Foto – AFP/LETA

Voldemārs Krustiņš: Kas pie “Kremļa autobusa” stūres 12

“Staļins vadīja autobusu ar nosaukumu “PSRS”. Viņa uzdevums bija, lai vispasaules katastrofā – Otrajā pasaules karā – aizietu bojā iespējami mazāk padomju pilsoņu. Un neizpildīt savu pienākumu pret [padomju] tautu tikai tāpēc, ka Baltijas limitrofu valdības nevēlējās “okupāciju”, tas būtu patiešām amorāli. Ja 10 miljonu padomju pilsoņu glābšanai būtu jāiznīcina miljons baltiešu – to vajadzēja darīt bez mazākās svārstīšanās. Citādi rīkoties būtu nodevība… Dažādi klaigātāji aizrunājušies tiktāl, ka sākuši stāstīt, it kā tas, ka viena suverēna valsts okupē otru suverēnu valsti ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, ka tas ir noziedzīgi. Nieki!”

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Tas, ko lasījāt, ir izvilkums no vairāk nekā 600 lappušu biezas Maskavā nupat, 2014. gadā, izdotas grāmatas, kuras autors ir kāds Aleksejs Kungurovs. Līdzās šim “produktam” Rīgas krievu grāmatu veikalā iekrita acīs pret Ukrainu un ukraiņiem naidīgu publikāciju pieplūdums. Tas pats jāsaka par Baltijas valstīm “veltītiem” izdomājumu savārstījumiem. Kungurova produkta īpatnība ir tā, ka šis autors pie reizes nolamājis arī Lavrova vadīto Krievijas Ārlietu ministriju par to, ka ministrijas paziņojumi par Latviju atgādinot bezzobainu šuneļa riešanu. Vajadzētu kost?

Pēc tam, kad Krievijas prezidents Putins atkal pievienoja Krimu Krievijai, bet latviešiem radās pamatots satraukums par Latvijas valsts drošību, vietējai prokrieviskajai videi (gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem) radušās zināmas grūtības. It kā būtu jāpozicionējas kā par Krievijas politiku, it kā – par latviešiem. T. Ždanoka, kas pat tika ar 23 828 balsīm ievēlēta Eiroparlamentā, paskaidroja drīzāk savējiem (ne Latvijai), ka nē, nevar patlaban Latvijā rīkoties tāpat kā Ukrainā, jo latvieši te Krieviju nevēlas redzēt. Citādi runātāji no krievu aprindām teic, ka varot taču nokārtot lietas bez “Putina starpniecības”, un liek manīt, ka paši būtu gatavi starpnieki, attiecīgi organizējoties. Tas būtu derīgs nodoms, ja īstenotos no pareizā gala. Proti, izpaustos nevis ar kārtējo prasību izvirzīšanu un līniju vilkšanu, pieprasījumiem pēc “dažādām” vēsturēm un īpašām tiesībām, valsts iekārtas revidēšanu. Tiem darbiniekiem, krieviem, latviešiem, kas vēlas patiešām bez izlikšanās darboties pie iedzīvotāju savstarpējas uzticības atjaunošanas jeb nodibināšanas, nevarēs apiet okupācijas faktu un tā sekas. Tā tas ir.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpēc nevaram būt vienaldzīgi (īpaši politiķi) un nolaidīgi, kad sabiedrības apziņu saindē politiski toksiski produkti, kurus importē Latvijā.