Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. oktobris, 2014
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Vēlēšanu nakts ir kā maģisks rituāls, kurā politiķi zaudē dzirdīgas ausis (5)

Foto: LETAFoto: LETA

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (no kreisās) un Ministru prezidenta kandidāts Roberts Zīle piedalās 12. Saeimas vēlēšanu rezultātu sagaidīšanas pasākumā Latviešu biedrības namā.

Lai gan mūsu partijas vārdos sludina eiropeiskas vērtības un tradīcijas, pašu uzvedība bieži vien tāda nav. Uzskatāmi to redzam arī vēlēšanu naktī, kad notiek balsošanas rezultātu svinēšana, partiju spicēm pulcējoties slēgtos rautos. Vēlētājs savu darbu padarījis un – sveiki.

Nedomāju, ka partijām nu būtu visiem saviem vēlētājiem un atbalstītājiem jāuzsauc bezmaksas kūkas. Tad jau rindā uz izēšanos pirmie varbūt pat būtu ideoloģiski pretinieki. Tomēr vēlēšanu nakts dzīres, izolējoties no sabiedrības, ir skaidrs mājiens, ka priekšvēlēšanu medusmēnesim tautas un varas attiecībās nu pielikts trekns punkts. Atgādinājums, ka plaisa starp tautu un varu nekur nav pagaisusi. Ir sajūta, ka politiķi priekšvēlēšanu kampaņas laikā vajadzības spiesti ir tik ļoti cieši kampušies ar tautu, ka vēlēšanu naktī svin atbrīvošanos no uzspiestajiem mīlas valgiem.

Vēlēšanu rezultāts nebūt nav tikai zināmu uzvārdu iekļūšana vai neiekļūšana Saeimā vai pat sarakstu iegūtais mandātu skaits. Tā ir tikai aritmētika. Tas, kas patiešām vēlēšanu naktī politiķiem būtu jāsagaida kopā ar vēlētājiem, ir sabiedrības paustā attieksme par noteiktām vērtībām un valsts attīstības kurss. Tā ir vērtību uzvara, kas būtu jāsvin. Turklāt jāsvin kopā, veicinot apziņu, ka arī līdzatbildība par valsts tālāku attīstību ir gan ievēlētajiem politiķiem, gan arī viņu atbalstītājiem sabiedrībā un pat pretiniekiem, kam jāsamierinās vismaz uz noteiktu laiku, kā noteic vairākuma diktatūras princips.

Politikā liela nozīme ir simboliem. Vēlēšanu rezultātu sagaidīšana smalkākajā Rīgas krogā nemaz nav laba politiskā gaume. Ja reiz uz šīm vēlēšanām partijas izvirzīja valsts drošības jautājumus, tai skaitā rūpes par austrumu pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu, būtu tikai loģiski, ja kāda partija vēlēšanu rezultātus sagaidītu, piemēram, Zilupes tautas namā. Tas liecinātu, ka politiķu vārdi var saskanēt ar darbiem. Kāpēc partijas, kuras uzstāj uz vienmērīgu reģionu attīstību, vēlēšanu nakts svinībām tomēr izvēlas, kā paši saka, ūdensgalvu – Rīgu? Kāpēc partija, kura stāsta, ka dzimusi no tautas kustības, vēlēšanu rezultātus svin šaurā lokā arēnas kafejnīcā, nevis piepilda visu arēnu ar gavilējošu tautas kustības pūli?

Nereti no dažādiem cilvēkiem nācies dzirdēt, ka aiziet uz vēlēšanām viņus mobilizē atbildība pret savu valsti. Tomēr tas, kas seko uzreiz pēc vēlēšanām, liek novērsties no politikas ar vilšanās sajūtu. Sākas vēlētājiem maz saprotamu interešu vadīta grūstīšanās ap amatu krēsliem un portfeļiem. Šai procesā sabiedrības viedoklim par jaunās koalīcijas aprisēm vai personām, kam tauta gribētu uzticēt atbildīgus amatus, vairs nav svara. Lai gan vēl tikko, ejot uz vēlēšanām, cilvēki vilināti ar tautai tīkamām sejām.

Vēlēšanu nakts ir kā maģisks rituāls, kurā politiķi pēkšņi zaudē dzirdīgas ausis. Līdz nākamajām vēlēšanām. Lai lauztu šo tradīciju, patmīlīga jūsmošana par iegūto vietu skaitu ir jāatstāj pagātnē. Svarīgākais ir turpināt priekšvēlēšanu laikā uzsākto sarunu ar vēlētāju, jo sabiedrības atbalsts vai izpratne ir pamatā jebkuram veiksmīgam lēmumam vai reformai. Pat ja šoreiz kaut kas jau šķiet nokavēts, kā saka, slikts ir tas politiķis, kurš uzreiz pēc ievēlēšanas nedomā jau par nākamajām vēlēšanām.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vai nevajadzētu apsvērt ideju par galvaspilsētas pārnesšanu prom no Rīgas, uz citu pilsētu?

  2. Tā ideja par Zilupi manuprāt nebūtu peļama. Varbūt tiešām partijas – deputāti, kuri balotējās konkrētā reģionā pilsētas vai lauku kultūras namā “uzsauktu” labus, populārus deju mūzikas izpildītājus, un šādā gaisotnē sagaidītu vēlēšanu rezultātus līdz rīta gaismai. Domāju, ka atsaucība būtu, sevišķi jaunatnes vidū.

  3. ostapi benderi, divi
    kurš atceras jēkabu zīli????????????????

  4. Apsveicams komentārs, bet nepilnīgi apraksta plaisu starp ievēlētiem politiķiem un netikai balsotājiem, bet visiem Latvijas pilsoņīem. Šī gada laikā es esmu apciemojis savus radus Rīgā, Cēsīs, Smiltenē, Ogres gala un Īkšilē kā arī runājis ar radiem no Rencēniem, Bauskas , Grundzāles un Siguldas. Bez tam man ir bijušas sarunas ar cilvēkiem daudzās vietās. Visiem man bija trīs vienkārši un es domāju pašsaprotami jautājumi; 1) Kuŗš Saeimas delegāts Jūs pārstav? 2) Kuŗam Saeimas delegātam Jūs rakstītu vēstuli par valsts problēmām? 3) Vai piedalīsities 12. Saeimas vēlēšanās? Atbildes bija šādas:pPirmam jautājumam – nē, otram jautājumam – nē, trešam jautājumam – nē, varbūt, jā. Politiķi šo lielo plaisu ir radījuši un absoluti nav bijuši ieinteresēti šo plaisu samazināt. Pirms vēlēšanām runā par valsts interesēm, bet pēc vēlēšanām atgriežās pie pašlabuma politikas.

    Lai veicinātu diskusijas par šo tēmatu šeit ir mani īsi atsevīšķo partiju izvērtējumi. Saskaņa – murgota ideoloģija, nesaprot latviešu vēlētājus, nav konstruktīva, nav pierādījusi, ka spēj valdīt. Vienotība – trūkst stratēģiskas un taktiskas domāšanas, augstprātīga partijas vadība domā vairāk par personīgiem mērķiem ne par valsts mērķiem, iemīlējuši atturēšanos, kas nav balsošana. ZZS – ubi cum mea, tas ir partijas sauklis (pārtulkots – kur ir mans), nav ministru presidenta kandidāta izņemot Lembergu, kuŗš grib nodrošināt lai viņam nav jāsēž cietumā. Na – jauni un zaļi, vai tad nav jau laiks pieaugt, arī trūkumi taktiskā un stratēģiskā domāšanā. Rla – vistuvāk tiešai vēlētāju pārstāvēšanai, tāpēc jābūt valdošā koalīcija, arī dotu konstitucionālo vairākumu koalīcijai. NSL – partijas vārds ķēra cilvēkus un noķera arī, citādāk Maskava, Maskava,Maskava. Par Ušakovu, nesaprot kas ir ideoloīja, vājš politiķis, par daudz ciešas saites ar Krieviju un netiktu pielaists pie valsts noslēpumiem.

  5. Bez ievēlētajiem politiķiem un tautas, kura tikai aizgāja/neaizgāja balsot, ir politiķi, kuri apzinājās, ka šoreiz vēl neiekļūs, bet cīnījās par to, lai tiktu ievēlēti citi no attiecīgā vēlēšanu apgabala komandas, partiju ierindas biedri, kuri iznesuši uz saviem pleciem pietiekami lielu daļu no kampaņas smaguma, ir formāli un neformāli aktīvi atbalstītāji, kuri arī palīdzējuši katrs savu iespēju robežās, ir politiķu ģimenes locekļi, kuriem arī kampaņas laiks bijis pietiekami smags. Pēcvēlēšanu nakts ”burziņš” ir vajadzīgs priekš tam, lai neveidotos plaisas pašas partijas iekšienē un tās vistuvākie, ilggadīgie atbalstītāji nejustos vīlušies. Ir tikai normāli, ja partiju līderi pirmās stundas pēc ievēlēšanas velta savai komandai un pie plašāka dialoga ar vēlētājiem atgriežas, kad kaut mazliet atvilkta elpa, izveidota koalīcija un valdība, pieņemts budžets.

Draugiem Facebook Twitter Google+