Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. marts, 2013
Drukāt

Kas vada sabiedriskos medijus citās valstīs


Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā raisījušās diskusijas par Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora izvēli un iecelšanas kārtību. Kam šādus pienākumus uztic citās valstīs?

 

Divas televīzijas, divi vadītāji

Viena no sarežģītākajām sabiedriskā medija pārvaldes sistēmām darbojas Vācijā. Tur ir divas sabiedriskās televīzijas (ARD un ZDF), kas darbojas neatkarīgi un savā starpā pat konkurē. ARD, kas ietver gan radio, gan televīziju, katru gadu mainās vadītājs. Pašlaik tas ir Lucs Marmors, kurš ir viens no deviņiem ARD intendantiem. Katrs intendants pārstāv kādu no ARD deviņām reģionālajām struktūrvienībām. L. Marmoram ir biznesa administrācijas izglītība, kas iegūta Ķelnes universitātē. Strādājis dažādos Vācijas federālo zemju sabiedriskajos medijos finanšu un administratīvajos amatos.

ZDF vada Vācijā pazīstams žurnālists Tomass Beluts. Viņš Minsteres universitātē ieguvis doktora grādu žurnālistikā. Bijis viens no programmas direktoriem, vadījis iekšpolitikas redakciju un raidījumu “Skatpunkts”. Beluts tiek kritizēts par taupības pasākumiem, kuru dēļ ZDF slēgti vairāki Vācijā populāri raidījumi un seriāli. ZDF vadītāju izvēlas Televīzijas padome, kurā ir pārstāvji no 16 Vācijas federālajām zemēm, kā arī no dažādām sabiedrības grupām – arodbiedrībām, baznīcas pārstāvjiem, žurnālistiem u. c. Balsojums par kandidātu ir aizklāts.

 

Ievēlēts ar 
parlamenta balsojumu

Slovākijas radio un televīziju vada ilggadējs radio un televīzijas žurnālists Vāclavs Mika, kurš karjeras laikā darbojies gan privātos radio, gan privātās televīzijās, kā arī strādājis privātā mediju aģentūrā. V. Miku amatā ievēlēja ar parlamenta balsojumu.

 

Sabiedrībā cienījama

Pašlaik Zviedrijas sabiedriskās televīzijas (SVT) ģenerāldirektore ir Eva Hamiltone, kura ir ilggadēja žurnāliste. “Viņa ir sabiedrībā labi zināma persona. Būtiski, ka viņa ir iemantojusi cieņu sabiedrībā,” teic bijušais Zviedrijas radio ģenerāldirektors Mats Svēgforšs. Karjeras sākumā E. Hamiltone strādājusi par ziņu žurnālisti laikrakstos, tālāk viņas karjera veidojusies Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā kā ziņu reportierei un raidījumu vadītājai. Kopš 2006. gada viņa ir Zviedrijas televīzijas ģenerāldirektore. Stājoties amatā, E. Hamiltone zviedru medijiem uzsvēra, ka televīzija viņas vadībā neorientēsies vien uz gados jauniem televīzijas skatītājiem, jo tas uzticīgiem SVT skatītājiem radīšot domu, ka televīzija nav paredzēta viņiem. Visi skatītāji esot vienlīdz svarīgi.

Pērn E. Hamiltone piesardzīgi izteikusies par valdības ieceri nākotnē finansēt sabiedriskos medijus no valsts budžeta, nevis mājsaimniecību maksājumiem. “Jums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka jaunā sistēma palīdzēs saglabāt neatkarību valdību maiņu un ekonomisko krīžu gadījumā,” toreiz sacīja E. Hamiltone.

Zviedrijas televīzijas ģenerāldirektoru un pārējos valdes locekļus ieceļ Zviedrijas sabiedrisko mediju pārvaldības fonds, kurā darbojas parlamenta apstiprināti locekļi. Fonda mērķis ir palielināt objektivitāti un mazināt politisko ietekmi starp parlamentu un sabiedriskajiem medijiem. Fondam nav tiesību ietekmēt televīzijas saturu un ģenerāldirektores pilnvaras.

 

Sprieda par 
Eirovīzijas boikotu

Igaunijā sabiedriskā medija (ERR) vadītāja amatu ieņem Marguss Alikmā, kuru pērn Sabiedrisko mediju padome ievēlēja par Igaunijas sabiedriskā medija vadītāju uz nākamo termiņu. Pēc apstiprināšanas amatā M. Alikmā atzina, ka ERR viņa vadībā ir mērķis veidot raidījumus, kas būtu lietderīgi skatītājiem un klausītājiem. “Raidījumiem jāpaplašina viņu skatījums, sniedzot informāciju, daudz aktīvāk jāaicina viņus piedalīties atklātās debatēs, kā arī jāuzmundrina pilsoniskā sabiedrība,” sacīja M. Alikmā. Pirms darba ERR viņš bijis Igaunijas radio vadītājs, kā arī darbojies politikā – bijis Tallinas vicemērs un Igaunijas kultūras ministrs. Viņam ir radiotehniķa izglītība. Politiskajos amatos viņš pārstāvējis pašreizējā premjera Andrusa Ansipa Reformu partiju, taču pēc iecelšanas 2003. gadā Igaunijas radio vadītāja amatā no politikas aizgājis. M. Alikmā ar skarbiem paziņojumiem izcēlies 2008. gadā – bijis jāizvirza jautājums, vai Krievijas un Gruzijas konflikta dēļ Igaunijai vajadzētu atteikties no dalības 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas togad norisinājās Maskavā. “Pasaulē nedrīkst rasties iespaids, ka starp politiku un Eirovīzijas norisi Maskavā nav nekāda sakara,” toreiz sacīja M. Alikmā.

Viņš uzsvēris, ka ETV2 kanālam ir grūti konkurēt ar Krievijas kabeļtelevīzijas kanāliem, bet atzinis, ka krievu valodā raidošais Igaunijas radio 4. kanāls ir iecienīts valsts iedzīvotāju vidū. Viņš gan uzskata, ka ERR reitingi nav galvenā prioritāte.

Jāpiebilst, ka M. Alikmā piedalījies Latvijas Televīzijas vadītāja izvēles procesā un, uzklausot Ivara Beltes vīziju, esot sacījis, ka viņš ir īstais kandidāts vadītāja amatam.

 

Amats liek valkāt kaklasaiti

Lielbritānijā pēc skandāliem, kas britu raidsabiedrību BBC plosīja pagājušā gada novembrī, tolaik no amata atkāpās tā laika BBC ģenerāldirektors Džordžs Entvistls. Viņa vietā BBC fonds iecēla ilggadēju raidsabiedrības darbinieku un pašreizējo karaliskās operas valdes priekšsēdētāju Toniju Holu. Viņš Oksfordā studējis filozofiju, politiku un ekonomiku. Karjeru BBC sāka 1973. gadā kā praktikants BBC Belfāstas ziņu nodaļā. Vienu no augstākajiem savas karjeras punktiem T. Hols sasniedza 1987. gadā, kad bija galvenais atbildīgais par tā gada vēlēšanu atspoguļošanu. 1999. gadā viņš jau bijis starp iespējamajiem kandidātiem uz raidsabiedrības ģenerāldirektora amatu, tomēr kļuva par Karaliskās operas izpilddirektoru. Šajā amatā viņa redzamākie darbi ir zemākas cenas operas biļetēm, operas izplatības palielināšanās Lielbritānijā, izmantojot iespējas retranslēt izrādes citās pilsētās uz lielajiem ekrāniem.

“BBC ir svarīga daļa no tā, kas veido Apvienoto Karalisti,” pēc iecelšanas amatā sacījis T. Hols. Mediju analītiķi un bijušie kolēģi izsakās atzinīgi par nākamo BBC ģenerāldirektoru. Kā viņa spēcīgās īpašības minētas krīzes direktora spējas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+