Mobilā versija
+14.9°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
25. maijs, 2016
Drukāt

Anda Līce: Politkorektuma siltumnīcā savairojusies bezatbildība

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Cilvēks ir tāds radījums, ka bieži vien nevēlas domāt dziļāk, tad dzīvei nākas viņam iebliezt pa pieri. Tiesa gan, arī tas ne vienmēr palīdz. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados man laimējās viesoties pie Austrālijas latviešiem, un tur “3×3” nometnē kādam vīram mugurā es ieraudzīju krekliņu ar uzrakstu, kurā neviens burts nebija izlaists: “Bez savas valodas tu esi s…” Tas bija tiešs trāpījums visu vecumu pašapmierinātībai. Tā var teikt arī šodien, divdesmit gadus vēlāk, un turpināt: “Bez pienākuma apziņas tu esi s…” Oskars Vailds ir teicis: “Pienākuma apziņa ir tas, ko cilvēks vēlas redzēt citos.”

Tā, kas mums citos nepatīk, mūsos pašos var būt pārpārēm. Visbiežāk tas ir pienākuma apziņas trūkums. Bez tās nav atbildības, bez atbildības nav uzticības, un bez uzticības nav nekam jēgas. Politkorektuma siltumnīcā bezatbildība ir savairojusies tā, ka ņem elpu ciet. Kad dzirdu amatpersonas sakām par savu vadīto iestādi: “Ir vērojami uzlabojumi,” un šo uzlabojumu nosaukšana neseko vai arī tiek minēti nebūtiski sīkumi, es tālāk nemaz neklausos. Par uzlabojumiem tiek runāts jau veselu gadsimta ceturksni. Tie bieži vien ir pliki apgalvojumi, kurus grūti pārbaudīt, bet ar kuriem lieliski var piekrāsot resoru fasādes. Uz amatpersonu šādu retoriku sabiedrība atbild dažādi – vieni, kas, piemēram, vairs netic nekādiem uzlabojumiem tiesu sistēmā, brauc no Latvijas projām, citi, noguruši no donkihotiskiem mēģinājumiem tiešām kaut ko mainīt pēc būtības, dodas iekšējā emigrācijā. Par laimi, joprojām ir cilvēki, kas, izšķiežot nesamērīgi daudz enerģijas un laika, tomēr cīnās pret bezatbildību, kas izplatās līdzīgi pelējumam.

Latvijā ir daudz ģimeņu, kurās trūkst tēva un vīra. Kā bērniem mācīt dzīves pamatus, ja ne tikai blakus, bet pat tuvākā apkārtnē nav cilvēka, kuram gribētos līdzināties un par kuru nav jākaunas? Kā, piemēram, zēnam – nākamajam vīrietim – skaidrot jēdzienu “pienākuma apziņa”, ja viņa tēvs tikai vārdos apliecina, ka mīl savu dēlu, baro viņu ar solījumiem, kurus nepilda? Kas notiek bērna sirdī, piedzīvojot melus no tā, kuram viņš ir no meliem jāpasargā? Strādājot Okupācijas muzejā, es iepazinu cilvēkus, kuru tēvi bija krituši karā, gājuši bojā cietumos, nometnēs un izsūtījumā, un ar kuriem viņu bērni un mazbērni lepojas vēl šodien, jo tie vīri saglabāja pienākuma apziņu arī vissmagākajos apstākļos. Būt atbildīgam nav viegli, ne velti saka – “turēt vārdu” un “vīrs un vārds”. Tātad kādam dotais vārds ir vienā svarā ar vārda devēju. Ja tu neturi doto vārdu, kas tad tu esi?

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Ko sagaidāt pēc noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+