Foto Valsts prezidenta intervijas laikā ar “Latvijas Avīzi”. Foto – Timurs Subhankulovs

Kas lika prezidentam pārdomāt? 39

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vēl maijā intervijā “Latvijas Avīzē” (“Nevajag celt vētru ūdens glāzē”, 17. maijs) visai skeptiski izteicās par tautas vēlēta prezidenta ideju, jo “jāatceras, ka Latvijas Satversmes grozīšanai ir nepieciešamas divas trešdaļas Saeimas deputātu balsu”. “Vai ir iespējams nodrošināt šādu atbalstu vienam vai otram priekšlikumam (Saeimā izveidotās darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. – M. L.)?” šaubījās R. Vējonis.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Bet 22. jūnijā, uzrunājot Saeimu, prezidentam jau bija skaidrs un nepārprotams viedoklis – Valsts prezidentam ir jāpaplašina pilnvaras un prezidents jāievēl visai tautai tiešās vēlēšanās. Kas mēneša laikā iespaidoja šādas pozīcijas nostiprināšanu?

To, ka šī pozīcija ir mainījusies, ievērojuši arī daži deputāti. Piemēram, Inese Lībiņa–Egnere (“Vienotība”), kura strādāja Saeimas darba grupā, sacīja, ka esot pārsteigta par prezidenta Vējoņa nupat Saeimā izskanējušo stingro nostāju. “Mēs analizējām vairākus Valsts prezidenta ievēlēšanas modeļus, un šajā procesā piedalījās arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji. Taču no viņiem nebija manāms, ka prezidentam Vējonim būtu vēlme ko mainīt līdzšinējā ievēlēšanas kārtībā. Tāpēc esmu pārsteigta par prezidenta runu parlamenta noslēguma sesijā. Tiesa, vajadzētu ņemt vērā, ka koalīcijas līgumā ir iekļauts punkts, kurā norādīts, ka “sadarbības partneri pieņem zināšanai partiju apvienības Zaļo un zemnieku savienības viedokli par atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam. ZZS deputātu atbalsts minētajai iniciatīvai un attiecīgām izmaiņām normatīvajos aktos netiks uzskatīts par Sadarbības līguma pārkāpumu”. Visticamāk, ka Valsts prezidentam ir izteikta politiska vēlme virzīt šo ideju. Taču jāatzīst, ka tā izskatās pēc tādas kā politiskās spēles, jo Saeimā nav divas trešdaļas deputātu atbalsta šim priekšlikumam, vismaz šajā sasaukumā,” sacīja I. Lībiņa-Egnere.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ideja par tautas vēlētu prezidentu parādās ik pa laikam – pirms 12. Saeimas vēlēšanām savās programmās to bija ierakstījusi “Saskaņa” un Ingunas Sudrabas partija “No sirds Latvijai”.

Pārsteigumu par prezidenta Vējoņa pēkšņi radušos stingro nostāju tautas ievēlēta prezidenta jautājumā izrādījusi arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība), norādot, ka prezidentam kā Nacionālās drošības padomes vadītājam labi zināms, ka pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos tautas vēlēts prezidents potenciāli varētu radīt draudus valstī.

R. Vējonis gan neuzskata, ka viņš esot mainījis savu nostāju, jo pieminētajā intervijā “Latvijas Avīzē” esot paudis, ka, mainot ievēlēšanas kārtību, būtu jāmaina prezidenta pilnvaras. “Latvijā pietrūkst politiskās gribas atsevišķos jautājumos iet uz priekšu, mēs vairāk skatāmies uz to, vai tiks vai netiks kādā brīdī kāda politiskā partija ievēlēta vai neievēlēta, ņemot vērā atbildības sfēras, par kurām politiskā partija ir uzņēmusies atbildību. Tas ir pamatjautājums. Tāpēc es savā runā (Saeimā, 22. jūnijā. – M. L.) izteicu priekšlikumu, ja parlamenta un valdības kopdarbībā nav iespējams strauji virzīties uz priekšu tajos jautājumos, kuros sabiedrība pieprasa reformas, tad būtu jāpārskata gan Valsts prezidenta, gan Ministru prezidenta ievēlēšanas kārtība un funkcijas, ko viņi veic. Tad šādā kopdarbībā starp Valsts prezidentu un Ministru prezidentu varētu ātrāk pieņemt svarīgus lēmumus,” vakar sacīja prezidents pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski. Bet, runājot par šaubām, ka ģeopolitiskie apstākļi nav piemēroti, lai Valsts prezidentu vēlētu tauta, Vējonis atzina: “Tad jau pirmām kārtām mums vispār ir jāatceļ vēlēšanas, ja parādās draudi. Mums katras vēlēšanas, kā rāda prakse Eiropā un pasaulē, var radīt kaut kādas šūmēšanās iekšpolitiski kādā valstī. Tāpēc vēlētājiem ir aktīvi jāiesaistās vēlēšanās, lai mēs nobalsotu par vienu vai otru politisko partiju, vienu vai otru kandidātu, nevis izvairīties no vēlēšanām. It kā sodot, ja nav kaut kas noticis tā, kā es gribētu, es neiešu vēlēt, es parādīšu tiem politiķiem savu attieksmi. Manuprāt, attieksmes parādīšana ir tieši tajā, ka jāpiedalās vēlēšanās, lai izteiktu savu viedokli, balsojot par vienu vai otru politisko spēku vai vienu un otru personu. Bet mūžīgi piesaukt ģeopolitiskos draudus, manuprāt, nav pamatoti, jo viss atkarīgs no mums pašiem, cik mēs aktīvi iesaistāmies vai neiesaistāmies vēlēšanās.”

Reklāma
Reklāma

Ringolds Balodis (bezpartijiskais, ievēlēts “No sirds Latvijai”), kura vadībā divus gadus strādāja pieminētā darba grupa, secināja, ka sakritība neesot nejauša, jo prezidents savu viedokli pauda pēc tam, kad tika publiskots darba grupas atzinums. “Jāņem vērā, ka galarezultātu var ietekmēt tikai Saeima, nevis prezidents. Arī iepriekšējie prezidenti ir iesnieguši parlamentam priekšlikumus par prezidenta institūcijas stiprināšanu, bet tie visi ir iegūluši papīrgrozā. Pašreizējā brīdī situācija ir interesanta ar to, ka pats parlaments (darba grupā bija iekļauti visu Saeimas frakciju pārstāvji) ir izstrādājis priekšlikumus, kā palielināt prezidenta leģitimitāti un kā būtu ievēlams prezidents,” sacīja Balodis.