Foto – Līksma Bebre

Kas pienākas invalīdam… 1

“Ļoti lūdzu cilvēkus palīdzēt man nokārtot asistenta palīdzību reāli mājas dzīvei. Olaines sociālā dienesta darbinieku apzināts ļaunprātīgs terors mani iznīcina.”
Māra, otrās grupas
invalīde Olaines pagastā

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Kad ierodos Māras mājās, tās nebūt neatgādina vietu, kur būtu jādzīvo cilvēkam mūsdienās, jo īpaši vēl cilvēkam pēc smagas ērču izraisītas infekcijas pārslimošanas. Pēc Māras stāstītā, viņai no slimošanas reizes 2012. gada nogalē ir mazinājusies abu roku un kāju jutība, bieži zūd līdzsvars un streiko sirds. Bet 1933. gadā būvētā ģimenes māja no vecuma ir burtiski caura un ziemā nepiekurināma, abas plītis dūmo un ir nodrupušas, aizaugušajā pagalmā atrodas aka, no kuras pasmelties var, tikai nometoties tupus…

“Nē, sadzīve mani pilnībā apmierina. Bet prasu tikai to, lai man ir algots asistents mājās, kas būtu klāt tikai piecas stundas dienā un redzētu, vai es nepakrītu uz karstas plīts, vai nepaslīdu, mazgājoties vannā vai lejot ūdeni no akas, vai darot citus darbus. Visu šo laiku mani uzmana māsa. Bet mums ir dažādas intereses. Viņa gribētu darīt savus darbus vai aizbraukt uz kādu izstādi. Kāpēc viņa par manis pieskatīšanu nevarētu saņemt naudu, ko taču maksā valsts?” neizprot Māra.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Olaines novada Sociālajā dienestā skaidro, ka Māra ir viņu pastāvīga kliente un arī pirms kļūšanas par invalīdi ir saņēmusi dažādus sociālās palīdzības pabalstus, jo kopš 90. gadu vidus nekur nav strādājusi un bijusi bez iztikas līdzekļiem. Pati Māra stāsta, ka no 1994. gada nav varējusi strādāt, jo mājās kopusi savu veco un slimo māti. “Labi saprotam, ka iztikšana arī ar invalīdes pensiju viņai ir grūta, bet arī mums ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktā kārtība. Mārai ilgi skaidrojām, ar ko atšķiras asistenta pakalpojums no mājas aprūpes pakalpojuma, tomēr Māra nevēlas to saprast,” skaidro Sociālā dienesta juriste Ilze Jackune.

Asistents var sniegt invalīdam palīdzību, tikai atrodoties ārpus mājas. Patiesībā ir daudz un dažādu palīdzības veidu, ko valsts un pašvaldība paredzējusi invalīdiem, galvenokārt viņu integrēšanai sabiedrībā un atkal atgriešanai darba tirgū. Starp daudzām atbildēm uz Māras vēstulēm I. Jackune viņai iedevusi arī uz 30 lappusēm apkopotu izrakstu no dažādiem normatīviem aktiem par invalīdu tiesībām un iespējām.Taču pašvaldības darbinieces apbēdina fakts, ka Māra nevēlas sadarboties ar Sociālo dienestu un uztver darbinieku teikto kā pārmetumu, atzīst Sociālās palīdzības un sociālā darba nodaļas vadītāja Ineta Buiķe. Jau kuro reizi Māra neļauj apsekot savu dzīvesvietu, kas ir nepieciešama darbība klienta sociālās un materiālās situācijas novērtēšanai.

Noslēgtais līgums ar pašvaldību asistenta pakalpojuma sniegšanai Mārai paredz, ka Māras māsa būs viņas asistente ārpus mājas aktivitātēs no jūnija, taču invalīde joprojām ir neapmierināta. Daudz kur viņa līdz šim devusies viena. “Līdz autobusam jāiet divi kilometri. Cik reizes neesmu nokritusi bezspēkā, bet ceļmalā vismaz kāds mani atrod… Taču nevienu jau neinteresē, kas notiek mājās,” nopūšas Māra.

Uzziņa 


Sociālais dienests cilvēkam ar I vai II grupas invaliditāti asistenta pakalpojumu piešķir tikai ārpus mājas aktivitāšu veikšanai, ja ir attiecīgs VDEĀVK atzinums. Invalīdam var būt nepieciešams asistents, lai nokļūtu uz darbu, skolu, dienas centru, veikalu, bibliotēku, baznīcu vai citu vietu.

Asistentam maksā 1,933 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Sociālais dienests izvērtē un nosaka, cik stundas asistenta pakalpojums cilvēkam piešķirams. Asistenta pakalpojumu var piešķirt līdz 40 stundām nedēļā, ja cilvēks strādā vai intensīvi ārstējas. Māras gadījumā atzina par nepieciešamu maksāt asistentam līdz 10 stundām nedēļā neregulāriem pakalpojumiem, līdz 20 stundām nedēļā regulāriem ārstnieciskiem pakalpojumiem un vienreizējiem pakalpojumiem – pēc nepieciešamības, bet ne vairāk kā līdz 40 stundām nedēļā.

Izmantota www.lm.gov.lv informācija