Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. maijs, 2013
Drukāt

Kas saņem palīdzību?

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Kāds ir iztikas minimums un kas tagad skaitās maznodrošināts pensionārs? Sociālā darbiniece man izskaidroja, ka ar šā gada 1. janvāri mainīts maznodrošināto statuss, iztikas minimums noteikts 150 latu (agrāk 180 latu). Vai tā ir?

Lūdzu, lai piešķir malku un kaut daļēji atmaksā dārgās zāles, bet nekā. Man ir 79 gadi, pensija 145 lati mēnesī. Bērnu nav. Īpašumā ir tikai 0,6 ha zemes. Vairāk nekā 15 gadus slimoju ar neiroloģiskām slimībām, tagad ārstējos pie psihoterapeita, man ir arī kustību traucējumi. Manā mājā dzīvo cilvēks, kurš man palīdz smagākos darbos. Viņam ir 78 gadi. Reģistrētā laulībā neesam. Arī viņš smagi saslima – ar sirds infarktu, salikti četri steni asinsvados. Viņa pensija ir 170,15 lati. Kāpēc mūsu pensijas drīkst skaitīt kopā? Arī viņam jālieto dārgas zāles, es taču nevaru viņam prasīt, ja pašam nepietiek! 
Alīna 
Raunas novadā

 

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente Maruta Pavasare informē, ka iztikas minimums, lai gan mūsu valstī aizvien to aprēķina, nav konkrēti noteikts likumdošanā un nav saistīts ar valsts atbalstu un palīdzību iedzīvotājiem daudzu jautājumu risināšanā.

“Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums” nosaka šādus sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipus:

• klienta materiālo resursu (ienākumu un īpašumu) izvērtējums;

• pamatvajadzību (pārtika, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) nodrošināšana;

• darbspējīgo personu līdzdarbība savas situācijas uzlabošanā.

Likuma 35. pantā paredzēts, ka pašvaldība no sava budžeta izmaksā sociālās palīdzības pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai, ko aprēķina un piešķir par trūcīgām (ja 2013. gadā mēneša ienākumi ir mazāki par 90 latiem vienai personai) atzītām ģimenēm (personām) par periodu, uz kuru noteikta atbilstība šādas ģimenes (personas) statusam.

Dzīvokļa pabalstu pašvaldība piešķir par trūcīgām un/vai maznodrošinātām atzītām ģimenēm (personām). Tā apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas to saņemt, tāpat reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.

Kā izņēmums likumā no sociālās palīdzības pamatprincipu viedokļa ir vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā, ko pašvaldība var piešķirt, neizvērtējot ienākumus, ja persona nonākusi šādā situācijā iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ un nespēj nodrošināt savas un ģimenes locekļu pamatvajadzības.

Likumā noteikts: ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta, pašvaldība, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, ir tiesīga no sava pamatbudžeta izmaksāt arī citus pabalstus (veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, obligātajai izglītībai u.c.) ģimenes (personas) pamatvajadzību apmierināšanai. Pabalstu veidus, apmēru un nosacījumus, tostarp ienākumu līmeņus to saņemšanai nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.

“Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma” 33. panta pirmā daļa un MK noteikumi paredz, ka ienākumus un īpašumus (kustamo un nekustamo) novērtē ģimenei vai personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošai personai. Tas nozīmē, ka vispirms jāapzina mājsaimniecības locekļu kopums, kam ir kopēji izdevumi par uzturu un kas mitinās vienā mājoklī. Iztikas līdzekļu deklarācijā jānorāda ziņas par ienākumiem un īpašumiem visām personām vienā mājsaimniecībā.

Saskaņā ar ANO definīciju mājsaimniecība var sastāvēt no vairākām ģimenēm vai no vienas vai vairākām ģimenēm kopā ar vienu un vairākām personām, kas nav saistītas ar radniecību. Mājsaimniecību tātad var definēt kā vienā mājoklī pastāvīgi dzīvojošu personu vai to kopumu, kas uztur kopīgu saimniecību.

Ziņu patiesumu par personām, kuras norādītas iztikas līdzekļu deklarācijā, pārbauda sociālais dienests, apsekojot dzīvesvietu un apliecinot iegūtās ziņas apsekošanas aktā. Sociālā darba speciālistam jānovērtē katra situācija atsevišķi un jāizspriež, kādu cilvēku kopumu iekļaut deklarācijā. Likuma 45. pantā noteikts, ka pašvaldības sociālā dienesta darbinieks pēc apstākļu izvērtēšanas sniedz personai palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā.

Tātad katra pašvaldība pati lemj, kādos gadījumos un cik lielā mērā var palīdzēt saviem trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību vai neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un piešķirto vai atteikto sociālo palīdzību var apstrīdēt pašvaldības domē. Pašvaldības domes pieņemto lēmumu ģimene (persona) var pārsūdzēt tiesā “Administratīvā procesa likumā” noteiktajā kārtībā.

 

UZZIŅA

* GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta (no 2013. gada 1. janvāra – 35 lati) vai pašvaldības noteikto (no 35 latiem līdz 90 latiem) GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem.

* Maznodrošinātā statusu nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Valsts ir paredzējusi, ka šādas personas ienākumu līmenis nedrīkst būt zemāks par valsts noteikto trūcīgās personas statusam atbilstošo ienākumu līmeni, t.i., 90 latiem mēnesī vienam cilvēkam.

* Lai saņemtu sociālo palīdzību, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu un jāaizpilda noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarācija (atbilstoši Ministru kabineta “Noteikumiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+