Ekonomika
Bizness

Kas pārsteidza ekspertus jaunākajos Latvijas eksporta rādītājos?0


“HansaMatrix” grupa parakstījusi faktoringa līgumus ar “SEB līzings” uz viena gada periodu 2,76 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām, tostarp arī eksporta darījumiem.
“HansaMatrix” grupa parakstījusi faktoringa līgumus ar “SEB līzings” uz viena gada periodu 2,76 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām, tostarp arī eksporta darījumiem.
Publicitātes foto

“Swedbank” galvenā ekonomista Latvijā v.i. Agnese Buceniece: Latvijas eksports pārsteidz ar strauju pieaugumu

Pēc ļoti vārga snieguma pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos divos mēnešos preču eksports eiro izteiksmē patīkami pārsteidza, martā uzrādot straujāko pieaugumu pēdējo deviņu mēnešu laikā.

Neskatoties uz bažām par tirdzniecības konfliktiem un vājāku izaugsmi pasaulē, kā arī iekšējiem ierobežojumiem, no Latvijas eksportēto preču vērtība martā palielinājās par 12%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Eksporta vērtība pieauga lielākajā daļā preču grupu. Lielāko devumu eksporta izaugsmē – vairāk nekā trešo daļu – sniedza graudaugu eksports, kura kāpumu papildus veicināja pērnā marta vājais sniegums (t.i. zemāka bāze).

Lielākais negatīvais efekts no pērnā gada mazās ražas eksportā jau ir parādījies pērn un šī gada sākumā, bet arī turpmāk atsevišķos mēnešos līdz pat jaunajai ražai vēl, iespējams, mīnusus redzēsim.

Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā atgriezās pieaugums metālu un to izstrādājumu preču grupā. Kopējo eksporta pieaugumu joprojām pozitīvi ietekmēja arī koks un tā izstrādājumi. Tomēr šīs preču grupas pienesums bija mazākais pēdējā gada laikā.

Gaidāms, ka tas pamazām saruks arī turpmākajos mēnešos. Uzņēmumu aptauju dati liecina, ka eksporta pasūtījumi šajā preču grupā sarūk. Arī apstrādes rūpniecības statistika norāda uz lēnāku pieaugumu kokrūpniecības izlaidē.

Martā pie kāpuma atgriezās preču importa vērtība, augot par straujiem 11.2%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Tas ir pēdējo piecu mēnešu lielākais pieaugums. Tomēr gandrīz visu pieaugumu veidoja viena preču kategorija – Latvijas vadošās aviosabiedrības floti papildināja divas jaunas lidmašīnas.

Pārējo preču imports pieauga vien par aptuveni 1%.

Gaidāms, ka turpmākajos mēnešos gan eksporta, gan importa kāpums atkal palēnināsies. To noteiks gan lēnāka izaugsme un pieprasījuma puses ierobežojumi (darbaspēka trūkums un augstā ražošanas jaudu noslodze) tepat Latvijā, gan arī ārējo apstākļu pasliktināšanās.

Starptautiskās tirdzniecības plūsmas pasaulē sarūk, un arī aptauju dati par apstrādes rūpniecības attīstību pasaulei tuvākajiem mēnešiem norāda uz ļoti vārgu pieaugumu.

Arī Latvijas apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu noskaņojums ir sācis pasliktināties līdz ar eksporta pasūtījumu pieauguma apstāšanos.

Nenoteiktība un bažas par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos pēdējās dienās ir pieaugušas, jo gaidītās ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās vietā ir nācis konflikta saasinājums. ASV ir atkal paaugstinājusi importa tarifus Ķīnai, uz ko Ķīna noteikti atbildēs.

Ekonomikas ministrija: Martā eksporta vērtība strauji auga

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 12%, savukārt imports – par 11,2 %.

Martā eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja būtisks graudaugu kultūru eksporta pieaugums. Salīdzinoši strauji pieauga arī koksnes un tās izstrādājumu, dzērienu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājums bija vērojami optisko ierīču un atsevišķās pārtikas produktu eksporta grupās.

2019.gada martā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 9,9%. Būtiski eksports pieauga uz Zviedriju un Apvienoto Karalisti, kā arī uz Somiju un Poliju, bet samazinājās uz Ungāriju un Čehiju.

Martā nedaudz samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 1% (tai skaitā uz Krieviju – par 4,7%). Saruka eksports arī uz Uzbekistānu.

Vienlaikus martā ievērojami pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 38,2%. Būtiski pieauga eksports uz Sudānu un Keniju (graudaugu kultūras), kā arī Norvēģiju (koksne un tās izstrādājumi).

Preču importu martā pozitīvi ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības pieaugums. Savukārt negatīvi – minerālo produktu imports.

Kopumā gada pirmajā ceturksnī eksports bija par 4,1% lielāks nekā pirms gada, bet imports – par 3,6% lielāks nekā 2018.gada janvārī-martā.

Sagaidāms, ka šī gada turpmākajos mēnešos eksports pieaugs mēreni, tomēr ir sagaidāms, ka izaugsmes tempi galvenajās tirdzniecības partnervalstīs 2019.gadā būs nedaudz lēnāki nekā pirms gada.

FM: Eksportam martā straujākais kāpums kopš pērnā gada jūnija

Latvijas preču eksports šā gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 12,0% jeb 117 miljoniem eiro, uzrādot straujāko pieauguma tempu kopš pagājušā gada jūnija.

Eksporta pieaugums martā bijis būtiski straujāks nekā iepriekšējos mēnešos, kad eksporta izaugsme jau kopš pagājušā gada vasaras pakāpeniski mazinājās, un šā gada pirmajos divos mēnešos eksporta pieaugums jau praktiski bija apstājies.

Straujo eksporta pieaugumu martā visvairāk ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kāpums kopumā par 36,9%.

Šeit visbūtiskākā ietekme bija graudaugu produktu eksportam, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada martu palielinājies par 44 miljoniem eiro jeb 6,9 reizes, ko noteica zemais šo produktu eksporta apjoms pērnā gada martā.

Straujš eksporta kāpums bijis arī alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem – par 8 miljoniem eiro jeb 22,3%.

No lielajām preču grupām otru būtiskāko devumu eksporta kāpumā martā nodrošināja koks un koka izstrādājumi, to eksportam palielinoties par 14 miljoniem eiro jeb 7,0%.

Šeit gan jāatzīmē, ka koka izstrādājumu eksporta pieauguma tempi kopš pagājušā gada vidus aizvien palēninās, ko ietekmē cenu dinamika eksporta tirgos, kamēr ražošanas apjomi Latvijas kokapstrādes nozarē pēdējos mēnešos ir saglabājušies stabili augoši, pieauguma tempiem gan mazliet pazeminoties.

Visai spēcīgi pieaugumu tempi martā fiksēti arī citās lielajās preču eksporta kategorijās, tostarp metālu un to izstrādājumu eksports audzis par 9,7%, plastmasas izstrādājumu eksports palielinājies par 21,7%.

No lielajām preču eksporta kategorijām kritums martā bijis tikai būvniecības izstrādājumu eksportā – par 2,1%, un samazinājums šo preču eksportā vērojams jau kopš pagājušā gada vidus.

Kopumā marta eksporta dati apstiprina, ka zemos eksporta pieauguma tempus iepriekšējos mēnešos lielā mērā tika ietekmējuši vienreizēji faktori, tostarp mehānismu un mehānisko ierīču grupas reeksporta kritums, kā arī pērnā gada zemā graudu raža.

Šiem faktoriem izzūdot, eksporta pieauguma tempi atkal var kļūt straujāki.

Tomēr arī bez šiem faktoriem eksporta dinamika kopumā jau no pagājušā gada vidus ir kļuvusi lēnāka, ko ietekmē globālās ekonomiskās izaugsmes pazemināšanās un zemāks pieprasījums galvenajos Latvijas eksporta tirgos, pirmkārt, eirozonas valstīs, un sagaidāms, ka eksporta pieaugums šogad tomēr būs mērenāks nekā pērn.

Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes jau kopš pērnā gada vidus tiek pakāpeniski pazeminātas, ko nosaka galvenokārt lēnāki izaugsmes tempi attīstītajās valstīs, tostarp eirozonā, kur Eiropas Komisija maija sākumā 2019. gada ekonomikas izaugsmes prognozi samazināja līdz 1,2%, kamēr pagājušā gada rudenī šim gadam ekonomikas izaugsme tika prognozēta 1,9% apmērā.

Tajā pašā laikā jānorāda, ka tieši pēdējā laikā signāli par pasaules ekonomikas attīstību ir kļuvuši optimistiskāki un vairs tik viennozīmīgi nenorāda uz izaugsmes tālāku palēnināšanos.
Saistītie raksti

Par labvēlīgāku situāciju pasaulē signalizē arī dinamika fondu tirgos un labāki nekā sagaidīts pirmā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes tempi vairākās nozīmīgās pasaules ekonomikās, tostarp ASV, Ķīnā.

Arī eirozonā izaugsme pret iepriekšējo ceturksni atkal kļuvusi nedaudz straujāka. Līdzās tam arī pašiem būtiskākajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Lietuva, Igaunija un Polija ekonomikas izaugsme paredzēta krietni straujāka par Eiropas Savienības vidējo.

LA.lv