Foto – LETA

Kas nesīs latviskumu pierobežā?
 0

”Baisi domāt, ka Latgale varētu kļūt par Krievijas upuri referendumā,” tā mums vēstulē atrakstīja lasītāja L. Rubene Dobelē, kuru satrauc pierobežas informatīvā telpa. Dažādi pētījumi liecina, ka pierobežā iedzīvotāji labprātāk skatās kaimiņvalsts televīziju, nevis Latvijas televīzijas kanālus.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Tāpēc L. Rubene vēl jautā: ”Diez, cik cilvēku pierobežā lasa ”Latvijas Avīzi”? ”Latvijas Avīzi” lasa galvenokārt Latvijas patrioti, tie zinās, kā balsot,” uzskata L. Rubene.
Atsaucoties uz šo lasītājas vēstuli, uzrunājām mūsu lasītājus pierobežā, kā arī ”Latvijas Pasta” darbiniekus un novadu domju priekšsēžus.

 

 

Dalās ar kaimiņiem

Lūcija Kivrane ir viena no četriem iedzīvotājiem, kas Zilupes novadā pasūta “Latvijas Avīzi”. To viņa darot kopš pirmā “Lauku Avīzes” numura. Viņa uzskata, ka pierobežā nav problēmu ar latvisku vai krievisku vidi, bet pavisam citu – kūtrumu. L. Kivrane dzīvo mājā, kurā ir deviņi dzīvokļi. No tiem tikai divu dzīvokļu pastkastītēs periodiski ieslīd kāds drukātais izdevums. “Bez manis vēl kāds kaimiņš pasūta “Ludzas zemi” krievu valodā. Arī apkārtējās mājās iedzīvotāji nekādus preses izdevumus neizraksta,” zina stāstīt mūsu lasītāja. Tiesa, kāda cita kaimiņiene palaikam no viņas aizņemas “Latvijas Avīzi”, jo arī to iecienījusi, bet nevar atļauties pasūtīt pati. “Pie kioska gan esmu novērojusi, ka iedzīvotāji priekšroku dod izdevumiem krievu valodā,” atklāj L. Krivane.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

To, ka Krievijai vistuvākajos pagastos cilvēki tiešām izvēlas skatīties Krievijas televīzijas kanālus un lasīt krieviski iznākošos laikrakstus, apliecina Zilupes pasta nodaļas vadītāja Tatjana Šutova. Novadā daudz vairāk par latviešu presi tiek abonēti krievu valodas izdevumi, kas skaidrojams ar krievvalodīgo iedzīvotāju pārsvaru pierobežā.

 

“Par šīs pasta nodaļas vadītāju strādāju jau daudzus gadus, un šāda tendence ir bijusi visu laiku. Tas ir līdzīgi kā ar televīziju – iedzīvotāji izvēlas skatīties raidījumus krievu valodā, tāpat arī lasīt izdevumus krievu valodā,” atzīst T. Šutova. Vislielākā cieņā gan ir vietējie laikraksti, piemēram, ”Ludzas Zeme” vai “Panorama Rezekne”. Zilupē pērn “Latvijas Avīzes” abonētāju skaits vidēji bijis tāds pats kā šā gada sākumā, proti, četri abonenti. “Tie ir jūsu pastāvīgie lasītāji,” uzsver pasta pārstāve.

 

“LA” pieprasīta bibliotēkā

Arī Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele apliecina: “Jo pagasts atrodas tuvāk robežai, jo vairāk iedzīvotāju smeļas informāciju krievu valodā. Citos pagastos cilvēki labprātāk lasa latviešu valodā iznākošo presi.” Ludzas novada dome pasūtinājusi “Latvijas Avīzi”, kas visiem pieejama Ludzas bibliotēkā. Tā ir ļoti pieprasīta lasītāju vidū. Novads gan padomājis arī par krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, izrakstot arī krievu valodā iznākošo presi.

 

Politiķi ietekmē valodas izvēli


Tikmēr mūsu lasītāja Alūksnes novada Jaunannu pagasta iedzīvotāja Zenta Ūdre novērojusi, ka pagasta iedzīvotāji, kas agrāk lasījuši presi latviešu valodā, sākuši pasūtīt izdevumus krievu valodā. To, kādā valodā iedzīvotāji izvēlas drukāto presi, nosaka notikumi politikā, ir pārliecināta lasītāja. “Cilvēki zaudējuši ticību politiķiem, daudzi mainījuši arī viedokli, par ko balsot vēlēšanās. Tie, kas agrāk balsoja par latviskām partijām, tagad vēlēšanās savas balsis atdod, piemēram, par “Saskaņas centru”. Liela daļa pierobežā dzīvojošo vienlīdz labi spēj runāt gan latviski, gan krieviski. Tie, kas vīlušies politiķos, maina arī saziņas valodu un to, kādā valodā lasīt informāciju. Proti, tie, kas agrāk vairāk runājuši latviešu valodā, tagad izvēlas komunicēt krievu valodā,” novērojusi lasītāja. Ja politiķi izteiktu skaidru un neapšaubāmu atbalstu latviešu valodai un ja politiķi ar žurnālistiem pārstātu runāt krievu valodā, tad, viņasprāt, iedzīvotāji izvēlētos latviešu presi.

Reklāma
Reklāma

Līdzīgi izsakās L. Kivrane Zilupē, kura tur dzīvo vairāk nekā piecdesmit gadus. Valodas jautājumu Zilupē regulējot arī tas, kāda ir pagasta vadība. Laikā, kad pagastu vadījuši latviski runājoši cilvēki, arī krievvalodīgie komunicējuši latviski. Kopš pie varas esot krievvalodīgi mēri, valodas jautājums esot tikai pasliktinājies.

 

Valodu 
nedrīkst uzspiest

Ludzas novada domes priekšsēdētāja A. Gendele gan nesaskata problēmu latviešu un krievu iedzīvotāju komunikācijā. Iedzīvotāji atzinīgi novērtējuši domes izdotās “Ludzas novada vēstis”, kurās visas publikācijas ir gan latviešu, gan krievu valodā. Cilvēki, kas vēlas papildināt zināšanas latviešu valodā, izlasa publikāciju krievu valodā, tad pārlasa latviski. Tas esot jo īpaši noderīgi jauniešiem, kas galvenokārt sarunājoties latviski. “Krievu valodā lielākoties runā vecāka gadagājuma cilvēki, kam grūtāk apgūt valsts valodu,” ir pārliecināta domes priekšsēdētāja, piebilstot, ka valstsvīri nedrīkstot domāt par to, ka ar varu jāspiež cilvēki apgūt valsts valodu. “Ja kādam kaut kas tiek uzspiests, cilvēks noteikti to nepieņems,” pārliecināta domes priekšsēdētāja.