Kas notiek, ja neparūpējas par datu drošību un privātumu. Pieci biedējoši piemēri 1
Iespējams, ka vislielākie meli mūsdienās ir apgalvojums, ka esam izlasījuši, sapratuši un piekrītam attiecīgās interneta vietnes lietošanas noteikumiem un privātuma politikai. Lielākoties mēs neiedziļināmies šajos dokumentos, nemaz nerunājot par dažādu meklēšanas pakalpojumu, piemēram, “Google” algoritmu principiem. Tomēr dažkārt šī paviršība var maksāt visai dārgi.
“Jebkurš no mums nejauši meklētjserveros var uzdurties kādas valsts slepenajiem dokumentiem vai negribot izplatīt tīmeklī datus, kurus nevēlas atklāt svešām acīm. No šādām nedienām pasargāts nav neviens, pat lielas korporācijas un slavenības. Tāpēc – būsim piesardzīgi!” mudina Andrejs Čelnovs, kas atbildīgs par portāla “Inbox.lv” datu drošību.
“Google” meklēšanas algoritma dēļ publisko privātus datus
Kad kompānija “Google” 1999.gadā mainīja uz mūsdienās vēl spēkā esošo meklēšanas algoritmu, meklētāja servisa “roboti” sāka atpazīt arī ar parolēm neaizsargāto FTP serveru informāciju. Tādēļ neviļus dati, kas līdz šim bija it kā privāti un aizsargāti, kļuva publiski pieejami. Šādi internetā noplūda Jeila universitātes studentu personiskie dati.
Japānas ministrija nopludina slepenus dokumentus nepareizu drošības iestatījumu dēļ
Japānas Vides ministrija, izmantojot diskusijām tiešsaistē paredzēto bezmaksas pakalpojumu “Google Groups”, 2013.gadā nopludināja vairākus ierobežotas pieejamības dokumentus. Kļūme radās, definējot privātuma iestatījumus, jo izrādās, ka pēc noklusējuma šajā servisā izvietotā informācija ir publiski pieejama.
Datu bāzes kļūdas dēļ atklātībā nonāk 16 tūkstošu klientu dati
Austrālijas telekomunikāciju operatora “Telstra” IT partneris, kas izstrādāja un piegādāja jaunu klientu datu bāzi, netīši bija piemirsis “ieslēgt” piekļuves kontroles sistēmu. Tādējādi aptuveni 16 tūkstošu kompānijas klientu personīgie dati (vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs) kļuva pieejami ar “Google” meklētāja starpniecību. To pavisam nejauši atklāja kāds lietotājs.
“Facebook” dibinātāja māsas privātās fotogrāfijas nokļūst tviterī
2013.gadā sociālās komunikācijas giganta “Facebook” dibinātāja un īpašnieka Marka Cukerberga māsas uzņēmējas Randi Cukerbergas personiskās fotogrāfijas kļuva krietni publiskākas nekā gribēts, kaut gan sieviete tās bija ievietojusi “Facebook” privātajā ziņu joslā. Atzīmēšanas un dalīšanās dēļ attēli nonāca līdz pat citai sociālā tīkla vietnei – twitter.com.
Atklātībā nonāk tūkstošiem pacientu medicīniskā vēsture
ASV uzņēmums “GMR Trascription Services”, kas nodrošina medicīnas datu pārrakstīšanu elektroniskā formā, izmantojot nepietiekamas datu aizsardzības metodes, šogad padarīja publiski pieejamu ļoti jutīgu informāciju par vairākiem tūkstošu pacientu, tostarp viņu analīžu rezultātus, informāciju par psihiskiem traucējumiem, abortiem, atkarību no alkohola vai narkotikām. Šie dati glabājās uz FTP servera, kam nebija paroles, tāpēc ikviens zinātājs varēja tam piekļūt (tāpēc dati indeksējās “Google” meklētājā). Par šo nolaidību ASV Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja kompānijai piesprieda naudas sodu.
