Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. jūlijs, 2016
Drukāt

“Kas turku padara par turku,” “LA” saruna ar Turcijas vēstnieku Latvijā (2)

Foto-Ģirts VikmanisFoto-Ģirts Vikmanis

Nesen Turcijā izgāzās valsts apvērsuma mēģinājums, pēc kura valstī sākušās masveida tīrīšanas. Šiem notikumiem ar bažām seko arī ārvalstīs, atceroties, ka Turcija ir NATO dalībvalsts un nozīmīgs spēlētājs Tuvo Austrumu reģionā. Taču Turcijas vēstnieks Latvijā HAIRI HAIRETS JALAVS nesen pārsteidza ar vēl kādu paziņojumu. Viņa intervijai krievvalodīgajā laikrakstā “Vesti segodņa” bija likts viņa izteikums: “Latvija – tā nav Eiropa”. Tas rada jautājumus.

– Paskaidrojiet sīkāk, ko jūs bijāt domājis, sakot, ka “Latvija – tā nav Eiropa”?

H. H. Jalavs: – Es atsakos no šī apgalvojuma. Manis teiktais attiecīgajā laikrak­stā ir atspoguļots nepatiesi. Es domāju, ka tas ir nopietns laikraksts, vienīgā Latvijā krievu valodā iznākošā avīze, tāpēc sniedzu interviju. Bet viņi tajā izlaida vairākas lietas. Virsraksts jūsu pieminētajai “intervijai” nav saistīts ar to, ko es teicu.

– “Vesti segodņa” intervijā jūs uz žurnālista jautājumu atbildat: “Jūs patiešām domājat, ka Latvija – tā ir Eiropa (smejas)? Tas ir ļoti interesanti. Mēs nevaram pateikt, ka Latvija ir Eiropa ar tās sociāli kulturālajām un politiskajām īpatnībām.” Ko tad patiesībā teicāt?

– Mēs runājām par Turcijas ceļu uz ES, bet laikraksta žurnālists man apgalvoja, ka Turcija neesot kā Eiropa. Es viņam teicu, ka katrai valstij Eiropā ir sava, atšķirīga nacionālā identitāte. Uzsvēru, ka mēs Turcijā uzskatām – pat ja mēs pievienojamies ES, mums jāturpina uzturēt mūsu nacionālo identitāti. Tas pats attiecas uz Latviju. Katrai valstij nacionālā identitāte ir veidota, balstoties uz tās vēsturisko pieredzi. Jūsu nacionālā pieredze nav tāda pati kā, piemēram, Vācijai, Nīderlandei vai Francijai. ES ir būtiski, ka tajā valstis vienojas par pamatprincipiem, vērtībām, kā, piemēram, cilvēktiesības, demokrātiskajām institūcijām un likumiem, taču tas nenozīmē, ka valstīm jānoliek malā sava nacionālā identitāte. Tāpēc es teicu, ka ne katra valsts ES ir simtprocentīgi eiropeiska.

– Jūs intervijā pieminat arī Eiropas un Austrumu vērtības. Ko jūsu izpratnē nozīmē šie jēdzieni?

– Austrumu vērtības vairāk ir balstītas uz kopienas vajadzībām, bet indivīda loma spēlē lielāku lomu Rietumu vērtībās. Paskatieties uz rietumvalstīm, tajās lielāku virsroku ņem individuālisms – personiskās tiesības un intereses. Tā ir būtiskākā atšķirība, un to var novērot arī Ķīnā un Indijā. Rietumvalstīs cilvēktiesības un individuālās tiesības ir atkarīgas no indivīda, bet austrumvalstīs uzsvars tiek likts uz kopienu, lai tā būtu pārticīga un bagāta. Šī pieeja atšķir Austrumus no Rietumiem.

– Tajā pašā intervijā jūs kā vienīgo eiropeiskuma pazīmi minat geju laulības. Vai tas nav tendenciozi?

– Pieļauju, ka Latvijā sabiedriskās domas aptaujās iedzīvotāju vairākums noraida ideju par geju laulībām. Šeit Latvijai ir līdzības ar Turciju, kur būtu sarežģīti ieviest likumu, kas ļautu laulībā stāties viena dzimuma pārstāvjiem. Svarīgi ir apzināties, ka jūs piederat Eiropai, bet jums ir savas nacionālās atšķirības, tāpat kā tās ir Spānijai vai Itālijai. Šeit mēs atgriežamies pie jautājuma, kas latvieti padara par latvieti, kas turku par turku. Kad runājam par ES, ir būtiski, vai tiek ņemtas vērā nacionālās identitātes. Neesam taču veidoti tajā pašā fabrikā!

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Grūti cīnīties ar stipru un strīdēties ar gudru.

  2. Klaunus intervējam? Cirks taču slēgts.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+