Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
22. novembris, 2017
Drukāt

Krieviskajām organizācijām jauni aktīvisti: kas stāv aiz protestiem? (26)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Degi Karajevs uzskata, ka Latvijā uzspiež valsts valodu, tādējādi radot pretestību krievvalodīgajos.

Politiskie protesti pret ieceri krievu vidusskolās pāriet uz mācībām valsts valodā parāda, ka krieviskajām organizācijām parādījušies jauni aktīvisti: ļaudis, kuri iepriekš vai nu nav iesaistījušies šādās aktivitātēs, vai arī nav bijuši to vadībā. Kas viņi ir?

Karajevs: “Nenodarbojas ar politiku”

Šā gada 23. oktobrī pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tika rīkots mītiņš pret valsts ieceri panākt, lai tuvāko gadu laikā krievu vidusskolās Latvijā tiktu ieviestas mācības tikai valsts valodā. Klāt bija jau zināmie prokrieviskie aktīvisti – Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs un citi partijas “Latvijas krievu savienība” pārstāvji. Taču oficiāli viņi nebija šī piketa organizatori. To bija pieteicis Degi Karajevs, kurš līdz šim bijis vairāk zināms kā izdevuma “Digital Times” galvenais redaktors, savulaik bijis arī Transporta un sakaru institūta preses sekretārs.

Pirms dažiem gadiem D. Karajevs gan bija izcēlies ar to, ka amerikāņu laikrakstam “The Wall Street Journal” stāstījis, ka viņš spītīgi atteicies iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, tomēr uzskata sevi par Latvijas patriotu un mūsdienu Latvijas “dabisku daļu”.

Kad jautāju, vai viņš iesaistījies kādā organizācijā, viņš atbild: “Nē, esmu pats par sevi.” Savas aktivitātes uzskata par sabiedriskām, nevis politiskām. Par krievu skolu nākotni uztraucoties, jo ir divu bērnu tēvs. Jaunākais ir gadu vecs, bet vecākais mācās 3. klasē. “Mani aicināja uz bērna skolu, jo esot slikta uzvedība. Taču slikta uzvedība ir tikai mūzikas stundā, kas notiek latviski. Tāpēc bērni šajās stundās neko nesaprot un nespēj noturēt uzmanību. Mācību grāmata toties ir krieviski, un tajā bērns visu saprot, uz jautājumiem atbild pareizi. Es piekrītu, ka Latvijā visiem jāzina latviešu valoda, taču nevēlos, lai mans bērns lielu daļu mācību laika tērētu nevis mācībām, bet tulkošanai no latviešu uz krievu valodu. Daudzās citās valstīs dara visu, lai cittautieši viegli un ērti varētu apgūt valodu, bet Latvijā to uzspiež, tādējādi radot pretestību krievvalodīgajos,” tā savu nostāju skaidro aktīvists, patiesībā nonākot pretrunās savos uzskatos, jo kā gan Latvijas krievu jaunieši labi zinās latviešu valodu, ja to neapgūs visvieglākajā veidā – jau bērnībā skolā – un arī tajā nemācīsies.

D. Karajeva vārds un uzvārds gan neliecina, ka viņš pats būtu krievs. Jautāju, kāda tad ir viņa etniskā izcelsme. Viņš sašuta par šādu jautājumu un vēlāk atbildēja, ka viņa senči nāk no dažādām tautām, “kā jau tas bija iespējams Padomju Savienībā”. Krievu valodas nākotne Latvijā un skolās viņu uztrauc ne tik daudz paša izcelsmes dēļ, bet gan tāpēc, ka “krievu valoda ir mana dzimtā valoda”.

Jautāts par savu profesionālo darbību, D. Karajevs norāda, ka strādā IT jomā. Savulaik dibinājis ar datoriku, kā arī mazumtirdzniecību un remontu saistītu uzņēmumu “Octopus Technologies”. Savulaik piedalījās ar “Saskaņas” līderi Jāni Urbanoviču saistītās organizācijas “Baltijas forums” rīkotā konkursā par Nacionālo attīstības plānu, iesniedzot darbu “Vai nodokļi ir atbildības pasākums vai cilpa Latvijas kaklā?”. Tajā rosinājis optimizēt nodokļus.

Aleksandrs Ļivčaks. Foto - Evija Trifanova/LETAAleksandrs Ļivčaks. Foto - Evija Trifanova/LETA

Ļivčaks – pagrīdes skolotājs

Īsi pirms valsts svētkiem, protestējot pret valodas reformu skolās, notika t. s. “Krievu skolu aizstāvības štāba” rīkots gājiens. Tā ietvaros protestētāji gāja no IZM uz valdības ēku, pie kuras notika arī mītiņš, kura laikā mazākumtautību skolām pieprasīja autonomiju, proti, neatkarību no IZM. Šo pasākumu pieteicis un organizējis Aleksandrs Ļivčaks. Viņš atšķirībā no D. Karajeva jau sen saistīts ar politiku, tikai nav iepriekš izgaismojies kā vadošs krievu skolu “aizstāvis”. A. Ļivčaks jau ilgāku laiku ir Latvijas Krievu savienības (LKS) biedrs un tās valdes loceklis. Pats A. Ļivčaks aizņemtības dēļ atteicās runāt ar “Latvijas Avīzi”, taču LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs pastāstīja, ka Ļivčaks ir starp tiem septiņiem cilvēkiem, kas LKS pieņem lēmumus.

Savulaik viņš bijis arī savienības priekšteces partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” valdē. Nesenajās pašvaldību vēlēšanās bija šīs partijas kandidātu sarakstā Daugavpilī otrais numurs, taču domē neiekļuva. Ar Daugavpili saite gan nav pārāk cieša: tur viņam esot īpašums, taču pusi nedēļas A. Livčaks pavada Rīgā.

Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtajos dokumentos A. Ļivčaks norādījis, ka ir programmētājs uzņēmumā “Pars Termināls”. Taču savulaik ieguvis arī ķīmiķa izglītību. 2015. gada nogalē Daugavpils Universitātē viņš izveidojis neoficiālo jauno ķīmiķu skolu, kurā vidusskolēni varēja padziļināti mācīties ķīmiju. Taču A.  Ļivčaks nebija nokārtojis nepieciešamos sertifikātus un atļaujas apmācībai. Pēc kādas sūdzības Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) veica pārbaudi un secināja, ka viņš pozicionē sevi kā skolotāju, kaut tāds nav. Viņam uzdeva pārtraukt šīs aktivitātes līdz brīdim, kamēr trūkumi tiks novērsti. Jāpiebilst, ka šajās apmācībās A. Ļivčaks arī gatavoja skolēnus un vidusskolu absolventus Krievijas Federācijas vienotajam eksāmenam un augstskolu iestājeksāmeniem ķīmijā, tādējādi veicinot viņu iespējamās studijas Krievijā.

Saskaņā ar IKVD rīcībā esošajām ziņām pēc pārbaudes Ļivčaks skološanu pārtrauca. Viņš nav centies iegūt pedagoga privātprakses sertifikātu un nav atsācis veikt izglītojošu darbību.

M. Mitrofanovs toties stāsta, ka A. Ļivčaks tagad skolēnus apmācot neoficiāli, palīdz viņiem sagatavoties ķīmijas olimpiādēm, kurās A. Ļivčaka audzēkņi startējot ar panākumiem.

Kā stāsta M. Mitrofanovs, pret skolu latviskošanu A. Ļivčaks iebilstot savas pedagoģiskās pārliecības dēļ: primāra esot mācību vielas pilnvērtīga apguve, nevis tas, kādā valodā mācās.

Jāpiebilst, ka iepriekš A. Ļivčaka politiskās aktivitātes vairāk saistījās ar nepilsoņu tēmu – bija iesaistījies kustībā “Par vienlīdzīgām tiesībām”, kas mēģināja panākt naturalizācijas eksāmena vienkāršošanu un nodevas par pilsonības iegūšanu atcelšanu, kā arī rosināja referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu. A. Ļivčaks bijis arī to vidū, kas rīko nekārtības pie Brīvības pieminekļa 16. martā, kad notiek leģionāru atcere. 2005. gadā A. Ļivčaks ālējies tik aktīvi, kad pat administratīvi sodīts.

Deniss Barteckis. Foto no facebook.comDeniss Barteckis. Foto no facebook.com

Barteckis – ar nacionālboļševismu pagātnē

Deniss Barteckis ievietoja petīciju portālā “Mana balss”, aicinot Latvijā saglabāt bilingvālo izglītību. Īsā laikā tā savāca pat vairāk nekā 10 000 parakstus, kas nepieciešami iesniegšanai Saeimā. D. Barteckis gan pieļauj, ka daļa parakstītāju ir nepilsoņi, tomēr uzskata: starp parakstītājiem būs gana daudz pilsoņu, lai Saeimai tuvākajās nedēļās iniciatīva būtu jāizskata.

Iniciatīvas autors apgalvo, ka nav saistīts ar politiku. Iniciatīvu iesniedzis kā privātpersona. Uzskata, ka valodas tēmas tiek cilātas politisku iemeslu dēļ. Viņaprāt, mācoties tikai latviski, skolēnu zināšanas var pasliktināties. Turklāt Latvijā neesot daudz skolotāju, kas var kvalitatīvi latviski skolēnus mācīt.

D. Barteckis ir blogeris, žurnālists. Kādreiz bijis redaktors portālam ves.lv, kas bija saistīts ar krieviski iznākošo laikrakstu “Vesti”. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā kandidējis no saraksta “Par dzimto valodu”. Rīgas domē nav iekļuvis.

Lielāku uzmanību sev pievērsa jau pērn, kad nonāca Drošības policijas (DP) uzmanības lokā. D. Barteckis bija publicējis petīciju, kurā Latviju aicināja pievienot Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā D. Barteckis reaģējis uz tiesas lēmumu sodīt citu aktīvistu, kas bija aicinājis Latviju pievienot Krievijai. D. Barteckis tikai gribējis protestēt pret netaisno sodu un pārbaudīt, vai reakcija būs tikpat asa arī ASV gadījumā. Taču DP nepiemīt humora izjūta. Nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans sociālajos tīklos rakstīja, ka pret D. Bartecki uzsākta krimināllieta, pie viņa notikusi kratīšana, atņemts dators un mobilais telefons. Kā šī lieta noslēgusies, nav zināms. DP atteicās “Latvijas Avīzei” sniegt komentārus par šo gadījumu, jo joprojām notiekot izmeklēšana. Savukārt pats D. Barteckis saka: vismaz gadu nekādu DP interesi par sevi nav jutis. Kratīšanā izņemtās lietas atdotas, un DP viņam teikts, ka lietu nodos Ģenerālprokuratūrā, kas, visticamāk, atteikšoties to virzīt uz tiesu.

D. Bartecka biogrāfijā gan ir vēl kāda ļoti interesanta epizode: viņš bijis saistīts ar nacionālboļševikiem un TV3 filmā “Revolūcijas eksports”, kas stāsta par tiem aktīvistiem, kas no Latvijas devušies uz Donbasu, lai karotu prokrievisko spēku pusē. Viens no viņiem, jautāts, kā nokļuvis Donbasā, atbild: “Viss sākās ar Denisu Bartecki.” Tālākā sarunā gan noskaidrojas, ka D. Barteckis veicināja viņa iestāšanos nacionālboļševikos, nevis došanos uz Donbasu. Taču filmas autoru vēlāk intervētais D. Barteckis skaidri nepasaka, ka nav saistīts ar biedru došanos uz Ukrainu. Tā vietā viņš atbild: “Par to var dabūt nopietnu cietumsodu.” Sarunā ar mani viņš vispirms uzsver, ka nekad nav bijis Donbasā, bet pēc tam norāda, ka no saviem draugiem neatteiksies viņu izvēles dēļ. Nacionālboļševisms gan viņa dzīvē esot noiets etaps, jo Latvijā “nacboli” vairs aktīvi nedarbojoties.

Jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā Latvijas krievu skolu aizstāvībai piketu rīkoja arī studenti Luganskā. D. Barteckis teic, ka par to neko nezinot, un vispār uzskata, ka piketi nav labākais protesta veids. Norāda – arī Latvijā protesti krievu skolu aizstāvībai bieži vien notiek tādā stilā, ka pat liberāli noskaņotiem latviešiem nav vēlmes protestētājus atbalstīt. “Staigā ar plakātiem “Es gribu mācīties krievu valodā”. Nu nevar mācīties tikai krievu valodā, to Sa-tversmes preambula nepieļauj!” secinājis D. Barteckis.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. … Interesanti, kadas nodarbibas, mineto Karajeva, Lipcaka un Bartecka gimenes, pavada savu brivo laiku latviesu valsts kulturalaja vide … ?

    … Vai labpratigi izveloties dzivot Bezabrene un tadejadi izmantojot absoluti visu, kas tiem noder, tie sevi nepierada ka PARAZITUS … kas tikai izmanto un nes launumu nacionalai valstij?!

    … Cik ilgi tadus var paciest … pirms no tadiem ir jatiek vala, pec likuma … jo aiz tiem stav ‘vesela armija’ agresivu gribetaju izbaudit citu tautu sasniegto, kas ir izcinits paaudzu paaudzes, smaga darba un nestos uzupuros !!!

  2. Padomijas laikos šādus naida kurinātājus jau sen būtu pielikuši pie vietas, bet tagad šie dara ko grib

  3. Krievija tiešu “uzspiež” valodu, bet Latvijā situācija visus šos 26 gadus ir bijusi atstāta pašplūsmē. Tas ir darījis lielu postu. Tagad pēdējais laiks izbeigt krievu ievesto aparteīdu izglītībā.

    • Kadirovu par Krievijas prezidentu! Atbildēt

      Tieši tā – Krievijas politika jau gadsimtiem ilgi ir mazo tautu pārkrievošana un asimilēšana veidojumā, ko sauc “krievu tauta”, lai gan šī cilvēku masa runā tikai krieviski, bet etniski ir cittautieši.
      Arī Latvijā Krievijas politiķi un Krievijai noderīgie idioti “spiež” uz to, lai Latvijā dzīvojošie baltkrievi, ukraiņi, poļi un citas tautības tiktu konsolidētas vienā krieviski runājošā “krievu tautā”.

  4. letiņš, vienkārši letiņš Atbildēt

    Kas stāv? Stāv kūdītāji, un es neticu, ka DP tie nav zināmi. Kūdīja, kūda un kūdīs, par to saņemot algu. Šeit augšminētie ir tikai šestjorkas un švaļi. Bet latviešu valodu jāmāca visiem, sākot ar bērnudārzu. Kategoriski un nepārprotami. Kad tā apgūta, daļa stundu varētu būt arī krieviski, angliski, vāciski; kaut vai jidišā. Man vienalga, bet ja manu latviski teikto simts gadu pēc Latvijas dibināšanas joprojām daudz kur nesaprot, vai jēga vispār to simtgadi svinēt? Ko ta’ mēs svinēsim, ja no pašu pakaušiem Impēriju joprojām neesam laukā izdabūjuši?

  5. Kapēc ir jāsaka -krievu tautības cilvēki? Vai tad vārds”krievs” ir politnekorekts vai lamuvārds? Tad kas bija Puškins- krievs,mulats,krievu tautibas cilvēks ? Vai arī suns ir aprakts apstāklī,ka “russkij” ir īpašības vārds?!

    • krievs ir ok, vienīgi pie mums daudzu nāciju pārstāvji komunicē ar mums krieviski, tāpēc radies termins krievvalodīgie. Par to “krievu tautības cilvēki” Jums pilnībā piekrītu – ir diezgan nejēdzīgs paplašinājums.

      • Ar’i krievvalodīgas ir pilniīgi nejēdzīgs vārds.

        • “Ar’i krievvalodīgas ir pilniīgi nejēdzīgs vārds”
          Nu, definē precīzāk, lūdzu!
          Es saku / gribēju teikt, komuncē ar mums tikai krieviski (un labi, ka ne japāņu) – tāpēc tas mūsu, latviešu termins.
          Ka ģimenē var runāt arī, teiksim, ivrītā, nestrīdos

    • Nav tādas tautības krievs un nav tādas tautas krievi! Par krieviem tiek saukti pārkrievoti balti, somugri, tatāri, mongoļi, arī slāvi un n-tās Sibīrijas tautas.
      Ir krievu valodas cilvēki. “Polittehnologi” pirms 150-200 gadiem, lai slēptu rusifikācijas noziedzīgos apmērus, izdomāja, ka pārkrievotās tautas jāsauc par krievu tautības cilvēkiem – mērķis panākt, ka viņi tiek asociēti ar vienu un vienotu tautu, un nevis ar valodu. Jo – tiesības ir tikai tautām, valstīm un reti kad kādai valodas lietotāju grupai.
      Arī Latvijā t.s. krievvalodīgie nav etniska grupa, bet pārkrievotu ļautiņu grupa. Ja reiz šos pārkrievoja, tad tas nozīmē, ka šos var atkrievot un padarīt par jebkuras citas valodas lietotājiem, jo viņiem jau ir pieredze savas valodas noliegšanā un nogalēšanā to nelietojot.

      • Par galvenajiem slāviem krievi jau dazus gadsimtus sevi pozicionē, tikai- nezin kāpec krievu valoda ir visneslaviskākā no parējām slāvu valodām, taja ir vairāk no tataru, senās kazahu un somu – ugru valodām nekā slāvu. Krievu valoda esot izveidojusies no tā dažādu valodu sakopojuma, kurā runāja Maskavijas haniste- Zelta ordas sastavdaļa. Maskaviju nereti sauc par Zelta ordas atlikušo daļu- un tā turpināja savu radītāju agresoru tradicijas- ka izteicās viena Krievijas cariene- Krievijas teritorija ir tās pašas teritorija un visas tās zemes, kas ar to robežojas.Tieši no Zelta ordas pecteces Maskavijas, tas agresijas pret kaimiņzemem,, to iekarošanas un parkrievošanas izveidojās Krievijas impērija.

    • Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch!

  6. ” Es piekrītu, ka Latvijā visiem jāzina latviešu valoda, taču nevēlos, lai mans bērns lielu daļu mācību laika tērētu nevis mācībām, bet tulkošanai no latviešu uz krievu valodu. ”
    Bet, to taču var panākt citādā ceļā – labi apmācot ARĪ latviski!
    PS
    Es, piem., kad lasu ko krieviski / angliski, jau sen neko netulkoju latviski – nav vajadzības.
    Jā, ar vācu ir grūtāk…, bet tikai tāpēc, ka labi to nezinu, jāatzīst.

  7. Viss, ko nav izdarījuši līdz šim ir vāji, bet to nevar mainīt!
    Tomēr laicīgi pāriet uz izglītību tikai valsts valodā ir izdarāms tieši tagad!!!

    Galvenais arguments – šobrīd starp bērniem, kam Latvijā būs jāiet skolā ir 80-85% latviešu!!! Tātad nav fiziski bērnu, kas mācīsies citās skolā kā latviešu!!!

    Papildus ļoti daudzi krievu tautības cilvēki sūta savus bērnus latviešu skolās (paši, apzināti), kas arī ir apsveicama izvēle!!!

    Loģiski, ka protestētāji ir caurkritušie politiķi, pensionāri un atsevišķi pretrunās nonākuši margināļi, nevis bērnu vecāki.
    Pārejas gads, iespējams vajadzīgs tikai, lai nokomplektētu pedagogus!!!

    Lai jauka diena!!!

  8. latvieši ir PĀRĀK GĻĒVI UN PAKALPĪGI! KUR BIJA IZM UN PARTIJAS, KAS NOBREMZĒJA NA INICIATĪVU DAUDZUS GADUS ATPAKAĻ PĀRIET UZ VALSTS VALODU BĒRNUDĀRZOS UN TAD ARĪ SKOLĀS??? KUR BIJA MŪSU VALSTS VĪRI UN SIEVAS???? KĀPĒC VALSTS STRUKTŪRAS 26 GADU GARUMĀ PIEĻAUJ DIVAS INFORMĀCIJAS TELPAS??? KĀPĒC NAV LIKUMU ŠO PRETVALSTISKO ELEMENTU DARBĪBAS IEROBEŽOŠANAI UN SODĪŠANAI??? Viņi taču NEKAD NEBŪS LABVĒLĪGI UN SAPROTOŠI LATVIJAI!!! KAS NOTIEK??? KAD BEIGSIES APZINĀTA SPRIEDZES RADĪŠANA SABIEDRĪBĀ???

  9. Vienmēr būs kāda daļa īpatņu,kam nebūs pieņemama ārpus Krievijas pastāvoša maza,neatkarīga pierobežas valsts.Viņu galvās maza,vāja(Ukraina),neatkarīga un vēl nepievienota ir nepiedodama anomālija.

  10. Visā ir tikai viena nelaime – latvieši ir par daudz gļēvi un pakalpīgi………

  11. Sākās viss ar to, ka netiek veikta normāla civilizēta cilvēku atgriešanās dzimtenē caur veicināšanas programmām u.tml., jo šī ir vara, kura favoritē masu imigrācijai un tautu izšķaidīšanai.

  12. Hmm,..to vienu iniciatīvu – par Latvijas pievienošanu ASV – es būtu ar mieru atbalstīt. – : )

    • nu nē gan. Tas ir migrantu bars. caurstaigājamā sēta. Ar multimiljardieriem pie šprices. Tā vairs nav pat tā ASV ,kas bij vēl īsi pēc kara. Kad bij kaut cik deomkrātiska.

  13. Vislielakie Krievu valodas aiztavji ir nezinamas izcelsmes lautini ,kuri kaunas par to. Ja vini negrib macities valodu tas tak ir labi . Vini nevares noklut varas strukturas un cinities slepeni pret musu Valsti . Vajag aicinat latviesus macities anglu valodu . Jo krievu valoda EU ir pilniga nulle. Vajag atgadinat par referendumu , valodas jautajums nav apspriezams . Tikai 17% nobalsoja krievu valodu.Punkts

    • “Jo krievu valoda EU ir pilniga nulle.”
      Tā var spriest, kāds betonētājs un tikai. Un arī, tad, pamēģini izlasīt “Trīs musketiei” turpinājumus EU valodā, franču, ko ē?
      Man, piem., kā programmētājam pat bieži žēl, ka nezinu ķīniešu, kaut Google gan palīz, bet krievu bieži ir būtiska (ESP8266, ESP32). Esmu par to, lai latviešiem noteikti mācītu krievu val. un otrādi, protams ar!

  14. Izber čekas maisus – tur arī vecie izbirs – tāpēc jau tāda pretestība, ka paši neizbirst un kur nu vel draugi…

  15. vinus ar varu seit netura!lai brauc uz savu roginu!zdanoku,mamukinu vispar vairs nelaist LATVIJA!

  16. Nu un kas stāv aiz ”protestiem”?Stāsts ir tikai par izpildītājiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+