Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. novembris, 2014
Drukāt

Kas “rullē” politiku? Saruna ar Aigaru Freimani (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ar sociologu, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” direktoru Aigaru Freimani sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

V. Krustiņš: – Freimaņa kungs, jūs esat ievērojams sabiedriskās domas pētnieks. Arī “Latvijas Avīze” šo domu pēta, protams, mums ir citi mērogi un cita pieeja – tās nav aptaujas, bet drīzāk atsauk­smes. Un tomēr sabiedrības noskaņojums tajās ir jūtams, un tas rāda, ka cilvēki īsti nav mierā ar to valdību, kas izveidota pēc vēlēšanām. Nevar teikt, ka uzticība varai pēc vēlēšanām būtu pieaugusi. Vai arī jūsu pētījumi to apstiprina?

– Tā ir. Latvijā pat vairs nav runa par uzticības krīzi, jo krīze tomēr ir kaut kas pārejošs, bet mums neuzticība sasniegusi stabila uztveres stereotipa līmeni. Sabiedrībai tas ir kļuvis par pašaizsardzības mehānismu, jo ir jau gadiem pierasts, ka no politiķu lēmumiem nekas labs nav gaidāms. Cilvēki vēlēšanās balso par partijām, kurām neuzticas. 2006. gadā šo paradoksu izbaudīja Aigars Kalvītis un Tautas partija, kas komfortabli uzvarēja vēlēšanās, bet pēc laika saņēma masu protestus Doma laukumā, lai gan tobrīd pat ekonomiskā krīze vēl nebija sākusies. Šoreiz noteikti sava loma bija Ukrainas notikumiem un starptautiskajai situācijai, kas it kā lika iekonservēt pašreizējo varu, netiecoties pēc pārmaiņām un to pavadošajiem riskiem. Bet uzticība jau no tā nav pieaugusi, tā vairāk ir piesardzība, kas izpaudusies politiskajā izvēlē.

Kādi jauni piedāvājumi tad ir parādījušies politiskajā darba kārtībā? Pirmkārt, ideja par tautas vēlētu prezidentu. Visas partijas, izņemot “Vienotību”, piekrīt, ka tā vajadzētu būt, bet mani pārsteidz vieglums, kā šis jautājums tiek pārrunāts. Tās tomēr ir ļoti nopietnas pārmaiņas, faktiski visa varas mehānisma maiņa ar tālejošām sekām. Kas vēl? Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija Zolitūdes traģēdijas lietā. Tas neapšaubāmi ir sabiedrību traumējošs notikums, taču tāds iespaids, ka visi to mēģina ātrāk aizmirst. Starp citu, arī tas ir savdabīgs rādītājs tam, kā sabiedrība vērtē varas – šajā gadījumā tiesībsargājošo iestāžu – spēju izmeklēt notikušo, atklāt vainīgos un novērst šādu notikumu atkārtošanos. Arī te izpaužas neuzticība. Kopumā jaunās valdības apstiprināšanu pavada viegla neskaidrība – nav īsti skaidrs, vai mūs gaida kāda kustība. Vienīgā stingrā apņēmība, šķiet, ir divi procenti no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Tam visas partijas piekrīt, un arī sabiedrība to ir akceptējusi.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. … Lai nu ko un ka , bet politologiem savas analizes jasak but ideologiski neintraliem un beigt lobet savus saimniekus no vecas nomenaklaturas sistemas …, jo citadi, tapat ka vecas partjas, tie neatgus uzticibu sabiedriba …

    … Kas rulle politiku … ? Nu, ja, nomenaklatura aiz nagiem vel turas pie palodzes, pirms jakrit vestures, sevis radita, meslu cupa – jauna paaudze atsakas but talak zombeto rindas !!!

    … Jabut aklam un kurlam, lai neapzinatu so svarigo politisko straumi un tas nozimi, un pat nepieminetu Bezabrenes politikas izmainosu vesmu, ar ka ienacis jauns speks saja iekseja spele, proti NA un LRA nacionali, kas turpina un turpinas piesaistit nacionalo jauno paaudzi, un jau ir sasniegusi jau noteicosu nacionalo veletaju kopumu … atliek tikai savstarpeja apvienosanas, lai sastaditu nakamo valdibu … !

  2. tā ir, zagta nauda rullē Latviju un nopirkti bomži

  3. ir iespēja uzticību atgūt, saliekot zolitūdes slepkavas=naudas maisus citetumā

  4. Kur palika daudz interesantākā intervija ar deputātu Šņori?

    • Deputāts Šņore jau ir baltais zvirbulis melno kraukļu barā, kuru mēģinās noknābāt… to jau mēģināja priekšvēlēšanu debatēs ne tikai “SC”, bet pat debašu vadītājs. Spicei nepatīk LATVIJU MĪLOŠS deputāts Tur lūk tas suns aprakts ! Bet Šņorem novēlu izturību un veiksmi LATVIJAS labā ! ! ! Okupanti ir jāpadzen no mūsu zemes !

  5. Ja nav labāka aka izrakta, nepiespļaujiet un neaizrociet esošo …
    Labus pašmāju politiķus vajag izaudzināt nevis ņemt vecos vēžus vai tos importēt.

  6. Nevis “kas”, bet “kā”. Politikāņi jau vairāk kā 20 gadus rullē pareizajā virzienā – tāpēc jau vairāk kā 200 000 aizbraukuši, un turpina aizbraukt. Uz priekšu, uz pilnīgu saplūšanu ar ES kodolu!

  7. tāds vidējā latvieša viedoklis. nešķiet, ka šai personai būtu kādas papildu zināšanas par politiskajām norisēm, ko nu varētu vēstīt.

  8. “Vēl Bērziņš ir tāda tipa politiķis, kas nerada iespaidu, ka amatā viņš būtu nācis, kādu savtīgu motīvu vadīts, kaut ko gribētu nozagt, nokārtot vai tamlīdzīgi.” – Bērziņš veiksmīgi savus savtīgos nolūkus piepildīja jau ilgi pirms savas prezidentūras sākuma: par sviestmaizi prihvatizēja ekskluzīvu dzīvokli, par ES izkrāpto naudu saveda kārtībā savus lauku īpašumus, ar Šķēles un Lemberga palīdzību kļuva par lielākās pensijas saņēmēju valstī, tā ka viņam patiešām visa ir gana…

  9. Saprotu, ka Freimani Krustiņš uzaicināja, lai savlaicīgi sagatavotu sabiedrisko domu Bērziņa pārvēlēšanai, tomēr Bērziņa salīdzināšana ar Ulmani pārkāpj jebkādas robežas un pat neprasa komentārus. Vienīgais, kur Frimanis bija patiess, bija viņa atziņa, ka sabiedrība ir manipulējama. Un šajā lauciņā viņš arī ļoti centās. Jā, bet kas tad “rullē” politiku valstī, protams, aizklāti? Tas ir Ventspils grupējums ar Lembergu priekšgalā, kurš joprojām caur ZZS mēģina ietekmēt politiskos procesus valstī. Tas ir Krūmiņš un co, kurš par savu naudu “izcepa” jauno Sudrabas partiju “No sirds Latvijai”. Bet kas bija Krūmiņš padomju laikos, to jūs jau zināt! Tā ka “vakarējie” cenšas saglabāt pozīcijas varas elitē, bet kā tas viņiem izdosies, to radīs nākotne. Tomēr pārāk rožainas izredzes viņiem vairs nav.

Draugiem Facebook Twitter Google+