Kas notiek Ordeņu kapitula aizkulisēs 10
Ordeņu kapituls neizpauž pieteikumu iesniedzējiem, kāpēc konkrētajai personai augstākais valsts apbalvojums tiek atteikts. Tomēr nav tā, ka par to pilnīgi neko nav iespējams uzzināt un arī loģiski izsecināt.
Ordeņu kapituls ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām juridiskajām personām bezmaksas informāciju par apbalvošanai ieteiktajām personām. Neoficiāli zināms, ka šo iestāžu vidū ir drošības iestādes, kurām ir būtiska nozīme pieteikto personu vērtēšanā. Pat tāds kritērijs kā nosliece uz alkoholismu var kļūt par šķērsli ordeņa saņemšanai.
Nereti viedoklis tiekot prasīts arī Ārlietu ministrijai un nevalstiskajām organizācijām. Ja apbalvošanai izvirzītā persona ir iesaistīta kādā strīdā, tad gandrīz simtprocentīgi skaidrs, ka sekošot atteikums, jo valsts augstākie apbalvojumi nedrīkst kļūt par strīdu atbalstīšanas instrumentu. Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga mēdza atgādināt, ka nevis ordenis daiļo cilvēku, bet cilvēks – ordeni. iespējams, strīdi bija viens no iemesliem, kāpēc nesen publiskotajā apbalvoto sarakstā netika iekļauts Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja, Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības “Šamir” valdes priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans. “Šamir” nav Ebreju draudžu un kopienu padomē, ko vada Rietumu bankas baņķieris Arkādijs Suharenko, un abu organizāciju vadībai ir smagas domstarpības vairākos būtiskos jautājumos, tostarp arī ebreju īpašumu restitūcijas lietā. Patlaban to starpā norit pat tiesvedība. Taču tajā pašā laikā nevar noliegt arī politisko pieskaņu potenciālo apbalvojamo vērtēšanā. Zināms, ka ASV īpašie sūtņi holokausta jautājumos, kuri viesojušies Latvijā, uztur attiecības ar Suharenko, nevis rabīna vadīto organizāciju. Politisks smārds savulaik bija jūtams arī pret apbalvojumam izvirzīto Martu Cakari – baltiešu leģionāru žēlsirdīgo māsu Zviedrijā, leģendāru personību, kuru savos darbos ne reizi vien pieminējusi Zenta Mauriņa, bet kurai atteica piešķirt valsts augstāko apbalvojumu.
Kaut gan kapitula nolikumā norādīts, ka lēmums ir pieņemts, ja vairākums no klātesošajiem balsstiesīgajiem balsojuši “par”, tomēr neoficiāli zināms, ka Ordeņu kapituls, pieņemot lēmumu, ievēro “consensus” jeb vienprātības principu – ja kaut viens no kapitula locekļiem ir pret ordeņa piešķiršanu, pamatojot savu viedokli ar vērā ņemamiem argumentiem, persona apbalvojumu nesaņem.
“Ordeņa kapituls izskata pilnīgi visus saņemtos iesniegumus, vienalga, cik cilvēku šo iesniegumu ir parakstījuši. Publisks parakstu vākšanas process kandidāta atbalstam vēl nav arguments pozitīvam lēmumam, tas var pat kaitēt. Gadījies arī, kad divi cilvēki lūdz piešķirt ordeni viens otram,” atklāj bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers savā grāmatā “Kas es esmu”.
