Mobilā versija
+5.2°C
Gusts, Gustavs, Tālrīts
Pirmdiena, 27. marts, 2017
31. marts, 2016
Drukāt

Cik reāla ir iecere par atteikšanos no reklāmas sabiedriskajos medijos? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Ingemārs Vekteris, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas valdes loceklis, SIA "Vidzemes televīzija" valdes priekšsēdētājs

Kultūras ministrijas izstrādātās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam paredz veikt būtiskas reformas mediju nozarē, tostarp sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Skaidroju, kā šo ieceri vērtē mediju nozares profesionāļi.

 

Ingemārs Vekteris, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas valdes loceklis, SIA “Vidzemes televīzija” valdes priekšsēdētājs: “Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir nokavēta. Ja tas būtu noticis pirms desmit gadiem, mediju vide Latvijā šobrīd būtu daudz spēcīgāka, būtu vairāk mediju ar kvalitatīvu saturu. Šobrīd, kad spēcīgi attīstījušās citas platformas (internets), reklāmas nauda, kas netiks ieguldīta sabiedriskajos medijos, tikai daļēji nonāks esošo tirgus spēlētāju – raidorganizāciju – rokās. Tomēr labāk vēlu ne kā nekad. Situācija ar reģionālajiem medijiem ir vēl sarežģītāka. Uz sabiedrisko mediju neapgūto reklāmas naudas daļu vispirms var cerēt lielie tirgus spēlētāji un citas reklāmas platformas, līdz reģionālajiem medijiem, visticamāk, nonāks pavisam neliela daļa.”

 

Guntars Līcis, Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks: “Šobrīd nav tik viennozīmīgi vērtējama sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Tas prasītu ļoti lielus ieguldījumus no valsts – prognozējoši astoņus līdz desmit miljonus eiro. Ja valstij ir tik daudz iespēju rīkoties ar šādu finansējumu, jāvērtē arī ieguvumi. Tajā pašā laikā mēs runājam par subsīdijām jeb atbalstu presei, kur runa ir tikai par pāris miljoniem eiro, bet te pastāv jautājums – kur šo naudu sameklēt. Tas man šķiet nesaprotami, turklāt ņemot vērā, ka šobrīd presē stāvoklis ir ļoti saspringts. Ja sabiedriskais medijs tiešām aizietu no reklāmas tirgus, ir ļoti daudz neskaidrību par to, kā mainīsies reklāmas tirgus, kā tiks pārdalīti līdzekļi, kur aizies reklāmdevēji. Tātad tas nav tik vienkārši atbildams jautājums, un ir jāvērtē līdzekļu ieguldīšanas efektivitāte.”

 

Ojārs Skudra, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors: “Sabiedrisko mediju plānotā iziešana no reklāmas tirgus šobrīd raisa vairākus būtiskus jautājumus, uz kuriem nav atbilžu. Vispirms – jautājums par finansējumu. Cik liels būs sabiedrisko mediju finansējums, kad tiem vairs nebūs reklāmas ieņēmumu, un vai tas spēs nodrošināt to attīstību ilgtermiņā gan no satura, gan tehnoloģiskā un citiem aspektiem. Otrs jautājums ir par to, kas tiks pie reklāmas naudas pīrāga. Kā zināms, vairāk skatīto telekanālu vidū šobrīd ir arī “Pirmais Baltijas kanāls”, kas saturiski un visādi citādi ir saistīts ar Krieviju. Būtu nepieņemami, ja sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus dēļ tiktu stiprināti šāda veida mediji. Tāpat rodas jautājums, kas notiks ar sporta pārraidēm, kuras nodrošina arī sabiedriskā televīzija, gadījumā, ja nebūs atļauta sponsorēšana, kā arī citi jautājumi. Neesmu pret to, ka sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu, tomēr vēlētos skaidrību šajos jautājumos.”

 

Andrejs Ēķis, producents, bijušais LNT ģenerāldirektors: “Jo ātrāk sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus, jo ātrāk palielināsies to pievilcība un reitingi auditorijas acīs. Tas varbūt izklausās absurdi, jo visu laiku tiek apgalvots, ka tieši reklāmu dēļ mediji dzenas pēc reitingiem (un tā tas arī ir), taču pēc tam, kad no reklāmas tirgus izgāja Igaunijas sabiedriskā televīzija, tās reitingi paaugstinājās. Nebija vairs kaitinošo reklāmas paužu, medijs vairs nebija divu kungu kalps un varēja pilnībā koncentrēties uz satura kvalitātes celšanu. Beigās ieguvēji ir gan sabiedrība, gan pats medijs. Esmu pārliecināts, ka šāds scenārijs būs arī Latvijā.

Vienlaikus uzskatu, ka sponsorēšanas iespējas sabiedriskajos medijos gan ir jāsaglabā, piemēram, tādiem lieliem pasākumiem kā Dziesmu un deju svētki.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. absolūti reāli. tikai kādēļ par to bazārs? Latvijā nav neviena Sabiedriskā Mēdija!

  2. Reklāmai SM ir jābūt !
    Tikai ne pašreizējā, uzbāzīgajā veidā,
    bet, piemēram, starp raidījumiem, pēc
    ziņu bloka, lai tie, kuri nevēlas klausīties,
    varētu samazināt skaļumu(bilde jau netraucē!).

Ejiet iekšā 20. gadsimtā… (2)Bija vīri, kas sociālistiskajā saimniekošanas modelī dabūja gatavu neiespējamo
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu gan atklāji Ameriku!

Izdevīgie procenti

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS “4finance” un AS “Mogo” procentos guvis teju 200 000 eiro ienākumus, liecina Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016. gadu. Amerika ienākumi pērn veidoja vairāk nekā 273 000 eiro. No tiem gandrīz 27 500 eiro bija darba alga Rīgas domē un 50 000 eiro darba alga Rīgas Brīvostas pārvaldē. Savukārt 17 625 ASV dolārus jeb vairāk nekā 16 000 eiro Ameriks ieguvis procentos no “4finance”, bet 175 000 eiro procentos no “Mogo”.

Kas vairotu jūsu laimes sajūtu?
Atis Klimovičs: Ne viss tika pateikts 16. martā (87)Pietrūka Latvijas valdības oficiāla paziņojuma par Otrā pasaules kara izraisītājiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+