Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. marts, 2013
Drukāt

Kas labs olās? Cik daudz nav par daudz?

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

No olām gatavo ne tikai atsevišķus ēdienus (omletes, ceptas, vārītas, pildītas), daudzās receptēs tās nepieciešamas arī kā būtiskas sastāvdaļas. Ko vērts zināt par olām Lieldienu laikā, kad tās ēdam vairāk nekā parasti?

 

Saputotus olu baltumus lieto, lai panāktu mīklas porainību (kēksos, tortēs, pudiņos). Viegli sakultas olas noder par saistvielu, tās pievieno plāno pankūku mīklai, sacepumiem un citiem ēdieniem. Olas izmanto arī cepumu, pīrāgu pārziešanai, lai iegūtu gludu, dzeltenu garoziņu, kas palīdz saglabāt sulīgumu un aromātu.

 

Jauniem – bieži, senioriem – reti

Gan olas baltumā, gan dzeltenumā ir pilnvērtīgas olbaltumvielas, visas cilvēka organismam neieciešamās aminoskābes. Tauku olas baltumā nav, toties dzeltenumā ir – ap 5 g, kā arī taukiem līdzīgas vielas – lecitīns un holesterīns.

Holesterīna olas dzeltenumā, salīdzinot ar citiem pārtikas produktiem, ir daudz – 0,3 g. Tas nepieciešams organismam D vitamīna sintezēšanai, arī dažu hormonu veidošanai, bet tam piemīt kāds “netikums” – veicina aterosklerozi.

No jauna un vesela organisma liekais holesterīns izdalās ar žulti un atkritumvielām. Vecākiem cilvēkiem vielmaiņas process norit lēnāk, tāpēc holesterīns asinsvados var veidot savienojumu nogulsnes, kas savukārt rada nevēlamas aterosklerotiskas izmaiņas. Šī iemesla dēļ senioriem olu dzeltenuma izmantošana uzturā jāierobežo. Toties augošam organismam dienas deva var būt 1 – 2 olas. Dzeltenumā sastopamais lecitīns ir nozīmīgs jaunu šūnu veidošanās procesā, nostiprina organismu, aktivizē tā pretošanās spējas. Lecitīns, būdams holesterīna antagonists, traucē holesterīna izgulsnēšanos , taču uzbudina nervu sistēmu, tāpēc olas nevajadzētu ēst vakariņās.

 

Jēlas labāk ne!

Olās ir maz ogļhidrātu, nedaudz minerālvielu – fosfors, sērs, dzelzs, jods, varš un kobalts. Olas dzeltenums ir labs taukos šķīstošo vitamīnu A, D, E avots. Spilgts dzeltenums liecina par augstu A vitamīna saturu.

Olas baltumā ir B grupas vitamīni. Uzturā izmantojot jēlus baltumus, veidojas savienojumi, kuru dēļ dažus B grupas vitamīnus organisms nevar izmantot. Tas notiek avidīna ietekmē, tāpēc drošāk ir atturēties. Pārkarsēts baltums toties kļūst ciets, līdz ar to ir grūtāk sagremojams, tāpēc olas nevajadzētu cept un vārīt pārlieku ilgi. Visvieglāk izmantojams ir saputots karsēts olas baltums.

 

Ja visas neapēd…

Ja Lieldienās krāsotās nespējat notiesāt kā parasti – nolobot čaumalu un uzkaisot sāli, var pagatavot pildītās olas. Vārīto olu dzeltenumus izberž caur sietiņu vai sarīvē. Mīkstu sviestu saputo, pieliek sāli, sinepes un sajauc ar dzeltenumiem. Masai var pievienot kādu no piedevām: sarīvētu sieru, iztīrītas, sakapātas ķilavas, sarīvētus redīsus, tunci savā sulā vai eļļā, sasmalcinātas dilles vai pētersīļu lapiņas, sīki sakapātu papriku. Piedevas sajauc ar krējumu vai majonēzi. Sagatavoto masu pilda olu pusītēs.

No 7 cieti vārītām olām, 2 sīpoliem, 2 marinētiem gurķiem, 200 g majonēzes, tējkarotes mārrutku, tējkarotes etiķa un nedaudz cukura var tapt arī burvīgi salāti.

Olas sagriež ripiņās. Sīpolus sagriež un applaucē ar etiķūdeni. Gan olas, gan sīpolu ripas liek salātu traukā. Pagatavo mērci: sīki sasmalcina gurķus, pievieno majonēzi, mārrutkus un cukuru, rūpīgi samaisa. Mērci pārlej salātiem.

 

 

UZZIŅA

• Olas glabā ledusskapī ar resno galu uz augšu, lai nenoslīdētu dzeltenums.

• Ēdiena gatavošanai izmantojot vairākas olas, katru vispirms izlaiž uz atsevišķas apakštasītes un tikai tad, ja ola ir laba, to lej kopējā traukā.

• Ja, pārsitot čaumalu, baltums sajaucas ar dzeltenumu, olu nedrīkst lietot, tā ir bojāta!

• Visvienkāršāk olu svaigumu pārbaudīt, tās iegremdējot sāls šķīdumā (uz 1 litru ūdens ņem 100 g sāls). Svaigas olas šādā ūdenī grimst, bojātas – uzpeld.

• Putojot olas baltumam piemet mazliet sāls vai citronskābes. Baltums saputojas ātrāk, putas ir stingrākas.

• Visātrāk olas baltums saputojas stikla traukā, bet visstingrākās un noturīgākās putas ir vara traukā.

• Baltums neputojas, ja trauks ir taukains, olas bijušas sasaldētas vai baltumam piekļuvis dzeltenums.

• Pirms vārīšanas aukstas olas patur istabas temperatūrā vai remdenā ūdenī.

• Olu vārīšanai piemērots katls ar platu virsmu, jo tās nedrīkst likt divās kārtās, tad tās plīst.

• Ja olas vāra 3 minūtes, tās ir ļoti mīkstas, ja 5 minūtes, – mīksts ir dzeltenums, ja 7 minūtes, – dzeltenums ir pusmīksts. 10 minūtes un ilgāk vārītas olas ir cietas. Ja olas vāra ilgāk par 15 minūtēm, dzeltenumam veidojas zilgana apmale.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+