Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. novembris, 2016
Drukāt

Kas notiks Kubā pēc Kastro?

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Sestdien 90 gadu vecumā miris Kubas komunistiskās revolūcijas simbols Fidels Kastro, kas valdīja pusgadsimtu – no 1959. līdz 2008. gadam – un vēl trīs gadus, ja pieskaita atrašanos kompartijas vadoņa amatā līdz 2011. gadam. ASV specdienesti esot izplānojuši vairākus simtus atentāta mēģinājumu pret Kastro, taču viņš pārdzīvoja desmit ASV prezidentus no Eizenhauera līdz Obamam. 1961. gadā Kastro armija sakāva ASV atbalstītos kubiešu emigrantu kaujiniekus, kas bija izcēlušies Kubas piekrastē. 1962. gadā Fidels esot bijis gatavs dot pavēli raidīt Kubā izvietotās padomju raķetes pret ASV, un tikai Kremļa politiskā ugunsdzēsēja Anastasa Mikojana steidzama ierašanās Havanā palīdzēja apvaldīt emocijas un novērst varbūtēju kodollielvaru sadursmi. Krīzes karstumā Kastro nosūtīja telegrammu Maskavai, mudinot Padomju Savienību sākt kodolkaru pret ASV, ja ASV iebruktu Kubā. Acīmredzot viņš uzskatīja, ka Maskava būtu gatava sākt karu un riskēt ar pašas iznīcību, lai aizsargātu Kubu. Hruščova atbilde liecina, ka padomijas vadonim nebija nodoma sākt kodolkaru, lai kas notiktu ar Kubu.

Kastro pieredzēja ASV un Kubas diplomātisko attiecību atjaunošanu 2014. gadā, kas notika ar viņa brāļa un politiskā mantinieka Raula svētību, taču palika imūns pret “amerikāņu imperiālistu medainajām runām”. Kubas varas iestādes izsludinājušas valstī deviņu dienu sēras. Pēc kremācijas Kastro pelni tiks vesti procesijā cauri visai Kubai pirms apbedīšanas 4. decembrī valsts otrajā lielākajā pilsētā Santjago de Kubā kapsētā, kur atdusas Kubas nacionālais varonis Hosē Marti un citi 19. gadsimta neatkarības cīņu vadoņi.

 

Kubieši grib pārmaiņas

Vairākas kubiešu paaudzes ir uzaugušas Kastro režīma laikā, un valstī nav gaidāmas straujas pārmaiņas pēc viņa aiziešanas mūžībā, atzīmē analītiķi. Fidela brālis, 85 gadus vecais Rauls Kastro, ir pārņēmis politisko un militāro varu, drošības dienestam stingri kontrolējot stāvokli valstī un nepieļaujot organizētu opozīciju vai masu nemierus. Taču Kastro nāve iezīmē psiholoģisku atdalīšanos no Kubas pagātnes un vadoņa, kas noteica valsts dzīvi pusgadsimtu. Jūtams milzīgs spiediens, īpaši no jaunākās paaudzes puses, paātrināt pārmaiņu īstenošanu, lai celtu dzīves līmeni un vairotu pilsoniskās brīvības. Pēc ziņas par Kastro nāvi Kubā nebija ne nemieru, ne uzkrītošu sēru izpausmju, atzīmē raidsabiedrība BBC, jo kubieši ir noguruši no revolucionārās retorikas pusgadsimta garumā un vēlas mierīgu dzīvi pasaulei atvērtā valstī. Pārsimt kilometru tālāk Floridas šauruma otrā pusē esošajā Maiami pilsētā, kur apmetušies simtiem tūkstošu kubiešu, kas dažādos laikos un dažādos veidos aizbēguši no “sociālisma paradīzes”, gan bija vērojama līksmība par diktatora nāvi, jo viņa represīvā politika lika daudziem doties trimdā.

 

Fidela māsa nebūs bērēs

Politisko trimdinieku vidū ir arī Kastro māsa Huanita Kastro, kas jau vairākus desmitus gadu dzīvo Maiami. Viņa paziņojusi, ka neapmeklēs Fidela bēres. “Es nepriecājos nepar viena cilvēka nāvi un nepriecāšos arī par to, kuram ir manas ģimenes vārds. Kā Fidela māsa es pārdzīvoju cilvēka zaudējumu, kuram bija tās pašas asinis kā man, taču es nekad neesmu atgriezusies šajā salā un neplānoju to darīt,” Huanita Kastro teica intervijā laikrakstam “El Nuevo Herald”, kas iznāk Maiami. Fidela un Raula Kastro vecākiem bija pavisam septiņi bērni. No tiem 1933. gadā dzimusī Huanita bija vienīgā, kas publiski nostājās opozīcijā Kubas komunistu režīmam, kuru viņas brālis vadījis pusgadsimtu. Huanita Kastro kopš 1964. gada dzīvo Maiami, kur mīt daudz imigrantu no Kubas. Viņa atzinusi, ka ir sadarbojusies ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi neveiksmīgā sazvērestībā ar mērķi gāzt Fidelu. Var nepiekrist Kastro uzskatiem, taču jāatzīst viņa personiskā un politiskā drosme, esot nelielas un mazattīstītas valsts vadītājam, mest izaicinājumu visvarenākajai pasaules valstij tās tiešā tuvumā. Fidels nekad nav vairījies atklāti paust savus uzskatus. Kastro pārdzīvojis neskaitāmus atentātu mēģinājumus, ko rīkoja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģenti, tajā skaitā mēģinājumu saindēt tabaku kaislīgā smēķētāja cigāros. Pēdējos gados pēc ārstu ieteikuma Fidels centies atturēties no smēķēšanas.

 

Pat draugi vīlušies Kastro režīmā

Fidela Kastro patstāvība un vēršanās pret jebkādu ārzemju spiedienu palīdz viņam saglabāt popularitāti iedzīvotāju vidū, taču nežēlīgā vēršanās pret opozīciju izraisījusi nopietnas bažas viņa ārzemju draugos. Pat agrākie Kastro atbalstītāji, piemēram, Nobela prēmijas laureāts Portugāles rakstnieks Hosē Saramago un Urugvajas rakstnieks Eduardo Galeano, kas reiz slavēja Kubas vadoni kā “nacionālās cieņas simbolu”, pauduši vilšanos par režīma izvērstajām represijām pret citādi domājošajiem. Kubas ekonomika pārdzīvo grūtus laikus. Pēdējos gados bijušas mazas cukurniedru ražas, samazinājusies niķeļa ieguve un sarucis ārzemju tūristu skaits, bet cukurs, niķelis un tūrisms dod lielākos ienākumus valsts kasē. Lai gan Kubai ir panākumi vispārējās izglītības un veselības aprūpes ieviešanā, pēc pusgadsimta valdīšanas Kastro bijis jāatzīst, ka vairākumam no 11 miljoniem viņa tautiešu dzīve ir smaga. Veselības aprūpe un izglītības sistēma ir Kastro režīma lepnums, taču šīs jomas agrāk tika finansētas, galvenokārt pateicoties padomijas dāsnajām subsīdijām “komunisma priekšpostenim Rietumu puslodē”. Kubā ir tikai pusprocents lasītnepratēju, un kubiešu vidējais dzīves ilgums tuvojas 80 gadiem, taču valstī trūkst dzīvokļu, pārtikas, daudzas preces ir normētas, bet preces bez valsts subsīdijām ir pārāk dārgas vairākumam iedzīvotāju. Personisko brīvību ierobežošana likusi meklēt patvērumu ASV pat vadoņa meitai.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+