Guntis Ščerbinskis: Vēlēšanu nakts ir kā maģisks rituāls, kurā politiķi zaudē dzirdīgas ausis 5
Lai gan mūsu partijas vārdos sludina eiropeiskas vērtības un tradīcijas, pašu uzvedība bieži vien tāda nav. Uzskatāmi to redzam arī vēlēšanu naktī, kad notiek balsošanas rezultātu svinēšana, partiju spicēm pulcējoties slēgtos rautos. Vēlētājs savu darbu padarījis un – sveiki.
Nedomāju, ka partijām nu būtu visiem saviem vēlētājiem un atbalstītājiem jāuzsauc bezmaksas kūkas. Tad jau rindā uz izēšanos pirmie varbūt pat būtu ideoloģiski pretinieki. Tomēr vēlēšanu nakts dzīres, izolējoties no sabiedrības, ir skaidrs mājiens, ka priekšvēlēšanu medusmēnesim tautas un varas attiecībās nu pielikts trekns punkts. Atgādinājums, ka plaisa starp tautu un varu nekur nav pagaisusi. Ir sajūta, ka politiķi priekšvēlēšanu kampaņas laikā vajadzības spiesti ir tik ļoti cieši kampušies ar tautu, ka vēlēšanu naktī svin atbrīvošanos no uzspiestajiem mīlas valgiem.
Vēlēšanu rezultāts nebūt nav tikai zināmu uzvārdu iekļūšana vai neiekļūšana Saeimā vai pat sarakstu iegūtais mandātu skaits. Tā ir tikai aritmētika. Tas, kas patiešām vēlēšanu naktī politiķiem būtu jāsagaida kopā ar vēlētājiem, ir sabiedrības paustā attieksme par noteiktām vērtībām un valsts attīstības kurss. Tā ir vērtību uzvara, kas būtu jāsvin. Turklāt jāsvin kopā, veicinot apziņu, ka arī līdzatbildība par valsts tālāku attīstību ir gan ievēlētajiem politiķiem, gan arī viņu atbalstītājiem sabiedrībā un pat pretiniekiem, kam jāsamierinās vismaz uz noteiktu laiku, kā noteic vairākuma diktatūras princips.
Politikā liela nozīme ir simboliem. Vēlēšanu rezultātu sagaidīšana smalkākajā Rīgas krogā nemaz nav laba politiskā gaume. Ja reiz uz šīm vēlēšanām partijas izvirzīja valsts drošības jautājumus, tai skaitā rūpes par austrumu pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu, būtu tikai loģiski, ja kāda partija vēlēšanu rezultātus sagaidītu, piemēram, Zilupes tautas namā. Tas liecinātu, ka politiķu vārdi var saskanēt ar darbiem. Kāpēc partijas, kuras uzstāj uz vienmērīgu reģionu attīstību, vēlēšanu nakts svinībām tomēr izvēlas, kā paši saka, ūdensgalvu – Rīgu? Kāpēc partija, kura stāsta, ka dzimusi no tautas kustības, vēlēšanu rezultātus svin šaurā lokā arēnas kafejnīcā, nevis piepilda visu arēnu ar gavilējošu tautas kustības pūli?
Nereti no dažādiem cilvēkiem nācies dzirdēt, ka aiziet uz vēlēšanām viņus mobilizē atbildība pret savu valsti. Tomēr tas, kas seko uzreiz pēc vēlēšanām, liek novērsties no politikas ar vilšanās sajūtu. Sākas vēlētājiem maz saprotamu interešu vadīta grūstīšanās ap amatu krēsliem un portfeļiem. Šai procesā sabiedrības viedoklim par jaunās koalīcijas aprisēm vai personām, kam tauta gribētu uzticēt atbildīgus amatus, vairs nav svara. Lai gan vēl tikko, ejot uz vēlēšanām, cilvēki vilināti ar tautai tīkamām sejām.
Vēlēšanu nakts ir kā maģisks rituāls, kurā politiķi pēkšņi zaudē dzirdīgas ausis. Līdz nākamajām vēlēšanām. Lai lauztu šo tradīciju, patmīlīga jūsmošana par iegūto vietu skaitu ir jāatstāj pagātnē. Svarīgākais ir turpināt priekšvēlēšanu laikā uzsākto sarunu ar vēlētāju, jo sabiedrības atbalsts vai izpratne ir pamatā jebkuram veiksmīgam lēmumam vai reformai. Pat ja šoreiz kaut kas jau šķiet nokavēts, kā saka, slikts ir tas politiķis, kurš uzreiz pēc ievēlēšanas nedomā jau par nākamajām vēlēšanām.
