×
Mobilā versija
+12°C
Marģers, Anastasija
Sestdiena, 21. aprīlis, 2018
23. marts, 2018
Drukāt

Kas Latvijā traucē būt laimīgiem (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ieilgušas tiesvedības, slikti apstākļi cietumos, trokšņi no motosporta trasēm, pārāk mazi pabalsti un pārāk daudz mājasdarbu skolēniem – tās ir tikai dažas no sūdzībām, kuras pērn vērtējis Tiesībsarga birojs.

“Satversmē un citos tiesību aktos garantētās cilvēktiesības ir laimīga cilvēka un ilgtspējīgas valsts pamatā,” ar šādu paskaid­rojumu savu ikgadējo ziņojumu Saeimai uzsāka tiesībsargs Juris Jansons. Kādas tad ir lietas, kas traucē Latvijas iedzīvotājiem būt laimīgiem?

Agra celšanās un mājasdarbi

Tradicionāli Tiesībsarga biroja stratēģiskās prioritātes tēma ir bērnu tiesības. Pēdējie gadi šajā ziņā bijuši īpaši trauksmaini sakarā ar vairākiem skandāliem par vardarbību pret bērniem valsts un pašvaldību institūcijās (piemēram, Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrā, Salas novada bērnunamā “Līkumi”, psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”). Par iespējamiem pārkāpumiem birojs rosinājis pārbaudes lietas. Sabiedrībā pastāv arī viedoklis, ka paši bērnunamu un internātskolu audzēkņi nav nekādi paraugbērni, taču Jansons uzsver: “Bērna antisociālā uzvedība ir sekas viņa tiesību uz pilnvērtīgu attīstību pārkāpšanai agrākā bērnībā.”

Vienlaikus ar šiem smagajiem pārkāpumiem tiesībsargam nācies vērtēt sūdzības arī par nevienlīdzīgu attieksmi ēdināšanas maksas aprēķinā bērnudārzos un pat par nepieciešamību skolēniem pārāk agri celties uz stundām. “Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka vienotu mācību stundu sākuma laiku izglītības iestādēm. Analizējot pētījumus par pusaudžu miegu, secināju, ka pārāk agrs izglītības iestāžu darba sākums ievērojumi palielina veselības riskus,” teica Jansons. Tādēļ viņš aicinājis Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju vērtēt iespējas noteikt pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem vienotu pieļaujamo agrāko laiku mācību stundu sākumam.

Tāpat tiesībsargs vērtējis sūdzības par skolēniem uzdoto mājasdarbu apjomu: “Nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka mājasdarbs ir kāda obligāti veicama darbība. Mājasdarbs – tas ir drīzāk metodiskais līdzeklis, kā sa­sniegt konkrētus mācību rezultātus, bet svarīgi, lai tas ir sabalansēts, līdzsvarots un bērnam paliek laiks atpūtai, interešu izglītībai un brīvam laikam.”

Nabadzība un nevienlīdzība

Tiesībsargs jau vairākkārt pēdējā gada laikā norādījis, ka Latvijā izveidotā sociālās drošības sistēma un minimālā sociālā atbalsta apmērs nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi. “Pabalstu apmēri nav aprēķinos balstīti, turklāt tie lielākoties nav pārskatīti vairākus gadus, piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir palicis 2005. gada līmenī, bet trūcīguma slieksnis – 2011. gada līmenī. Pārskata periodā būtiski uzlabojumi nav ieviesti, joprojām apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Paredzētie atbalsta pasākumi nespēj segt iedzīvotāju pamatvajadzību pieaugošās izmaksas,” deputātiem atgādināja tiesībsargs. Viņaprāt, politiķu piesauktais garantētā minimālā ienākuma (GMI) palielinājums no 49,80 uz 53 eiro mēnesī nenodrošinās cilvēka cienīgus dzīves ap­stākļus un neapmierina pat personas pamatvajadzības. Arī nodokļu reformai būšot niecīga ietekme uz nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu. Jansons arī uzsvēra, ka GMI saņēmēji nav tikai dīkdieņi, kā viņus reiz esot nosaucis premjers Māris Kučinskis: “Te ir runa arī par personām ar invaliditāti, senioriem un ģimenēm ar bērniem.”

Savukārt, runājot par ienākumu nevienlīdzību, tiesībsargs atgādināja, ka Eiropas Savienības valstu vidū tikai Bulgārijā ir vēl lielāka ienākumu nevienlīdzība kā Latvijā.

Veselības reforma – brāķis

Savā ziņojumā Saeimai tiesībsargs kritizēja arī pērn uzsākto veselības aprūpes sistēmas reformu, kuras ietvaros līdz 2020. gadam ir plānots veselības aprūpes finansējumu palielināt līdz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jansona vērtējumā tas ir krietni par maz. “Finansējums veselības aprūpei OECD valstīs svārstās robežās no 5,1 līdz 16,4 procentiem no IKP. Šādā situācijā nav skaidrs, kā Latvijas politiķi plāno panākt būtiskus uzlabojumus nozarē, tai nepieciešamo finansējumu joprojām saglabājot kritiski zemu,” aizrādīja tiesībsargs, Ministru kabineta piedāvāto Veselības finansēšanas likuma projektu nosaucot par brāķi. Viņš arī kritizēja valdību, kas nodokļu reformas ietvaros pēc būtības izslēgusi no veselības aprūpes sistēmas iedzīvotājus, kuri darbojas valsts atzītos nodokļu režīmos. Un kopumā veselības reformā šobrīd esot pārāk daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, vai iedzīvotāji, kuriem veselības apdrošināšanas sistēmai jāpievienojas pašiem, spēs šo maksājumu veikt? Kāds ieguvums būs sabiedrībai kopumā, kā tieši uzlabosies veselības aprūpes pakalpojuma pieejamība? Kāds būs garantētais piekļuves laiks pakalpojumam? Vai jaunais modelis palīdzēs nozarē noturēt un pienācīgi atalgot mediķus?

Jansona ieskatā, nepamatota un nesamērīga ir likumā noteiktā veselības apdrošināšanas likme trīs procenti (jeb 153,80 eiro) un pieci procenti (jeb 258 eiro) no minimālās darba algas 2019. un 2020. gadā tiem iedzīvotājiem, kas sistēmai pievienosies paši.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Viss jau būtu labi, ja ne politiķu un šeftmaņu meli, liekulība un tamlīdzīgi

  2. Viens no iemesliem ir tiesībsargs- populists.
    Runā daudz, dara tikai valdošajiem pieņemamo.

  3. Kādās starptautikajās cilvēktiesību instancēs Jansons ir griezies? Cik reizes? Kādas saņēmis atbildes?
    Ko šis kantoris vispār ir ietekmējis? Un kādas vispār ir šā kantora iespējas kaut ko ietekmēt?
    Pagaidām tas viss atgādina tamborētāju pulciņa pļāpāšanu. Un par bērniem un veciem ļaužiem.
    Ir būts pansionātā RAUDA, apmeklējot radinieku. Iespaids vislabākais.

  4. Vājprātīgais terors pret pensionētajiem arodslimniekiem,kuriem liegta ārstšana,ignorētas diagnozes,slimībām saasinoties tiek atņemts invalīda statuss,zooloģiska naida izpausmes!

  5. Pats galvenais “traucejums” vai pareizak sakot noziegums ir tas ka Latvija vel joprojam nav kluvusi par Tiesisku Valsti,kura valdiba izpilda LV un Starptautiskos likumus.Ieskaitot okupacijas seku likvidesanu un Valsts nodevibu.Likumu nepildisana no atbildigajam institucijam un atseviskam personam ir noziegumu un noziedzinieku atbalstisana,tatad Valsts nodeviba.

  6. Tas taču normāli-Latvija domāta tikai slinkajiem laba barojuma valsts pārvaldes darbiniekiem ar lielām algām. Tā kā bizness mērķtiecīgi tiek iznīcināts, tad jau drīzumā nebūs no kā šīs algas piedzīt. Lai veicas nabaga palicējiem!

  7. Traucē meli. Liela daļa sabiedrība (Radošā elite) dzīvo bailēs, ka tiks atvērti čekas maisi un viņi tur būs. Daļa cilvēku (čekistu vajātie) joprojām dzīvo ar pāri nodarījuma sajūtu. Bet 80.gadu upuru liecības vispār tiek ignorētas.

  8. problēmas ar medicīnas pakalpojumu saņemšanu

  9. Valdošais stulbums un divkosība. Mēs par zaļu Latviju! Kūlu dedzinām, ielas sālām, kokus izcērtam, bet, ja ļaujam augt, neģēlīgi kropļojam. Laiku bezjēdzīgi grozām. Nejēdzīgas dārgas reformas ieviešam. Idiotisms kvadrātā.

  10. Kāpēc netiek runāts par institūciju kura gadiem un masveidā realizē vardarbību pret bērniem – IZM!?

Draugiem Facebook Twitter Google+