Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. janvāris, 2014
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Kas premjerēs, kas valdīs (4)

Foto - LETAFoto - LETA

“Par valdnieka prātu vispirms spriež no tā, kādus ļaudis viņš sev pietuvina.” Nikolo Makjavelli (1469 – 1527) itāliešu domātājs, politikas teorētiķis un analītiķis. Ļoti ievērojams.

Tāpēc arī pievēršu uzmanību pagājšnedēļ avīzēs iesprukušajai ziņai par daudzu tūkstošu lielu sāpju naudu izmaksu V. Dombrovska un dažu citu aizgājēju privātpartijiskā personāla darbiniekiem, kuriem algotus amatus nākas zaudēt. Parādās arī pirmās ziņas par jaunpienācējiem. Tiem mūsu lasītājiem, kas, iespējams, nav informēti, paskaidroju, ka Ministru prezidents un ministri līdzās valsts ierēdņiem uztur savu personisko personālu uz valsts rēķina, bet ar speciāliem nolīgumiem. Par tiem arī rakstu, šiem štata un ārštata padomniekiem. Tādi ļaudis politiskajā dzīvē nereti iegūst savam formālajam stāvoklim neatbilstoši lielu, nesamērīgu ietekmi un varu. Ļoti iespējams, ka šāds personāls suflē tos oficiālo amatpersonu lēmumus un nostājas, kuras pašām tām grūti vai neiespējami izskaidrot.

Ne brīdi nešaubos, piemēram, ka publikā apsmietās izdarības KNAB izraisīja tieši aizkulišu suflieri Valda Dombrovska valdībā. Tāpat ar dažādu “padomnieku” gādību tika izgāzta Valda Dombrovska iecerētā (?) izmeklēšanas komisija. Tā izgāzās sabiedrības acīs. “Civilizētajās valstīs” pēc tādiem nesmukumiem padomniekus parasti – nu, no viņiem atbrīvojas. Iespējams, ka L. Straujumai tas izdosies.

Un vēl viena lieta. Jau V. Dombrovska valdības laikā politiskajā telpā izskanēja spriedumi un pārmetumi par to, kā vēl kāds cits nekonstitucionāls nodibinājums ietekmē likumīgo valdības varu. Runāja par t. s. koalīcijas padomi vai kā nu to dēvēja.

Valdību veidojošo partiju bosi ir patvaldīgi noslēguši (?) sadarbības līgumu, kas valdību un pašu ministru prezidentu, manuprāt, padara par šā veidojuma gribas noformētāju. Kā rakstīts Sadarbības līgumā 2.1 paragrāfā, “Sadarbības padomes sēdēs izskatīs jautājumus, kas ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē… Sadarbības padomes lēmumiem ir politisks, saistošs raksturs”. Lūk, 5. paragrāfs par Ministru prezidenta pienākumiem: “Pildīt Sadarbības padomē pieņemtos lēmumus. Pirms papildu jautājuma iekļaušanas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā nodrošināt tā izskatīšanu Sadarbības padomē.” Paragrāfs 2. 2.: “Sadarbības padomes sēdes sasauc pirms Ministru kabineta sēdēm, taču ne retāk kā vienu reizi nedēļā.” Pilnīgi skaidrs, vai ne?

Turklāt Sadarbības līgums bez Sadarbības padomes atļaujas liedz Saeimas deputātiem: iesniegt likumprojektus, atbalstīt likumprojektus, iesniegt un atbalstīt deputātu pieprasījumus. Bez Sadarbības padomes atļaujas Saeimas deputāti nedrīkst uzdot jautājumus ne Ministru prezidentam, ne ministriem. Bez atļaujas aizliegts dibināt arī izmeklēšanas komisijas utt.

Pilnīgi loģiski un dabiski, ka šajā līgumā nav atrodams ne pušplēsta vārda par vēlētāju viedokļu un gribas noskaidrošanu un izpaušanu Saeimā un valdībā. Sadarbības padome nemaz neparedz nevalstisko organizāciju piesaistīšanu sabiedriskās domas noskaidrošanā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Precīza PSRS Politbiroja kopija!

  2. Un sadarbības padomes sastāvs, protams, ir liels noslēpums, vai ne?

  3. Pirmā, kura sen jāatlaiž, ir Valsts kancelejas dir. Elita Dreimane. Ja Straujuma to nedarīs, Dreimane pietaisīs arī viņas labās ieceres.

  4. Cik saprotu, Satvērsmē nekā tāda nav. Tas ir rupjš likuma pārkāpums, kas dod iespēju speciāli izveidotai grupai manipulēt ar valdību un varu, un tieši tur būtu jāiefiltrējās lai deformētu valsts politiku vēlamā virzienā.

Draugiem Facebook Twitter Google+