Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. aprīlis, 2016
Drukāt

Kas paliek aiz Purvīša balvas kadra?

Foto: LETAFoto: LETA

Nākamās nedēļas sākumā uzzināsim to mākslinieku vārdus, kuri, izvērtējot 2016. gada pirmajā ceturksnī notikušās izstādes un konkrētus radošos darbus, tiks nominēti Purvīša balvai – Latvijā vērienīgākajam apbalvojumam profesionālajā mākslā, kura ieguvējam tiek arī salīdzinoši liela naudas balva – 28 500 eiro.

Tomēr šobrīd pārējo Latvijas kultūras apbalvojumu vidū tieši šī balva izpelnās visvairāk pretenziju, kas skar gan tās pretendentu izvirzīšanas principus, gan ietekmi uz mākslas procesiem, gan kopējo pozicionējumu pārējo kultūras balvu vidū.

Ko Purvīša balvas process liecina par Latvijas mākslas procesu, un kas paliek aiz kadra? Kādai šai balvai vajadzētu būt turpmāk? Par šiem jautājumiem tika runāts diskusijā “Laikmetīgās mākslas izpausmes Latvijā un to atspoguļojums Purvīša balvā”, kas norisinājās zīmīgā vietā – tikko restaurētajā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur jau 2016. gada ziemā tiks atklāta Purvīša balvas nominantu izstāde.

Runājot par nepieciešamajām izmaiņām Purvīša balvas nolikumā, mākslas kritiķis un Purvīša balvas eksperts 2015./2016. gadā Vilnis Vējš uzskata: “Šo balvu nedrīkstētu saņemt atkārtoti. Pirmkārt, mēs tad tiešām varam nonākt Raimonda Paula situācijā, kad viņš uzvarēja “Mikrofona” aptaujā katru gadu, kamēr no turienes izstājās. Otrkārt, tas it kā neļauj saglabāt loku noslēgtu. Vienreiz saņemot, būtu no šīs lietas jāizstājas.”

Savukārt mākslas zinātniece un Purvīša balvas eksperte 2009./2010. un 2013./2014. gadā Ieva Kalniņa novērojusi: “Lielā mērā no eksperta motivācijas atkarīgs, kas vispār tiek izskatīts kā potenciāls. Būsim godīgi, ne jau viss, kas notiek Latvijā, piemēram, informācijas trūkuma dēļ, izpelnās uzmanību. Tas, kas notiek reģionos, kādam būtu pilna laika darbs. Tas ir nerakstīts likums – ja vairāk nekā puse nav redzējusi izstādi, tad tai principā nav iespējas vispār uz kaut ko pretendēt.”

Diskusiju lasiet 12. aprīļa “LA” pielikumā “Kultūrzīmes” vai arī e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+