Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. septembris, 2016
Drukāt

Kas novāks ražu Anglijā? Sezonas darbos paļaujas uz austrumeiropiešiem (9)

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

Britu fermeri atzīst: ja papildu darba rokas no Austrumeiropas nebūtu pieejamas, liela daļa ogu, augļu un dārzeņu ražas Anglijā netiktu novākta laikus un būtu zaudēta, jo vietējie negrib strādāt lauku darbus.

Šādu jautājumu uzdod britu lauksaimnieki, kuri specializējas ogu, augļu un dārzeņu audzēšanā un kuru dārzos ražas novākšanas laikā mēdz strādāt tūkstošiem sezonas strādnieku no Austrumeiropas.

Savulaik Noridža Norfolkas grāfistē bija Anglijas otra lielākā pilsēta pēc Londonas. Viduslaikos te darbojās virkne flāmu audēju darbnīcu un franču tirgotāji veicināja pilsētas uzplaukumu un saimniecisko augsmi. Šo tradīciju apdraud Apvienotās Karalistes iedzīvotāju lēmums izstāties no Eiropas Savienības, sarežģījot vai nākotnē pat pārtraucot Britānijas piekļuvi vienotajam Eiropas tirgum un darba spēka resursiem, atzīmē izdevums “EUobserver”. Pēc breksita referenduma 23. jūnijā Britānijā vairojušies pret ārzemniekiem vērsti naida uzbrukumi, lai gan kā politiķi, tā uzņēmēji atzīst, ka austrumeiropiešu strādnieki nav slogs, bet dod pienesumu valsts budžetam. Ja papildu darba rokas no Austrumeiropas nebūtu pieejamas, daļa ogu, augļu un dārzeņu ražas Anglijā netiktu novākta laikus un būtu zaudēta. Noridžas iedzīvotāju vairākums referendumā balsoja par palikšanu ES, taču 13 apkārtējos vēlēšanu apgabalos Norfolkas un Safolkas grāfistēs vairākums bija par izstāšanos.

Noridžā ir universitāte, kur mācās arī daudzi ārzemnieki, taču grāfistes otrā lielākajā pilsētā Greitjārmutā un apkārtējos lauku apvidos aptuveni 70 procenti iedzīvotāju balsoja par breksitu. Kā iemeslu analītiķi nosauc bažas par imigrantu pieplūdumu, pateicoties ES noteikumiem par brīvu darba spēka kustību, ārzemniekiem atņemot darbu vietējiem iedzīvotājiem, pārslogojot sociālos dienestus un vairojot noziedzību. Ieceļotāji no Austrumeiropas galvenokārt strādā lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādē un iepakošanā, celtniecībā, telpu uzkopšanā, viesnīcu apkalpes dienestā un veco ļaužu aprūpē.

Taču pat Anglijas konservatīvajos lauku apvidos pēc breksita balsojuma lauksaimnieki un citu jomu uzņēmēji pauž bažas – kas turpmāk plucinās tītarus, iesaiņos cūkgaļu, novāks ražu laukos un aprūpēs vietējos vecos ļaudis, kuru kļūst arvien vairāk? “Ja mēs zaudējam šos iebraucējus, mēs esam ķezā,” atzīst Norfolkas zemnieks Ričards Hērsts, kurš apsaimnieko 790 akrus (320 hektārus) zemes. “Viņi ir lieliski strādnieki, taču tam varētu pienākt gals.” Hērsts algo aptuveni 200 sezonas strādnieku no Rumānijas, Bulgārijas un Polijas, kas iedēsta un novāc dārzeņus, remontē fermu ēkas un nogādā ražu tirgū. Līdzīga aina vērojama daudzviet Anglijas laukos, atzīmē “EUobserver”. “Apvienotās Karalistes fermeriem un lauksaimniekiem ir vajadzīgi prasmīgi strādnieki, kas gatavi strādāt arī garākas stundas, pretējā gadījumā sekas daudzās lauksaimniecības jomās būs graujošas,” nesen paziņoja Nacionālās fermeru apvienības pārstāvis. Pēc britu fermeru aprēķiniem, valstī jau tagad trūkst vismaz 20 000 sezonas strādnieku, un tas ir laikā, kad ir atvērts ES darba tirgus. Bažījoties par nenoteiktību pēc breksita balsojuma, daļa britu lauksaimnieku pārskata ieguldījumu plānus. “Jābūt politiskai gribai atļaut brīvu cilvēku plūsmu katru gadu mūsu ražas novākšanai,” Londonas un Briseles birokrātus pamāca Hērsts. Viņš piemin nesen atvērto sēņu pārstrādes uzņēmumu Kembridžšīrā, kas centās atrast aptuveni 300 darbiniekus, taču saņēma tikai 50 pieteikumus. Pārējos nācās meklēt starp austrumeiropiešiem. Viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt aukstā kara laika plāna atjaunošana, kas deva iespēju tūkstošiem studentu no bijušā Austrumu bloka valstīm strādāt Britānijā augļu un dārzeņu novākšanā.

Kaimiņos esošajā Kembridžšīras grāfistē atrodas viena no valsts lielākajām dārzeņu fermām, kas pastāvīgi nodarbina aptuveni tūkstoš cilvēku no dažādām Eiropas valstīm un sezonas laikā nolīgst vēl aptuveni 2500 strādnieku, galvenokārt no Rumānijas un Bulgārijas. “Mēs esam pilnīgi atkarīgi no pieejas darbaspēkam ārpus Britānijas citās Eiropas valstīs, jo mūsu apvidū bezdarbs ir zems, tāpēc nav iespējams atrast strādniekus uz vietas,” atzīst fermas personāla direktore Beverlija Diksone.

Pat Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP), kas enerģiski aicināja balsot par valsts izstāšanos no ES, lai darītu galu “bezcerīgi nekontrolējamai imigrācijai”, vietējās nodaļas pārstāvji tagad mudina valdību rīkoties piesardzīgi, lemjot par ierobežojumiem ārzemju darbaspēkam. “Ja vien viņi ierodas šeit legāli, kā tas notika ar lielāko daļu viesstrādnieku, tad viņi var palikt šeit,” paziņojis UKIP pārstāvis Eiroparlamentā Stjuarts Egnjū, kurš ir arī fermeris Norfolkas grāfistē. “Neviens nerosina sūtīt viņus atpakaļ,” saka Egnjū, piebilstot, ka “cilvēku piespiedu izraidīšana būtu pret visiem morāles principiem un tas nenotiks”. Lai gan Egnjū izteicies, ka atrod savā 450 akru fermā vajadzīgos sezonas strādniekus, izvietojot paziņojumu vietējā krodziņā, viņš atzinis, ka lauksaimniecības jomā nākas ievest strādniekus, jo vietējie negrib strādāt lauku darbus. Britu lauksaimnieki ir iesnieguši petīciju valdībai Londonā paātrināt lēmumu pieņemšanu par tālāko rīcību pēc breksita.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Par vienu mārciņu var dabūt tikai 1.15 eiro . Britānija pakāpeniski paliks neinteresanta studentiem no jaunās Eiropas – arī Eiropā ir jānovāc ražas un agrāk vai vēlāk Eiropā sāksies propoganda pret Britiem . Bet nav liela bēda – Briti varēs pirkt lauksaimniecības produktus no Eiropas . Un vēl jau ir variants ar to getto Francijas pilsētā Calais – vajag tos gribētājus ielaist Britānijā, tie tās ogas nolasīs un tītarus izplūkās …

  2. Runā ka Naidžels Farādžs visus aizstās.:D

  3. Ūja, ūja! Pilna Anglija ar dažāda kalibra mellajiem, bet nav kam strādāt? Lai noņem viņiem pabalstus, paši sāks meklēt darbu. Komunistu lozungs “Kas nestrādā, tam nebūs ēst!” ir gana iedarbīgs. Kad vēders kurkst, jāmeklē iespēja tajā kaut ko iebāzt.
    Pabalsti kā tādi pienākas tikai tiem, kuri paši nespēj par sevi parūpēties. Kam rokas, kājas, galva, gadi un veselība atļauj, tam jāstrādā, lai varētu paēst. Un pašiem jārod iespēja darbu atrast.
    Visa pasaule pilna ar liekēžiem – jāsāk reiz domāt, – kur tādi rodas.

  4. Satraukušies, kā UK iztiks bez latviešiem, ja konkrēti? UK bez viņiem iztiks, kā iztika kādreiz. Bet kur liksies liekais darbaspēks Latvijā, tas gan nav zināms.
    Fermerim varbūt patīk lētie strādnieki, bet diez vai vietējiem patīk austrumeiropiešu publiskā dzeršana, skaļā uzvedība, braukšana dzērumā…

  5. austrumeiropiešu strādnieki IR slogs vietējiem strādniekiem,
    jo NOSIT samaksu !!!

    • … bet tas jau ir visās valstīs,jo vietējie iedzīvotāji nevēlas strādāt ,par kapeikām,tad arī jāmeklē ,kas to darīs,tāpēc arī izceļas kīviņi un strīdi… bet liekēžu ir bijis pietiekoši vienmēr un visos laikos…

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+