Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. oktobris, 2014
Drukāt

Aleksandrs Rubanovskis: Runājot par “Saskaņu” valdībā, Auziņš nav ņēmis vērā skaitļus un faktus (9)

Foto-LETAFoto-LETA

Pašlaik “Saskaņa” izsaka spekulācijas par tās “uzvaru” 12. Saeimas vēlēšanās, kurās tā saņēmusi 209 885 balsis, t. i., 23% no visām vēlēšanu zīmēm. Arī 11. Saeimas vēlēšanās “Saskaņas centrs” saņēma relatīvo vairākumu (28,36%) un pieprasīja līdzdalību valdībā. Vēlāk izskanēja pārmetumi, ka netiek ņemtas vērā “krievu vēlētāju” vēlmes. Tagad atklājas, ka līdzīgi uzskati tolaik bijuši arī Latvijas akadēmiskajās aprindās. Nupat interneta sociālajā tīklā “twitter” profesors, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš rakstījis: “Šoreiz diez vai reāls variants koalīcijai, piedaloties “Saskaņai”. Tāda iespēja bija Zatleram 2011. gadā. Žēl, ka viņš to neizmantoja.” (Izcēlums mans. – A. R.)

Apskatīsim abu vēlēšanu ciparus, kas augsti godātajam profesoram kā fiziķim būtu tuvāki un tādi jēdzieni, kā “relatīvie lielumi” un “absolūtie lielumi” būtu pavisam skaidri. Tā kā Zatlera Reformu partija 11. Saeimā bija pārstāvēta ar 22 – 6 = 16 balsīm, tad tā kopā ar “SC” 31 balsi iegūtu tikai 47 balsis, bet pārējās Saeimas frakcijas neatbalstīja šo Zatlera ideju. Tātad Zatlers nemaz nevarēja “paņemt valdībā” “Saskaņas centru”.

Pašreiz partiju priekšvēlēšanu debatēs neviena partija neizteica vēlēšanos strādāt koalīcijā ar “Saskaņu”. Bet partijas pārstāv savus vēlētājus, un tie ir 
652 648 vēlētāji (71,52%), kas ir 3,1 reizes vairāk nekā “Saskaņai”. Vai tad šie vēlētāji nav jāņem vērā?

Pāriesim pie partiju programmatiskajām nostādnēm, kas būtu viens no galvenajiem vērā ņemamajiem elementiem. Abās Saeimas vēlēšanās “SC” un “Saskaņas” programmu izpildes gadījumā būtu budžets ar ievērojamu deficītu. Kad J. Urbanovičam pēc 11. Saeimas vēlēšanām jautāja, kur būs līdzekļi viņa partijas programmas izpildei, viņš intervijā nekavējoties atbildēja, ka neatmaksās starptautiskos aizdevumus, t. i., aicināja nepildīt uzņemtās starptautiskās saistības globālās finanšu krīzes pārvarēšanai. Ar to vien pietiktu, lai atteiktos no šāda koalīcijas partnera. Pretējā gadījumā tas būtu signāls investoriem, ka Latvija nav drošs darījumu partneris. Kristos arī Latvijas starptautisko reitingu līmenis. Kopumā tas vēl vairāk pazeminātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. Arī 12. Saeimai “Saskaņa” piedāvā deficīta budžetu. Pie kā noved regulārs deficīta budžets, parāda Latvijas iepriekšējo valdību prakse, bet, pie kā noved regulārs bezdeficīta budžets, demonstrē Igaunijas pieredze. Igauniju pēdējā globālā finanšu krīze ietekmēja vismazāk. Lūk, galvenais, ko nav ņēmis vērā profesors M. Auziņš.

Pārējie faktori ir vairāk politizēti. Tomēr arī tie būtu jāpārdomā un jāanalizē.

1. “Saskaņas” nostāja valodas jautājumā. Nils Ušakovs, referendumā atbal­stot krievu valodu kā valsts valodu, sacīja, ka rīkojies savu vēlētāju interesēs, tomēr “SC” programmā nekas par krievu valodu kā valsts valodu Latvijā nebija norādīts. Turklāt “SC” Saeimas deputāti bija nodevuši zvērestu, apliecinot, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. Tātad “Saskaņa” var nepildīt pat zvērestu, ne tikai parakstītos dokumentus. Tai ir divas sejas. Arī šodien, saskaroties ar valodas jautājumu, piemēram, “Saskaņas” politiķis Andrejs Elksniņš televīzijas debatēs ir par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, toties, kā 25. septembrī tikšanās laikā ar vēlētājiem Lomonosova ielā 1 apgalvoja Tatjana Ždanoka, tad A. Elksniņš pēc šīm televīzijas debatēm intervijā krievu avīzei apgalvojis, ka ir par oficiālu statusu krievu valodai.

2. “Saskaņa” ir par Ukrainu 1991. gada robežās, taču nekādi nevēršas, pat nenosoda Ukrainas robežu izmainītāju – Krieviju.

3. Ušakovs savas idejas pamato ar krietnu demagoģijas piedevu. Piemēram, oponentam iebilstot, ka latviešu valodas zināšanu līmenis krievu skolēniem nav tik “rožains” un ir nepietiekams, atbild: “Kas to teicis? Kaut kāds nepazīstams augstskolas pasniedzējs?” Es un daudzi mani esošie un bijušie kolēģi un pazīstamie “kaut kādi augstskolu pasniedzēji” varam to apstiprināt un sniegt plašākus paskaidrojumus.

Ņemot vērā šos faktus, rodas pamatotas bažas par “Saskaņas” uzskatu patiesumu. Nav izslēgta varbūtība, ka “Saskaņa”, nokļūstot valdošajā koalīcijā, jau valdības līmenī varētu rīkoties pretēji Latvijas tautas interesēm ne tikai Latvijas iekšienē, bet pat starptautiskā līmenī.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Neticu nevienam krievu vardam. Ak dievs kadi mes bijam naivuli padomija laika

  2. Patriotiski noskanots skolas pedagogs valsts aizsardziibai var dot vairaak kaa serzants un generaalis armijaa.

  3. Ja latvietis, pie tam LU REKTORS, var runāt tādas lietas no savas mutes, NAV jābrīnās, ka esam šādā situācijā… Dabīgi, ja Sc valdībā, NEATMAKSĀS nekādus aizņēmumus un tiks radīta situācija, kad Latvija Eiropas un pasaules valstīm kļūs par “šaubīgu, nedrošu, nestabilu” zemi, tai pat laikā Krievijas investīcijas te GĀZĪSIES iekšā vienā trakā straumē, JO Krievija būs informēta no Sc par īSTO SITUĀCIJU lATVIJĀ!? Rektoram ar tādām idejām galvā, labākajā gadījumā, būtu jāiziet no sava posteņa!!!!! Viņš NAV TĪRS pret savu valsti un tautu…

  4. Cerams, ka prezidents Berzins ari nems vera tas 71% veletaju velmes un nelausies iespaidoties no visadiem bubuliem un pesteliem

  5. Kadu speli vins spele? Saka jau tagad pareizos vardus lai uz vinu labveligi lukotos… gadijuma, ja lietas gluzi mainitos……. Vins jau nav vienigais tads kurs grib uzturet attiecigas attiecibas….. ja laivinu vejins dzitu uz citu virzienu.

  6. Saeimas vēlēšanās tāda matemātika nedrīkst būt: 22-6=16. Ja vēlētājs vēlējot par partiju sarakstiem (nevis personībai) ir atdevis 22 vietas Saeimā, tad Vienotība to izmainīt nedrīkstēja. Ja Olšteinam nepatika Zatlers, varēja aiziet. Diemžēl izskatās, ka mums tiesībsargs ir tikai izkārtne.

  7. Izglitības sistēma jau 90-to gadu sākumā tika pamesta novārtā. Jau fakts, ka par izglītības ministru tika iecelts vidusskolnieks, liecina, ka tanī laikā valdošajām partijām LC un ZS tas neapzināti, vai apzināti bija “pie kājas”. Tādi “auziņi” būtu jātur tālu no izglītības sistēmas, no otras puses LU rektors Auziņš bija vienīgais ministra Ķīļa atbalstītājs, kurš mēģināja kaut ko darīt izgītības sistēmas uzlabošanā.

  8. Jā, Mārci, kauns, ka esi radinieks…

  9. Paldies par rakstu! Viss kā uz delnas,bet ka to neredz LU rektors ,rada izbrīnu. Tāda lūk mūsu izglītība par kuru maksā bargu naudu.Kauns par tādu rektoru un viņam līdzīgiem.To taču saprot parasts mirstīgais.

Draugiem Facebook Twitter Google+