Eiroparlamenta spīkera sociālista Martina Šulca (no kreisās) atkāpšanās izjaukusi viņa tandēmu ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, deformējot politisko līdzsvaru starp varas atzariem Briselē.
Eiroparlamenta spīkera sociālista Martina Šulca (no kreisās) atkāpšanās izjaukusi viņa tandēmu ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, deformējot politisko līdzsvaru starp varas atzariem Briselē.
Foto – AP/LETA

Kas vadīs Eiroparlamentu? 0

“Lielā koalīcija” starp centriski labējo Eiropas Tautas partiju un centriski kreiso Eiropas Sociālistu partiju, kas deva iespēju Eiroparlamentā rast kompromisus svarīgu jautājumu risināšanā, pēc EP spī­kera sociālista Martina Šulca atkāpšanās ir izjukusi, sākoties cīņai par EP vadītāja amatu.

Reklāma
Reklāma

Stīvēšanās atbildīgā brīdī

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Ļoti atbildīgā brīdī, kad ES nākotni apdraud centrbēdzes spēku pastiprināšanās, Eiroparlamenta darbība vairākus mēnešus tiks apgrūtināta un bremzēta, izvēršoties partiju sāncensībai par ietekmi, atzīmē izdevums “Politico”. Vienošanās par varas dalīšanu paredzēja, ka EP vadību nākamgad pārņem Sociālistu un demokrātu grupa (S&D), kurai ir otrā plašākā pārstāvniecība Eiroparlamentā pēc Eiropas Tautas partijas (EPP), kuras pārstāvji vada arī Eiropas Komisiju (Žans Klods Junkers) un Eiropadomi (Donalds Tusks).

Cerības uz secīgu prezidentūras maiņu izgaisa, kad savu kandidatūru uz EP spīkera amatu izvirzīja Itālijas deputāts Džannni Pitella, kurš vada S&D grupu. Viņam nekavējās sekot Beļģijas eiroparlamentārietis Gijs Verhovstats, Eiropas Liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) līderis. Verhovstats apsteidza ALDE pārstāvi, Francijas deputāti Silviju Gulāru, kura bija cerējusi kļūt par kompromisa kandidāti EPP un S&D sāncensībā. ALDE grupas apspriedē Verhovstats saņēma vienprātīgu atbalstu, un Gulāra atsauca savu kandidatūru. Pat ja EPP, ko vada Vācijas deputāts Manfreds Vēbers, iegūtu EP vadītāja amatu, Pitella paziņojis, ka S&D turpmāk nepiedalīsies EPP un S&D lielajā koalīcijā, kuras simboli bija Junkers un Šulcs. “Mūsu sadarbība Eiroparlamentā, kas ilga divarpus gadus, balstījās uz kompromisu, kas tagad ir lauzts, un to neizdarījām mēs,” teica Pitella, paziņojot par savas kandidatūras izvirzīšanu, lai panāktu “jaunu, progresīvāku dienas kārtību Eiroparlamentā tā darbības otrajā posmā”. Viņa izteikumi apliecina S&D grupas vēlmi ieņemt nepiekāpīgāku nostāju pret Vācijas un ziemeļvalstu atbalstīto stingras taupības politiku, ko asi kritizē Itālija, Grieķija, Spānija un Portugāle. Pitella izteicies, ka vēlas sadarboties ar visām grupām, izņemot labējos ekstrēmistus, lai gūtu atbalstu savai kandidatūrai un jaunajai EP dienas kārtībai, kurā plašāk tiktu pārstāvēti sociālie jautājumi.

G5 formāta laiks ir beidzies

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī eirodeputāti no citām partijām kritizējuši lielo koalīciju, kas esot turējusies kopā, daļēji pateicoties regulārajām pusdienām G5 ietvarā: EK prezidents Junkers, viceprezidents Timermanss, EP spīkers Šulcs, EPP līderis Vēbers un S&D vadītājs Pitella. “Mums radās iespaids, ka Eiropas Savienību pārvalda direktoru padome, ko vada Junkers un Šulcs,” izteicies Žans Ārhuss, Francijas eirodeputāts no ALDE grupas. 
Viņaprāt, “tas radīja pārāk lielu neapmierinātību un nesekmēja debates Eiroparlamentā”. Pitella atzinis, ka Šulca darbība EP spīkera amatā veicinājusi sadarbību un saikni ar Eiropas Komisiju, taču “G5 formāta laiks ir beidzies”. Junkers bija izteicis atbalstu Šulca palikšanai EP spīkera amatā uz trešo termiņu, lai saglabātu lielās koalīcijas stabilitāti, kuras izjukšana apdraud Eiroparlamenta un Eiropas Komisijas sadarbību. Vakar EK izziņoja divas jaunas ambiciozas ierosmes – tīras enerģijas pro­grammu un plašākas sadarbības plānu militārajā jomā – , kas varētu iestigt debatēs Eiroparlamentā. “ES pārdzīvo dziļu krīzi, un, lai panāktu rezultātu, piecu gadu termiņa vidū nebūtu jāmaina komanda,” intervijā “Politico” izteicies Junkera biroja vadītājs Martins Selmairs, kuru uzskata par EK prezidenta labo roku. Selmairs lika saprast, ka Junkers ir labi sastrādājies ar Šulcu, taču Eiroparlamenta spīkera atkāpšanās ir izjaukusi politisko līdzsvaru starp varas atzariem Briselē.

Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR), kam ir trešā lielākā pārstāvība Eiroparlamentā, ir izraudzījusi Beļģijas deputāti Helgu Stevensu par EP spīkera kandidāti un noraidījusi iespēju, ka ECR varētu atbalstīt EPP kandidātu, kas tiks izraudzīts decembra vidū.

Noteikumi paredz, ka Eiroparlamenta, kurā ir 751 deputāts, prezidenta ievēlēšanai kandidātam jāiegūst absolūtais vairākums balsu, tas ir, 376 deputātu atbalsts, kas pašreizējā saspringtajā politiskajā gaisotnē ir grūti panākams.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.