Dabā
Medības

Kas varētu apturēt malumednieku – soda apmērs vai tā nenovēršamība? 1

Patlaban par drošības noteikumu pārkāpumiem paredzēts tikai naudassods. Efektīvāks sods būtu aizliegums kādu laiku piedalīties medībās un, lai atsāktu medības, – mednieka eksāmens.

Visai prozaiska aina – mednieki vakarā dodas uz savām medību platībām, ieņem vietas medību tornīšos. Atskan šāviens, tiek zvanīts kaimiņam šāviena virzienā, lai apsveiktu ar medījumu, taču… kaimiņš tālruni rokās ņēmis ar tādu pašu nolūku. Kurš tad raidīja šāvienu un uz ko? Izskaidrojums tikai viens – mežā bijis arī malumednieks.

Šādas un līdzīgas situācijas nav retums. Vai malumedības Latvijā ir ļoti aktuāla problēma, vai bargāki sodi varētu atturēt no malumedībām, vai tomēr tā ir soda nenovēršamība? Vai mežā notiekošo kontrolējošo inspektoru skaits ir pietiekams? Lūk, jautājumi, uz kuriem Medības lūdz atbildēt jomas speciālistus.

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:

“Krievijā šobrīd būtiski palielināta soda nauda par nelikumīgi iegūtiem medījamajiem dzīvniekiem, kā arī sods par malumedību faktu. Piemēram, par aizsargājamā dabas teritorijā nelikumīgi iegūtu alni nāksies maksāt teju 10 000 eiro. Vai pie mums arī būtu nepieciešami tik bargi sodi – neesmu pārliecināts. Tas ir ļoti radikāls solis, jo malumedniecība Krievijā daudzviet ir ļoti aktuāla problēma un ir cilvēki, kuri nerēķinās ne ar termiņiem, ne ar limitiem, ne ar ko. Taču tas nenozīmē, ka šis jautājums nebūtu jāpārskata.

Jāmaina termina nelikumīgas medības traktējums

Otra lieta – ir noteikti jāpastiprina kontrole, taču būtu nepieciešamas izmaiņas Medību likumā. Medību likuma 24. pants – nelikumīgas medības – ietver praktiski jebkuru medību pārkāpumu. Es to redzu citādi – nelikumīgas medības termina klasiskajā izpratnē ir nelikumīgi iegūts dzīvnieks, ārpus sezonas, bez atļaujas un tamlīdzīgi. Nekādā gadījumā drošības tehnikas jautājumi nedrīkst tikt traktēti kā nelikumīgas medības. Tāpat gadījumi, kad nav pareizi aizpildīts, piemēram, medību pārskats. To nevajadzētu uzskatīt par nelikumīgām medībām. Arī tad, ja dokumenti palikuši mājās, nevajadzētu izmantot šo klasifikāciju. Tāpat, ja aptveres ietilpība ir lielāka. Manā uztverē tās nav nelikumīgas medības, bet gan dažādi citādi klasificējumi pārkāpumi. Tā ir bāze, ar ko jāsāk.

Medību likumā stingri jānodala, kas tiešām ir nelikumīgas medības, un par to jāparedz pietiekami nopietns sods, turklāt neizbēgams – tāds, lai neko tādu negribētos darīt.

Pārējais jāklasificē atbilstošā līmenī.

Milzu sods nav risinājums

Arī kosmiska summa nav risinājums – tā paver ceļu korupcijai. Cilvēks nespēj maksāt un mēģina ar ierēdni vienoties. Bieži arī vienojas. Daudz svarīgāka par soda apmēru ir tieši tā neizbēgamība. Piemēram, neizlādēta patrona ir katra cilvēka atbildība, un par šīs prasības neievērošanu būtu stingri jāstrostē. Tāpat gadījumā, kad iegūts medījamais dzīvnieks un aizpildīti visi dokumenti, nebūtu jāveic izmeklēšana, vai, piemēram, nav lietota nakts redzamības ierīce. Es personīgi uzskatu, ka tad, ja dzīvnieks ir medījams, medības jāizdara labākajā līmenī, izvērtējot tieši šo dzīvnieku, nevis slikta tehniska aprīkojuma dēļ kļūdoties. Labs tehniskais izpildījums šobrīd tiek uzskatīts par nelegālu, slikts – par legālu. No kurienes pūš vējš? Nevis no objektīvas nepieciešamības, bet kāda ierēdņa izpratnes par lietām. Degradācija notikusi pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē un divtūkstošo gadu sākumā. Pirms tam šis sadalījums bija atšķirīgs. No inspektora viedokļa viss ir vienkārši – viens punkts un nekas vairāk pat nav jādomā, nav divu domu. Taču lai cilvēki pamācās. Tie, kuri veic kontroli, ir gaiši, izglītoti cilvēki.

Inspektoru par maz

Pieci medību inspektori, kas uzrauga medību jomu, Valsts meža dienestā viennozīmīgi ir par maz. Kontroli uzticēt vietējiem mežziņiem nav īstas jēgas. Viņi dzīvo uz vietas un nevēlas sakasīties ar kaimiņiem laukos. Tāpat taču būs jāpļauj siens, jāveic vēl kādas citas kopīgas darbības. Viņi nevar pietiekami objektīvi izvērtēt pat daudzus rupjus pārkāpumus. Darbojas princips: es palaidīšu tevi šodien, tu mani palaidīsi rīt kādā citā situācijā. Taču tas nav pareizi. Ir jābūt tā, ka medības kontrolējošam dienestam jābūt ar pietiekami lielām tiesībām rīkoties. Savulaik pie Mežkopības un mežrūpniecības ministrijas bija malumedību apkarošanas komanda, ko vadīja Verners Troska. Šai komandai bija savi trūkumi, taču darbība visumā bija efektīva, bija laba sadarbība ar Valsts policiju.Šobrīd Valsts policijā ir nelikumīgo medību un zvejas apkarošanas vienība, taču tai būtu jābūt ievērojami lielākai. Daudz lielākam būtu jābūt attiecīgajam štatam Valsts meža dienestā.

Atbilstoša alga un tehniskais aprīkojums

Tāpat šiem darbiniekiem nevajadzētu prasīt kāda noteikta plāna izpildi. Tas nav gadījums, kad, piemēram, krūmos paslēpies ceļu policists var aizturēt zināmu skaitu ātruma pārkāpēju noteiktā vietā. Tad arī nebūs protokolu lēruma par mazsvarīgām lietām. Lai aizturētu organizētas malumednieku grupas (nav noslēpums, ka tādas Latvijā ir), kas nodarbojas teju ar rūpniecisku medījuma gaļas sagādi, jāpatērē daudz laika, jāiegulda liels darbs un nepieciešams labs tehniskais aprīkojums. Šīm grupām jābūt aprīkotām labāk nekā vairākumam mednieku. Jābūt tiesībām izmantot visdažādāko tehniku un palīglīdzekļus, kas atļauti operatīvajā darbā. Viennozīmīgi šiem cilvēkiem nepieciešama atbilstoša alga – galu galā viņiem nāksies saskarties ar dažādiem cilvēkiem. Viens gadījums būs onkulis laukos, kuram, iespējams, nav ar ko savus bērnus pabarot un tāpēc viņš liek cilpu bukam, otrs – elitāra līmeņa cilvēks bez sirdsapziņas, kurš bruņojies ar modernām ierīcēm, jaudīgu automašīnu un sakaru līdzekļiem, tajā skaitā tālruņa katalogu, kurā ir daudz ietekmīgu cilvēku vārdu…Šiem cilvēkiem jābūt arī pietiekami neatkarīgiem, lai viņus nevētītu par katru tenku. Tajā pašā laikā, protams, visam jābūt likuma robežās.

Nepārdomātas lietas

Vēl kāda nianse – jāsaprot, kāpēc cilvēks kļūst par malumednieku. Vienā gadījumā cilvēks, kuram pilna sauja savilcēju, cenšas ietaupīt. Šāds cilvēks nedraudzējas ar galvu un ir jāārstē. Taču ir gadījumi, kad jāmaksā ne tikai kluba biedra nauda. Ir klubu vadoņi, kuri pieprasa atsevišķu samaksu par katru izlietotu medību atļauju. Ja šis opis par katru savilcēju samaksā vēl 20 eiro, viņš šo naudu vēlas atprečot. Viņš noteikti nemedīs sivēnu, bet gaidīs ko lielāku, un mēs varam stāstīt kādas vien vēlamies teorijas par slimību apkarošanu. Tāpat viņš, iespējams, centīsies šo savilcēju izmantot vairākas reizes. Tādu nepārdomātu lietu ir daudz. Vēl kāda nianse. Esmu dzirdējis arī negatīvu informāciju par gadījumiem, kad pārbaudes laikā pārsniegtas pārbaudītāju pilnvaras un inspektori tulkojuši noteikumus pēc sava prāta. Tā nedrīkst notikt. Pretējā gadījumā arī lojālajiem medniekiem zūd vēlēšanās sadarboties. Tāpat informācijai par gaidāmo reidu jābūt konfidenciālai, citādi par reidu uzzina tie, kuri pārkāpj prasības.

Vienmēr ir vēlme, lai inspektoru būtu vairāk
Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs:
“Nav jau tikai tā, ka medniekus kontrolē pieci vecākie inspektori medību jautājumos. Medības un to norisi kontrolē arī mežziņi un vecākie mežziņi, kopumā vairāk nekā 350 amatpersonu. Šie pieci inspektori, kas ir specializējušies medību kontrolē (uz divām virsmežniecībām viens), vairāk pievēršas nelikumīgo medību apkarošanai, strādā ar informāciju, ko esam saņēmuši no iedzīvotājiem vai pašiem medniekiem. Pārējiem mūsu darbiniekiem ir pienākums katru medību tiesību lietotāju, kuram ir izsniegtas medību atļaujas, pārbaudīt medību sezonā vismaz vienu reizi medību procesa laikā. Pamatā fokusējamies uz medību drošības prasību ievērošanas kontroli, mazāk uz dokumentiem. Runājot par cilvēku skaitu – vienmēr jau ir vēlme, lai inspektoru būtu vairāk. Būtu labi, ja viens šāds speciālists būtu katrā virsmežniecībā.

Reāli kontroles pasākumos jau inspektors nav viens – jābūt sadarbībai ar policiju.

Tāpat reidi tiek organizēti kopā ar mežziņiem un vecākajiem mežziņiem. Ņemot vērā valsts pārvaldes mērķus (būt mazai un efektīvai), pašlaik fokusējamies uz darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un pieejamās materiāli tehniskās bāzes – aprīkojuma – nodrošināšanu, lai kontrolē iesaistītajiem speciālistiem būtu iespēja būt mobiliem, izmantojot modernās tehnoloģijas. Inspektoriem ir gan nakts redzamības ierīces, gan termokameras, tāpat viņi ir nodrošināti ar transportu un, kas nav mazsvarīgi, ar apģērbu. Šobrīd neredzu pamatu sūdzībām par to, ka inspektoriem nav pietiekama aprīkojuma.

Sadarbība ar Valsts policiju
Pozitīvi, ka mums šajā jomā ir laba sadarbība ar Valsts policiju. Policijas darbiniekiem pilnvaras ir daudz plašākas, pie-ejams vairāk informācijas. Joma ir specifiska, tāpēc arī policisti bez mums – Valsts meža dienesta darbiniekiem – nevar iztikt. Protams, ir problēmas, īpaši attālākajos reģionos. Arī policijai cilvēku resurss ir ierobežots. Dažkārt vietējam inspektoram sagādā problēmas tas, ka viņš visus pazīst personīgi un dzīvo turpat uz vietas. Nesaskatu problēmu arī tajā, ka par gaidāmo pārbaudi uzzina mednieki. Tas darbojas kā preventīvais līdzeklis. Runājot par saziņu – katram medniekam varbūt nav nepieciešams medību inspektora tālruņa numurs, pa kuru ziņot par pamanītajām nelikumībām vai aizdomīgām darbībām. Pietiktu, ja paziņotu sava kluba atbildīgajai personai, kura tad tālāk informētu Valsts meža dienesta darbiniekus. Jo ātrāk informācija nokļūs līdz adresātam, jo efektīvāka būs dienestu darbība. Runājot par sodiem, jānodala divas lietas – soda apmērs par pārkāpumu kā tādu un zaudējuma apmērs, kas tiek nodarīts medību saimniecībai – maksa par konkrēto nelikumīgi nomedīto medījamo dzīvnieku.

Mērķa iekasēt noteiktu summu nav
Izveidotajai sistēmai nav mērķa iekasēt zināmu naudas summu. Mērķis ir atturēt personu no nelikumīgas darbības, sarēķinot, cik konkrētā darbība izmaksās. Šķiet, jo sabiedrība ir labklājīgāka, jo latiņa jāceļ augstāk. Latvijas gadījumā ir izveidota piesaiste minimālajai darba algai. Augot minimālajai algai, palielinās arī atlīdzības apmērs par nelikumīgi nomedīto medījamo dzīvnieku. Soda apmērs šobrīd noteikts Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Līdz trešajam lasījumam Saeimā nonākuši grozījumi Medību likumā, kur tiks iestrādātas arī atbildības normas. Ar grozījumiem var iepazīties Saeimas interneta vietnē. Problēma tajā, ka nav pieņemts Administratīvo pārkāpumu procesa likums, kas ir šo visu grozījumu jumts vai pamati. Par pārkāpumu vairs nebūs paredzēta konkrēta naudas summa, bet vienība. Pašlaik tiek plānots, ka viena vienība ir pieci eiro. Tas vēlāk palīdzēs sistēmu uzturēt, nosakot vienības vērtību, un nebūs nepieciešamības grozīt ļoti daudz likumu, lai palielinātu vai samazinātu sodus. Teorētiski no pārkāpuma varētu atturēt bargāks sods, taču reālajā dzīvē tas ne vienmēr darbojas. Daudz būtiskāka ir soda veidu dažādība – aizrādījums, naudassods, tiesību atņemšana nodarboties ar konkrētu nodarbi. Pašlaik par drošības noteikumu pārkāpumiem paredzēts tikai naudassods. Efektīvāks sods būtu aizliegums kādu laiku piedalīties medībās un, lai atsāktu medības, mednieka eksāmens.

Sodi bargi jau šobrīd

Jau šobrīd Latvijā Administratīvo pārkāpumu kodekss attiecībā uz nelikumīgām medībām ir ļoti bargs un, zaudējumiem pārsniedzot piecas minimālās mēnešalgas, iestājas kriminālatbildība. Pārējos gadījumos ir administratīvā atbildība – naudassods vai medīšanas tiesību atņemšana uz laiku līdz trīs gadiem, ieroča konfiskācija. Šobrīd par nelikumīgu mežacūkas nomedīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, savukārt par nelikumīgi nomedītu stirnu sezonā ir administratīvā atbildība, ārpus sezonas – kriminālatbildība. Piemēram, pārkāpumos, kuri saistīti ar pusautomātisko medību šaujamieroču izmantošanu medībās (ieroča kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām), gadījumā, ja cilvēks vainu atzīst un nožēlo, varētu sodu mīkstināt, taču likums tādu iespēju neparedz – ieroča konfiskācija. No otras puses, mednieks nav lasījis likumus un nezina vai neapzinās, kādas sekas var būt konkrētajai pretlikumīgajai darbībai. Lielākas soda naudas arī ir grūtāk piedzīt. Šajā kontekstā labāk ir aizliegt medīt noteiktu laiku un noteikt samaksāt par konkrētiem zaudējumiem.Uzskatu, ka šobrīd noteikt bargākus naudassodus nav nepieciešams – tie ir samērīgi.

Bīstama tendence

Vērtējot nelikumīgo medību apmēru kopumā, jāsaka, tos gadījumus, kad nodarīti zaudējumi, atklāj samērā maz pat kā notikušu faktu. Uzraudzības procesā konstatēto nelikumīgo medību gadījumu skaits nedaudz samazinās. Nelikumīgi nomedīto dzīvnieku skaits nesamazinās, un tas zināmā mērā saistīts ar populācijas lielumu. Protams, topā ir aļņi un staltbrieži. Fiksēt nelikumīgi nomedītu stirnu ir daudz grūtāk. Bēdīgākais, ka nelikumīgajās medībās visbiežāk kā pārkāpēji tiek fiksēti mednieki ar noteiktajā kārtībā reģistrētiem ieročiem. Tas kopējo mednieka tēlu sabiedrībā neuzlabo, tamdēļ svarīga ir mednieku aktīva iesaistīšanās malumedību ierobežošanā. Diemžēl arī cilpu licēju skaits nesamazinās.

Smagākie gadījumi ir tad, kad malumedības tiek rīkotas organizēti, lai iegūtu un realizētu medību produkciju. Cik man zināms, šādas grupas Latvijā ir vairākas.

Šī problēma nav risināma, tikai ķerot malumedniekus, šeit ir jāstrādā pie nelikumīgi iegūtās medību produkcijas aprites ierobežošanas – kamēr būs pieprasījums, būs arī piedāvājums.

Vai ikviens var zvērēt: ka nemūžam?
Lauris Arājs, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieks:

“Ne jau soda bardzība būs tā, kas atturēs no nelikumīgām medībām. Tā ir soda neizbēgamība. Diemžēl tiek fiksēti vien pāris procenti no kopējā pārkāpumu skaita, kas attiecināmi uz medībām vai nelikumīgām medībām. Medību likumā ir skaidri definēts, kas ir nelikumīgas medības. Pietiekami plaši. Lielākā daļa no tur minētā nāk no direktīvām, kuras nevaram neievērot. Paši mednieki bija tie, kas virzīja daudzus priekšlikumus, piemēram, aizliegt medības ar naktiniekiem. Lai man pasaka visi mednieki godīgi, vai ar to naktinieku neaiziet uz briedi?

Vai katrs var apzvērēt, ka nemūžam? Par to tad arī ir tas stāsts. Likuma izpratnē šāda darbība ir nelikumīgas medības. Un ir kriminālatbildība. Taču, lai to atklātu, pašam inspektoram jātēlo briedis vai jāiet uz citu nesamērīgu risku. Mūsu mednieki nav tik apzinīgi. To priekšā, kuri ir, noņemu cepuri. Termālās optikas nopirkt var, bet ir aizliegts izmantot. Bet, kad aprunājies ar tirgotājiem, atklājas visai interesanta aina. Pārdots daudz ierīču, un kaut kā nav pārliecības, ka tās pērk, lai brauktu medīt uz valstīm, kur šādu tēmēkļu lietošana ir atļauta. Vai kāds tērē 5000 eiro, lai turētu mājās uz plaukta? Ja ne, tad tās atkal ir nelikumīgas medības.Jāsecina, ka klasiskais bārdainais malumednieks, kas iet ar vecu plinti nomedīt vienu buku, ir pagātne. Vairākums pārkāpēju ir no mednieku vidus. Bieži vien pārkāpējs ir lepnā automašīnā ar ļoti labu ieroci un optiskajām ierīcēm. Viņš nav pie bada. Tā bieži vien ir zīmēšanās, visatļautības demonstrēšana. Vai tās vairs ir medības? Diezin vai.

Iedzīvotāji aktīvi ziņo par nelikumīgām medībām
Kas attiecas uz atklāto nelikumīgo medību gadījumu skaitu, pēdējos gados tas nav mainījies. Nelikumīgo medību un zvejas apkarošanas vienības darbs tiek organizēts tādā veidā, lai tas būtu mērķtiecīgs. Strādājot pie konkrētas informācijas par pārkāpumu, mērķtiecīgi braucot pa mežu ar piemērotu transportu un citiem tehniskajiem līdzekļiem, aprīkojumu. Šī uzdevuma mērķtiecīgai izpildei palīdz arī iedzīvotāju sniegtā informācija – novērots, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte, ziņojot par nelikumīgām medībām.Lai fiksētu visus nelikumīgo medību gadījumus, diemžēl policijas kapacitāte ir par mazu – katrs iecirkņa inspektors nevar ieplānot ik nakti braukt uz mežu un ķert malumedniekus. Protams, ir aktīvi cilvēki, kuri tam velta ļoti daudz laika. Paldies viņiem!

Izglītošana un finansēšanas modelis

Kā samazināt nelikumīgo medību gadījumu skaitu? Izglītojot medniekus. Šajā jomā mums ir laba sadarbība ar mednieku organizācijām – piedalāmies viņu rīkotajos semināros. Tāpat svarīgi ir tas, kā mednieku kluba iekšējo dzīvi pieskata tā vadītājs. Ir dažādi kluba finansēšanas modeļi. Viens – noteikta gada maksa, otrs – 25 eiro par cūciņu (jāmaksā par katru licenci). Šajā gadījumā ir kārdinājums nomedīšanas atļauju pataupīt lielākam medījumam, tas nekas, ja, piemēram, jau nokritis sivēntiņš. Es gan neatbalstu šādu finansēšanas modeli – tādējādi, manuprāt, kolektīvs pats mudina cilvēkus nodarboties ar nelikumībām.

Papīrs pacieš visu

Vēl viens aspekts, uz ko mēs arī iepriekš esam vērsuši Valsts meža dienesta uzmanību – nenumurēts izlietoto medību atļauju reģistrācijas dokuments. Aizpildi 3. pielikumu, novelc ādu un ved lopiņu mājās pilnīgi legāli. Atļauja nav jāuzrāda. Likums izpildīts, taču kur teikts, ka vienam savilcējam nav izmantotas vairākas pielikuma izdrukas. Kāpēc nevar būt numurēta papīra lapa ar noplēšamu plastmasas savilcēju? Galu galā par atļaujām mednieki maksā. Maksājums būtu par dažiem centiem lielāks, taču iespēja blēdīties samazināta.

Tumšais sektors gaļas apritē

Pastāv arī organizētu malumednieku grupas, kuru apkarošanai veltām ļoti daudz laika. Darbs virzās, un pašlaik to sīkāk nekomentēšu. Taču šo grupu darbība saistīta ar liela apjoma gaļas produktu apriti. Ja raugās no šīs prizmas puses, tad arī gaļas aprites jomā kaut kas nav kārtībā –

kāpēc nepamana nelikumīgu gaļas plūsmu uzņēmumi, kuros var pārstrādāt medījuma gaļu?

Nelikumīgās medības es dalītu divās daļās: viena – pa kreiso un nenorakstot atļaujas, otra – pārkāpjot nosacījumus, kā drīkst dzīvnieku nomedīt. Skaitliski otrā daļa ir nesalīdzināmi lielāka par pirmo, kurā pārkāpumi ir rupjāki. Taču likuma izpratnē par abām paredzēts viens pants.”

Sodam par pārkāpumu jābūt sāpīgam, taču izpildāmam

Artūrs Surmovičs, BDO Law vecākais jurists:
“Termina malumedības normatīvajos aktos nemaz nav. Ir termins nelikumīgas medības. Medību likuma 24. pantā ir garš uzskaitījums, kas tad ir nelikumīgas medības. Vairumu no minētā es kā jurists arī atzītu par nelikumīgām medībām, lai gan ne viss ir tik vienkārši. Piemēram, sezonas karte, bez kuras medības ir nelikumīgas. Kādreiz uz tās otrā pusē ierakstīja nomedītos nelimitētos dzīvniekus un iesniedza mežniecībā apkopošanai. Tagad šis dokuments vairs ir tikai apliecinājums par valsts nodevas nomaksu. Kāpēc šāds dokuments vajadzīgs? Vai nepietiktu ar maksājumu apliecinošu dokumentu? Pat ja ir piemirsies samaksāt un iegūt sezonas karti, tas diez vai būtu jāuzskata par nelikumīgām malumedībām. Nelikumīgas medības, manuprāt, ir saistāmas ar samērā augstu bīstamības pakāpi pret drošību, dabas aizsardzību un populāciju saglabāšanu.

Tieši tāpēc par nelikumīgām medībām ir paredzētas stingras sankcijas. Ko bīstamu sabiedrībai vai dabai nodara laikā nenomaksāti 14,23 eiro? Vai nelikumīgu medību punkta ar no tā izrietošajām sekām piemērošana konkrētajā gadījumā ir samērīga? Manuprāt, ne. Ir nācies saskarties ar situācijām, kad medības kontrolējošās iestādes ir apturējušas mednieku un tā automašīnā ir atrasts neizlādēts ierocis ārpus pārvalka (mednieks atradās savās medību platībās). Kā šo gadījumu vērtē – tās ir nelikumīgas medības (medīt no braucoša auto aizliegts un par braucošu auto var uzskatīt arī tad, ja tas ir tikai iedarbināts) vai tas ir drošības prasību pārkāpums? Vai viss atkarīgs no konkrētā inspektora redzējuma?

Tiesiskās sekas abos gadījumos ir ļoti atšķirīgas. Vienā – naudassods līdz 50 eiro, otrā – pārkāpuma rīka konfiskācija un citas sekas. Likumā un noteikumos ir vēl vairākas slidenas vietas. Vai katrreiz, mainoties situācijai, jāgroza likums? Domāju, ka ne. Tam jābūt kā pamatam, taču pielietojumu, piemēram, noteikumu un skaidrojumu, tiesu prakses veidā gan var mainīt atbilstoši situācijai. Protams, ne katru dienu. Tāpēc vajadzīgas spēcīgas mednieku organizācijas un profesionālas un zinošas valsts iestādes. Sodam par pārkāpumu jābūt sāpīgam, taču izpildāmam. Pretējā gadījumā tas var izraisīt nevēlamu pretreakciju. Tomēr sods, manuprāt, ir jebkurā gadījumā cīņa ar sekām. Mednieku izglītošana un komunicēšana noteikti varētu dot labāku rezultātu, tāpēc būtu labi noteiktu daļu laika un finanšu ieguldīt mednieku izglītošanā. Tāpat ir svarīgi, vai malumedības tiek akceptētas sabiedrībā, kurā tu medī. Ja ne, malumedībās tu, visticamāk, neiesi. Un gluži pretēji – ja medību biedri nenosoda šo pretlikumīgo nodarbi, tad ir daudz darba tiesībsargājošām iestādēm. Atkal svarīga ir izglītošana un klubu vadības attieksme pret šo problēmu.”

Vairāk lasiet žurnāla “Medības” oktobra numurā

LA.lv