Kas Rīgā meklējams Starikovam? 0
Visticamāk, tāpēc, ka Ārlietu ministrijas aizlieguma dēļ Maskavas propagandas ģenerālis Modests Koļerovs nevarēja šajās dienās ierasties uz kārtējo aģitācijas performanci, vakardien vietējie attiecīgie prokrieviski nevalstiskie spēki uz Rīgu izsauca katrā ziņā ne mazāk “vērtīgu” lektoru – Nikolaju Starikovu.
Viņš tiek iepazīstināts kā politologs un rakstnieks, eksperts vēstures un ekonomikas jomā. Priekš Krievijas – politisku bestselleru autors, kura produkti atšķirībā no citiem izplatās desmitos tūkstošos eksemplāru. Pilnīgi skaidrs, ka neviens izdevējs neuzņemsies izplatīt iespiedproduktu tādā daudzumā, ja netrūktu pircēju. Krievijā tādi acīmredzot ir, un arī Latvijas krievu grāmatnīcās šā autora sacerējumi ir iegādājami. Arī Rīgā.
Pats svaigākais, ko nopirku lektora uzskatu pilnīgākai apzināšanai, skaitās izdots 2013. gadā, 20 000 eksemplāros – vienpa-dsmit Krievijas pilsētās: Nikolajs Starikovs “Сталин. Вспоминаем вместе” (Staļins. Atceramies kopā – krievu val.). No 400 lappušu biezā staļinisma apjūsmojuma, jo Starikovs ir “staļinists”, iepazīstināšu tikai ar to, kas teikts par Baltijas valstīm un Latviju.
Starikovs raksta, ka 1940. gada vasarā Staļins atgrieza (!!) vienotās valsts sastāvā Latviju, Lietuvu un Igauniju. “Kāpēc var teikt “atgrieza”? Tāpēc, ka Krievijas impērijas daļu iziešana no tās sastāva bija absolūti nelikumīga. 1917. gadā pasaulē neviens neapšaubīja Krievijas tiesības uz Baltijas zemēm. Turklāt tādas valstis kā Latvija vai Igaunija vispār nekad nepastāvēja cilvēces vēsturē.
Tāpēc runāt par okupāciju ir dīvaini – nevar okupēt to, kā nav. Nelikumīgi atdalījušās Krievijas valsts daļas atgriezās valsts sastāvā.”
Man šķiet, ka pēc nupat lasāmā izvilkuma no staļiniskā impērista “pētījuma” mūsu lasītājam nav vairs jāskaidro, kādām vajadzībām uz Latviju uzaicināts lektors b. Starikovs un kādi ir aicinātāju nolūki. Starikovs nav viņu pirmais viesis, un viņa viesturneja ne gadījuma pēc sakrīt ar referenduma organizēšanas izdarībām un Krievijas tautiešu aktivizēšanu.
Grūti saprast, kādu apsvērumu dēļ Latvijas vēstniecība Maskavā izsniedza vīzu personai, kura pat neatzīst Latvijas valsts esamību.
