Mobilā versija
-5.7°C
Zane, Zuzanna
Pirmdiena, 19. februāris, 2018
6. februāris, 2018
Drukāt

Grib ātrāk nokļūt aiz restēm: Vīrietis atzīstas slepkavībā, taču cietumā netiek (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Sēžu vakarā kādā Rīgas kafejnīcā un runāju ar 37 gadus veco Iļju, kurš nolēmis arī žurnālistam izklāstīt savu stāstu. Viņa mazā meitiņa pie blakus galda ēd un vienlaikus bezrūpīgi spēlējas. Iļja ir tikko no darba un steidzas uz mājām. Rīt viņam atkal agri jāceļas, jāpaspēj vēl apčubināt bērnu. Guļot dažas stundas diennaktī. Drīz gan šis ritms tiks izjaukts. Iļja dosies uz cietumu izciest sodu par slepkavību. Nebrīvē jau atrodas Iļjas sieva un bērna māte Karīna. Bet rūpes par mazo un dzīves­priecīgo meiteni uzņemšoties Iļjas vecāki.

 

Sievietes sakāvās un vīrietis paņēma rungu

2013. gada 2. jūnija vakarā Iļja, strādājot par taksometra vadītāju, uz ielas sastapis Ļenu – savu paziņu un nākamās sievas, toreizējās sirdsdraudzenes Karīnas, bijušo draudzeni. Abas bija saplēsušās, Ļena pastāvīgi Karīnai draudējusi. Iļja nolēmis aizvest Ļenu pie Karīnas uz dzīvokli, lai abas izlīgst – viņam šie nemieri jau bija apnikuši, turklāt viņš par Karīnas drošību bija sācis nopietni uztraukties. Ļena automobilī uzpīpējusi spaisu. Sieviete bija narkomāne, ar kuru Iļja bija iepazinies darba laikā un kura viņam bija ieteikusi pret muguras sāpēm pamēģināt sintētiskās narkotikas metadonu. Pēc tam Iļja metadonu bija sācis lietot arī tāpat vien. Bet tajā vakarā viņš strādājis un reibumā nav bijis. Toties Karīna, ilggadēja narkomāne, bijusi piedzērusies. Tieši Ļena bija tā, kas Iļju iepazīstināja ar Karīnu – sievieti, kuru Iļja iemīlējis, gribējis izvilkt no atkarību zaņķa, vēlāk apprecējis un kura viņam dāvājusi meitiņu.

“Piebraucām pie daudzdzīvokļa nama Iļģuciemā. Ļena grabinājās gar dur­vju ieejas kodu, bet es aizgāju aiz stūra pačurāt. Kad atgriezos, abas jau bija saķērušās un kāvās. Tad paķēru no taksometra rungu – kādu sitamo jau taksisti parasti vadā līdzi. Situ, līdz Ļena zaudēja samaņu. Domāju, ka viņa ir mirusi, jo no galvas tecēja asinis. Tajā brīdī arī nolēmu, ka Ļena jāaprok. Zināju, kur pie manas mājas tirdzniecības centra “Domina” rajonā šķūnī stāv lāpsta. Karīna gan teica, ka jābrauc uz slimnīcu, bet es jau biju izlēmis doties uz mežu,” stāsta Iļja.

Pa ceļam jau pēc pusnakts kaut kur Juglas vai Mežciema rajonā Ļena, kas atradusies uz automobiļa aizmugurējā sēdekļa, atģidusies un atkal uzmetusies virsū Karīnai, kas sēdējusi priekšā. Iļja apturējis automobili un atkal bijis spiests “nomierināt” Ļenu.

“Es biju šokā, turklāt Ļena automobilī draudēja, ka ar mani tagad būšot cauri. Taču neuztraucos par sevi, bet gan par Karīnu, kurai Ļena draudēja jau vairākus mēnešus, es pat nezinu, par ko īsti, it kā par kādu senu narkotiku lietu. Tad Ļena teikusi, ka iedzīšot Karīnu cietumā, reiz pat ar gāzes pistoli draudējusi. Es to vairs nevarēju izturēt,” stāsta vīrietis.

Karīnai pateicis, ka dodas uz Gaiļezera slimnīcu, Iļja stūri pagriezis Ulbrokas virzienā. Viņaprāt, Karīna diez vai īsti pamanījusi virziena maiņu, jo bijusi piedzērusies. Iebraucis mežā aiz Ulbrokas un licis Karīnai palikt automobilī, Iļja izvilcis Ļenu no automašīnas. Tad atgriezies pēc virves, lai, kā viņš man saka, “nodarītu šo netīro darbu līdz galam”. Pēc tam Ļenu apracis. Karīna pa to laiku jau automobilī bijusi aizmigusi, un līdzās viņai bijusi pudele. Esot pamodusies tikai pie dzīvokļa. Iļja par notikušo viņai izstāstījis nākamajā dienā. Karīna Iļju nosaukusi par muļķi…

Pēc kāda laika abi apprecējušies, piedzimusi meitiņa. 2015. gada oktobrī Karīnu apcietināja par metadona tirdzniecību (no cietuma viņai jāiznāk 2021. gadā). Bet 2015. gada novembrī policija aizturēja Iļju. “Biju pāris dienas kā atgriezies no Šveices, kur kādā viesnīcā uzstādīju mēbeles. Policijā man teica, ka Karīna visu izstāstījusi un, ja es neatzīšos, tad mūs abus tiesās par slepkavību grupā, par ko draud daudz smagāks sods. Ja atzīšos, sievu likšot mierā. Nolēmu visu izstāstīt un aizvedu parādīt vietu, kur Ļenu apraku. Pēc tam jau advokāts teica: ja nebūtu atzinies un parādījis, kur atrodas līķis, tad jau nebūtu pierādījumu… Jāpiebilst, ka Ļena kopš 2013. gada vasaras bija Valsts policijas sarakstos kā bezvēsts pazudusī.

“Kā vēlāk uzzināju, sieva reibumā bija izstāstījusi kādai savai draudzenei par notikušo. Tā sarunu bija ierakstījusi un, kad pati nokļuvusi nepatikšanās par narkotikām, lai mīkstinātu savu sodu, sarunu iedevusi policijai,” atceras Iļja.

 

Grib ātrāk nokļūt cietumā

Vīrietis jau trīs reizes bija sapakojis mantas, lai dotos uz cietumu, taču allaž atgriezies mājās. Divas reizes policijas lūgumu viņu apcietināt noraidījis tiesnesis izmeklēšanas laikā. Trešā reize bijusi pirmajā tiesas sēdē, kad Iļja vēlējies, lai viss notiek ātri un viņš nokļūst apcietinājumā, taču visu sarežģījusi un lietu garumā ievilkusi Ļenas māsa. Viņa uzskata, ka slepkava patiesībā ir Karīna un Iļja uzņemas viņas vainu. Un tiesa bija spiesta uzsākt pierādījumu pārbaudi.

Iļja man saka, ka patiešām vēlas pēc iespējas ātrāk nokļūt cietumā, lai sāktu izciest sodu (viņš cer uz minimālo, kas paredzēts par slepkavību, – pieciem gadiem) un lai no cietuma iznāktu pēc iespējas vienā laikā ar sievu. Esot plāns ar abiem bērniem (sievai vēl ir bērns no iepriekšējās laulības) pārcelties uz dzīvi kaut kur Eiropā – prom no vides, kas atgādina par šausmīgajiem notikumiem. Tāpat abi cerot izrauties no narkotiku valgiem. Karīnai, narkomānei un alkoholiķei ar 15 gadu stāžu, tas esot jau izdevies cietumā. Iļja pat ironiski teic, ka šajā ziņā esot pat labi, ka sieva nokļuvusi cietumā… Pats Iļja bez metadona nekādas citas narkotikas neesot lietojis (atšķirībā no sievas). Šobrīd ārstējoties speciālajā metadona programmā (tajā bijis arī Šveicē pavadītajā laikā, un darba devēji nemaz neesot to zinājuši). Tikt vaļā no atkarības neesot viegli.

Izdarīto slepkavību Iļja nožēlojot. Cer, ka tiesa ņems vērā notikušā apstākļus un viņa raksturojumu. To, ka viņš viens rūpējas par bērnu. Draugi joprojām nespējot noticēt viņa izdarītajam. Nekad neesot sodīts.

 

Pretrunīgās liecības

Ne tik pārliecinošas ir Karīnas liecības, kuras dzirdēju Rīgas rajona tiesas zālē. Netiek noliegts pats noziegums kā tāds, taču liecību mainīgums tiesai liek uzdot jautājumus par notikušā detaļām un iesaistīto lomu.

31 gadu vecā Karīna atstāj simpātiskas un loģiski domājošas sievietes iespaidu. Skatoties uz viņu, šķiet pilnīgi neticami, ka viņa pusi no sava mūža bijusi narkotiku un alkohola važās. Runājot tiesā par notikušo, viņa lielā mērā atkārto sava vīra stāstu. Atceras, ka mēģinājusi mierināt Iļju. Ar Ļenu satikusies metadona programmā, sadraudzējusies. Kad parādījies Iļja, tad Ļenas uzvedība izmainījusies, viņa kļuvusi dusmīga un agresīva. Karīna centusies attiecības pārtraukt. Reiz rindā pie ārstiem Ļena pat esot draudējusi ar gāzes pistoli, pēc tam skrējusi pakaļ. Reiz dzirdējusi, ka Ļena kādam stāsta, ka viņu vajadzētu nosist – gan jau meita bez mātes izdzīvošot. Tajā jūnija vakarā Ļena, neko nesakot, pienākusi klāt, sagrābusi aiz matiem un sākusi sist. Karīna, cik nu spējusi, atbildējusi. Kad vēlāk automašīnā Ļena atjēgusies, tad uzsmēķējusi spaisu un atkal sākusi Karīnu sist.

“Visu dienu biju dzērusi un vēl metadonu lietojusi. Domāju, ka braucam uz slimnīcu. Kad sapratu, ka esam nonākuši mežā, Iļjam teicu, lai tik nedomā Ļenu aiztikt. Viņš atbildēja, ka tikai parunās un lai es palieku mašīnā. Es vēl iedzēru un aizmigu. Pamodos tikai pie mājām. Kad no rīta uzzināju, kas noticis, sadusmojos un aizgāju. Pēc tam atgriezos, jo mīlu Iļju. Vēlāk par notikušo nerunājām,” stāsta Karīna.

Pirmstiesas izmeklēšanā viņa gan devusi atšķirīgas liecības, ko tiesnese arī nolasīja. Ar Ļenu iepazinusies, kad viņa pie pirmā vīra Timura pirkusi narkotikas. Zinājusi, ka Ļena nodarbojas ar prostitūciju. 2013. gada janvārī piekritusi Ļenas aicinājumam doties uz kādu pirti. Tur Ļena nozagusi naudu un vaina uzvelta Karīnai, par ko viņa piekauta, bet Ļena tikai smējusies. Kopš tā laika ar Ļenu vairs nav ielaidusies darīšanās. Pēc tam Ļenu satikusi metadona programmā.

Liecībā arī teikts, ka Karīna atcerējusies, ka mežā piestājuši divas reizes. Pirmajā licies, ka no mašīnas izvilktā Ļena vēl dzīva, vēl pūtusi virsū viņai pret­odu līdzekli, lai odi nekostu. Kad sapratusi, ka Ļena mirusi, viņai sākusies histērija. Braukuši uz citu vietu. Pa ceļam veikalā nopirkusi brendija pudeli, ko dzērusi. Iebraukuši kaut kādos krūmos, kur Iļja līķi izģērbis un apracis, lieko zemi izlīdzinājis, rakumu noslēpis ar lapām un zariem. Vēlāk gājusi uz baznīcu un par Ļenu aizdegusi svecītes.

Izmeklēšanas laikā Karīna nespēja uzrādīt vietu, kur aprakts līķis. Tiesā Karīna noliedza pirmstiesas liecības to daļā, kurā viņa stāsta, ka bijusi lieciniece līķa aprakšanai un citām notikuma detaļām mežā. “Jūs neviens nespējat iedomāties, kādās “lomkās” es biju, kad sniedzu pirmstiesas liecības! Man ļoti strauji samazināja metadona devas, vairākas dienas nebiju gulējusi, halucinācijas, gribēju pakārties, četrus mēnešus atrados cietuma medicīnas palātā. Es parakstīju visu, ko man lika,” saka Karīna.

Tiesnese nākamo tiesas sēdi nozīmēja 27. februārī, un uz to tiks aicināti izmeklētāji, lai tiesa varētu spriest par Karīnas stāvokli izmeklēšanas laikā. Iļjas advokāts Valters Jakobijs gan to uzskata par laika vilcināšanu, jo viņa klients vainu atzīstot un tam, ko stāsta lieciniece Karīna, neesot lielas nozīmes. Tāpat tiesā izskanēja ideja, ka Karīna jāpakļauj melu detektoram, kam gan pašai lieciniecei jāpiekrīt.

 

Liek runāt sirdsapziņa?

Aizkulisēs uzzināju, ka diez vai apsūdzībā kaut kas tikšot mainīts. Cietušās puses versija, ka slepkavībā vainojama Karīna, esot tikai vārdi, kas atduroties pret apsūdzētā vārdiem. Arī līķis bijis stāvoklī, ar kādu neesot bijis iespējams veikt nekādas manipulācijas, lai pierādītu kādu citu slepkavības versiju – arī Ļenas māsas versiju, pat ja tā būtu pareiza. Tāpat Iļjas darbība netikšot pārkvalificēta kā sievas aizstāvība.

“Kad Iļjam vaicāja, kāpēc viņš atzinies slepkavībā un norādījis vietu, kur līķis aprakts, labi zinot, ka bez tā nebūtu slepkavība atklāta, viņš atbildēja: “Sirdsapziņa…” Mēs, protams, varam minēt, kas tur dziļāk slēpjas, varbūt arī mīlestība, vēlme pasargāt sievu no lielāka soda, varbūt arī pašpārmetumi. Esmu pārsteigts: manā garajā praksē pirmoreiz kāds tik viegli atzīstas slepkavībā. Protams, vaļsirdība neatbrīvo no soda, bet, vai tas būs mīkstinošs apstāklis, rādīs tiesas spriedums,” man sacīja kāds tiesībsargājošās iestādes darbinieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. -tādi viņi ir lielākajā vairumā te un par milzu nelaimi – uz mūsu kakla… ja no 91-93 nodevēji tos te neatstātu un te vairs nebūtu šo psrs okupantu, noziegumu statistika vairāk kā uz pusi saruktu jau pirmajos 10 gados… un šodien būtu normālu cilvēku normāla valsts un visās jomās
    bet arī tagad to jāizdara un arī lustrāciju, kaut novēloti un kremļa astoņkāja taustēkļi visur salīduši…

  2. Ja nebūtu slaviki – tāpat auklētos ? Īpaši – narkomāniem ?

  3. Labi vēl, ka tie tikai savā starpā sitas.

Draugiem Facebook Twitter Google+