc cilvēku reakcijas sociālajos tīklos, daudziem radies iespaids, ka īpašo monētu izdošana ir gandrīz vai vienīgais, ar ko aizņemta valsts centrālā banka.

LB neslēpj, ka lepojas ar kolekcijas un īpašo monētu izdošanu, taču vienlaikus norāda, ka tā ir vien skaistākā un cilvēkiem pamanāmākā bankas funkcija.

Kopš 1993. gada LB izlaidusi 98 lata un 19 eiro kolekcijas monētas (agrāk dēvētas par jubilejas monētām). Pērn izdotas septiņas, šogad plānotas sešas kolekcijas monētas. Kopš eiro ieviešanas LB izlaidusi arī sešas īpašās divu eiro monētas.

Latvijas Bankā kopumā strādā 540 darbinieki, no kuriem piecu pārziņā ir monētu izlaišana, izplatīšana un realizācija. Tiesa, viņi atbild ne tikai par kolekcijas un piemiņas, bet arī parasto apgrozības monētu izgatavošanas plānošanu un organizēšanu un citiem ar monētām saistītiem jautājumiem.

Strādā ar naudu un dod padomus

Ekonomists Arnis Sauka uzskata, ka LB galvenā problēma ir komunikācija, jo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, visticamāk, tik tiešām nezina, ka monētu izdošana nav vienīgais, ar ko nodarbojas banka, nezina, kāda ir tās loma un kā tā tiek finansēta. “Tā ir viena no spēcīgākajām analītiskajām kapacitātēm Latvijā saistībā ar ekonomiku, produktivitāti, efektivitāti, fiskālajiem un monetārajiem jautājumiem, kas pati sevi uztur. Taču mērķ­auditorija šai analītikai nav standarta Latvijas iedzīvotājs, bet gan politikas veidotāji un starptautiskās organizācijas,” skaidro ekonomists.

LB pārstāvis Jānis Silakalns atdzīst: “Savā starpā reizēm jokojam, ka mūsu nozīmību cilvēki saprastu vien tad, ja mēs kādu no savām funkcijām nepildītu.” Centrālā banka nodrošina, lai cilvēki varētu norēķināties gan ar skaidru, gan neskaidru naudu, lai bankām būtu pieejama visu Latvijas iedzīvotāju aktuālā kredītvēsture. Banka arī veic aizdomīgas naudas ekspertīzi, no apgrozības izņem viltotu un bojātu naudu, utilizē to. Vēl tā pārvalda Latvijas valsts stratēģiskās ārvalstu valūtu un zelta rezerves, kas ir galvenais bankas peļņas avots, veic makroekonomisko analīzi un sniedz konsultācijas valdībai, lemj par eirozonas monetāro politiku, uzskaita maksājumu bilances statistiku u. c. “No valsts budžeta LB netērē ne centa. Pārvaldot valsts naudu un ieguldot to uzticamos finanšu instrumentos, gūstam peļņu, par ko uzturam gan savas funkcijas, gan papildinām valsts budžetu,” akcentē LB valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. sākās ar Ciparu monētu(tirāža 2009 monētas). Tirgoja kādu stundu…liels bija mans un citu “parasto mirstīgo” pārsteigums, ka Latvijas banka izdomājusi radīt problēmas saviem patstāvīgajiem pircējiem..pirmoreiz pirmajā dienā nebija iespējams papildināt savu kolekciju….sekas…sākās spekulāciju ēra…

  2. banku vajag likvidēt

  3. Žēl, ka LB noslepenojusi informāciju par pēc 2014. gada izdotajām Latvijas apgrozības eiromonētām, acīmredzot tās kurām 2014 vietā ir cits skaitlis ir viltojumi…

  4. Kura Eiropas valstī var notikt kaut kas līdzīgs?Sabiedriska organizācija pasūta sev monētas valsts centrālā bankā un nopērk pusi no tirāžas!!!!!

  5. Neturēsim atkal aizdomās. LB visumā strādā labi, un monētas ir jaukas.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+