Mobilā versija
Brīdinājums +5.9°C
Urzula, Severīns
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
12. maijs, 2017
Drukāt

“Kas slikts var notikt” jeb Fišers satrauc Venēcijas mākslas baudītājus (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

11. maijā oficiāli atklāta šī gada Latvijas paviljona ekspozīcija “Kas slikts var notikt” 57. Venēcijas mākslas biennālē, kuru veido Miķeļa Fišera radītie 16 kokgrebumi, lielformāta glezna un apjomīga gaismas un skaņas instalācija, pastāstīja mākslinieka pārstāve Marta Krivade.

Šoreiz Latvijas ekspozīcija ir divas reizes lielāka, nekā iepriekšējos gados, un vairākas dienas pirms svinīgās atklāšanas ar to jau iepazinušies galeriju pārstāvji, kuratori, kolekcionāri un citi mākslas vērotāji no visas pasaules.

“Ekspozīcijas nosaukums “Kas slikts var notikt” apzināti nebeidzas ar jautājuma zīmi. Autors ir radījis brīdi pārdomām, lai ikviens Latvijas paviljona apmeklētājs savu pagātnes veikumu izvērtētu nākotnes perspektīvā. Paldies Miķelim Fišeram par uzdrīkstēšanos aizskart cilvēka jūtu slēptākās stīgas, radot pamatotu satraukumu par rītdienas izredzēm, tajā pašā laikā vainas apziņu un baiļu sajūtas izlīdzinot ar vēlmi uzņemties risku,” 57. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona atklāšanā akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.

“Esmu ļoti apmierināts ar to, ka iecerētais ekspozīcijas tēls ir realizējies atbilstoši iztēlotajam, jo iepriekš nebija skaidrs, kā visas trīs izstādes daļas Latvijas paviljonā sadzīvos. Dzīvē redzu, ka viss – gleznojums, gaismas instalācija un kokgrebumi – sadarbojas un izveidojusies skaista materiālu un stāstu saskaņa. Prieks ir arī par to, ka apmeklētāju plūsma virzās tā, kā iecerēts, uzkavējoties vietās, kurās bijām paredzējuši,“ par izstādes izveidi stāsta Miķelis Fišers.

Par novērotajām skatītāju emocijām mākslinieks atklāj: “Reakcijas ir dažādas. Ir redzēti interesanti apmeklētāju dialogi pašiem ar sevi – izstādes nosaukums lielākoties tiek traktēts kā jautājums “Kas slikts var notikt?”, uz ko starojošām acīm seko atbilde “Viss!”. Liekas, ka viņi šo jautājumu ir gaidījuši.”

Raksturojot Latvijas ekspozīciju biennāles kopējā kontekstā, kuratore Inga Šteimane norāda: “Latvijas paviljons šogad ir iekļāvies kopējā Venēcijas biennāles mākslinieciskajā koncepcijā, reizē ir sajūta, ka arī izceļamies. Perfekta ir Latvijas ekspozīcijas saskaņa ar to, ka biennāle veltīta specifiskajām valodām un domāšanas pozīcijām, kuras rada mākslinieki. Vienlaikus atšķirīga ir plašākas vīzijas klātesamība un ego kritika, kura maz novērojama citos darbos.”

Galvenā atbalstītāja ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags atklāšanā uzsver: “Fonds jau otro reizi ir Latvijas paviljona atbalstītājs, un mēs vēlamies šo sadarbību turpināt arī nākotnē, līdz Rīgai būs pašai savs laikmetīgās mākslas muzejs. Tas ir labākais veids, kā nodrošināt, ka muzejā būs ne tikai talantīgu un aizrautīgu, bet arī starptautiski atzītu Latvijas mākslinieku darbi.”

Ekspozīciju papildina arī izstādes katalogs, kurā iekļautas Miķeļa Fišera darbu skices un visi šī gada ekspozīcijai radītie mākslas darbi, kuratores Ingas Šteimanes un igauņu mākslinieka Margusa Tamma esejas par ezoteriskajiem naratīviem Latvijas un Igaunijas laikmetīgajā mākslā, kā arī Ilmāra Šlāpina eseja par Miķeļa Fišera vēlmi radīt pareizo apziņas situāciju skatītāju galvās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+