Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. decembris, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Politiķu reitingi pamatīgi atšķiras, ja atdala krievu un latviešu viedokli (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māris Antonevičs

Varbūt kādreiz esat piedalījušies kādā konkursā, kur vadītājs ierosina noteikt uzvarētāju pēc tā, “kuram būs visskaļākie aplausi”. Nekādi skaņas mērīšanas instrumenti netiek izmantoti, un nereti pat šķiet, ka vadītājs ar vienu ausi ir nedaudz pakurls, bet tas, protams, nav būtiski, jo šie konkursi ir vairāk izklaide, nevis kāda nopietna sacīkste. Labāk gan, ja aplausi kalpo par uzmundrinājumu, nevis kritēriju lēmumu pieņemšanā.

Manuprāt, ir būtiski, ka, runājot par valsts vadīšanu, tiek runāts par reputāciju, arī līderim nepieciešamajām īpašībām un nostāju svarīgos jautājumos. Var, protams, ieskatīties arī partiju un politiķu reitingos, taču aizraušanās ar tiem var kļūt pat bīstama, kā to var redzēt no kaimiņvalsts piemēra. Tur pēc pēdējām ziņām, prezidenta Vladimira Putina atbalsta reitings esot 89,9%, un daži Putina kritiķi spriež, ka gan jau pienākšot laiks, kad tikšot sasniegts simtprocentīgs rezultāts. Atpakaļceļa vienkārši nevar būt, jo tas tikšot uzskatīts par vājuma izpausmi. Ir arī viedoklis, ka tieši vēlme saglabāt augstu popularitāti pēdējos gados ir bijis viens no Putina iekšpolitikas un ārpolitikas vadmotīviem. Viņu ļoti biedē tā sauktās krāsainās revolūcijas, kuru rezultātā neapmierināts pūlis padzen diktatoru vai arī valstī iestājas haoss. Kad 2012. – 2013. gadā Krievijā sākās aktīvi opozīcijas protesti, vara kļuva nervoza. Bija skaidrs, ka ar “skrūvju pievilkšanu” nebūs līdzēts, jo noskaņojums ātri izplatās sabiedrībā. Reitingu izdevās pacelt, atņemot kaimiņvalstij 27 tūkstošus kvadrātkilometru (Krimas aneksija), izvēršot propagandas karu un pastiprinot impērisko retoriku.

Te mēs nonākam pie būtiskas atziņas – nevis reitinga skaitlis ir svarīgs, bet tas, kas un kā to veido. Pat ja sabiedrības noskaņojuma mērījumi ir ticami, reti kad tiek vērtēts, kas lācītim vēderā. Ik pa brīdim atskan vēsts, ka populārākie premjera kandidāti Latvijā ir Ventspils mērs Aivars Lembergs un Rīgas mērs Nils Ušakovs. “Es reizēm skatos politiķu popularitātes aptaujas, un man asinis sastingst dzīslās par tiem cilvēkiem, kurus uzskata par populārākajiem,” nesen ziņu aģentūrai BNS bija izteicies bijušais Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, kurš pārmet, ka “esam iekrituši milzīgā populismā”.

Taču ne tikai populisms te ir no svara. Politkorekti jau būtu teikt, ka “Latvijas iedzīvotājus pēc tautības nešķiro”. Taču paši tautībām piederīgie iedzīvotāji šķiro, un kā vēl. Izrādās, ka Lembergs un Ušakovs ir pārliecinoši līderi tikai krievu vidū, kamēr latviešu vēlētājiem Lembergs īpaši neizceļas pretendentu bariņā, bet Ušakovs, protams, ir krietni zemāk.

SKDS pētījuma tabulā, kuru šonedēļ publicējusi “NRA”, Lembergu kā piemērotu valdības vadītāju atzīst 61,8% krievu, bet tikai 22,9% latviešu (latviešu vidū viņš ir mazāk populārs nekā, piemēram, Mārtiņš Bondars vai Andris Piebalgs un līdzīgs reitings ir arī Robertam Zīlem un Artim Pabrikam). Bet Ušakovam, kuru atbalsta 54,5% krievu, starp latviešiem atbalsts ir vien 6,8%. Protams, ja tiek gatavots ģeopolitisks pavērsiens, tad varētu arī klausīties, kuram skan skaļākie aplausi. Bet labāk tomēr ne.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Ja slāvisti reitingo slāvus, tad publicētie reitingi ir pareizi !
    Bet kā ar letiņiem ???

  2. Neviens jau neticēja, ka šie t.s. aptauju organizētāji vienkārši manipulē ar sabiedrisko domu, stāstot,
    ka Ušakovs un Lembergs esot visvairāk atbalstītie politiķi, metot latviešus un krievus vienā katlā un “Saskaņai” aptaujās vienmēr piešķirot 1. vietu. To vēl varētu saprast, ja mums būtu jaukta latviešu-krievu valdība un Saeimā pozīcijā būtu latviešu un krievu partiju maisījums. Bet nekā tāda taču nav. Valdībā ir latviešu valdība un Saeimas pozīcijā ir 3 latviešu partijas. Tādā gadījumā ir tikai loģiski, ka politiķu aptaujās atsevišķi jāparāda gan latviešu , gan krievu vērtējums.

  3. Vienam no svarigākajiem kritērijiem jābūt personas darbība okupācijas periodā.Strikti atmēžami no valsts amatiem ir okupantu režīma visuzticamakie kalpi, kompartijas,komjaunatnes visa līmeņa nomeklatūra un tagad jau būtu uzmanība jāpievērš arī oktobrēnu un pionieru organizāciju aktīvistiem.Šie visi ir jau saindēti ar kolaboracionismu un internacionālismu un,kā redzam,ir potenciāls drauds latviešu tautas eksistencei.Diemžēl nav nevienas partijas,kuras biedri būtu aktīvi vērsušies pret kolaboracionistiem,gluži otrādi,gandrīz visu partiju kodolus veido kolaboracionisti,kuru darbības sekas jau ir grūti labot.

    • internacionālkolaboraCIONISTS Atbildēt

      Vai tev, āpsi, nav vienalga, kā saucas silesļaudis? Lai kāds karogs greznotu pakšķi, tie ceļu pie siles atradīs pat bezmēness naktī …

  4. To mēs zinām. Bet tieši DELFI, TVnet u.c. popularizē šos reitingus. Jājautā, kādam mērķlim???

  5. vislabākais reitings pēc frizūrām… ….

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (7)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+