Kas vidējam latvietim no ES? Pētām, kā desmit gadi ietekmējuši vienu mazu pagastu 5
Autori: Ivars Bušmanis, Uldis Graudiņš
Uzņēmāmies mazā pagastā Latvijas viducī atrast tās pēdas, ko Eiropas Savienība ir atstājusi desmit gados. Tas, no vienas puses, bija grūti, jo Amatas pagasta iedzīvotāji tā īsti neatšķir, kas no Eiropas, kas no valsts, kas – no pašvaldības. No otras puses, tas priecēja, jo… jāsecina, ka esam saauguši ar Eiropu. Mēģinām ar novada domes priekšsēdētājas Elitas Eglītes palīdzību atfiltrēt Eiropu. Jo viņa bija Amatas pagasta priekšsēdētāja kopš 1997. gada un var salīdzināt.
Cerību vietā burkšķis
2004. gadā Amatā ļaudis bija cerējuši – lai arī kādu brīdi būs grūtāk, bet pēc tam latvieši sasniegšot ES vidējo līmeni. Toreiz politiķi prognozēja, ka kādos 15 gados tas būs iespējams. Nu desmit gadi pagājuši, bet nevienā no jomām – ne saražotās vērtības uz vienu iedzīvotāju, ne minimālās algas, ne pabalstu – neesam pat pietuvojušies, secina Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Viņa šo nosauc par lielāko vilšanos. Ka visiem nav vienādi.
Jā, uzskats, ka visiem vajag vienādi, nāk no padomiskās domāšanas, viņa nenoliedz. “Bet kāpēc grieķiem ir citi krīzes pārvarēšanas apstākļi – viņiem atlaiž parādus, kaut arī viņi dzīvo labāk par mums, bet mums ne? Kāpēc mūsu cilvēkiem tas smagums jāiznes pašiem, bet grieķiem – ne? Mēs Amatas novadā pat treknos gadus neizjutām. Burkšķis cilvēkos joprojām sēž,” tā vērtē E. Eglīte.
Ģikšu bibliotēkas bibliotekāre Dace Lāce tomēr uzskata, ka mums bija jābūt Eiropā un ka būtu grūtāk ārpus tās: “Ukrainas notikumi parāda, ka piederība Eiropas Savienībai ir daudz svarīgāka, nekā likās pirms tam.”
Tīrāka vide, sakoptāki lauki un… mazāk darba
Vislielākais projekts Amatas pagastā bija ūdenssaimniecībā. Par 400 tūkstošiem latu Ģikšos izbūvēta ūdens atdzelžotava, jauni tīkli, kanalizācija. Tomēr vislielākā nauda, kas pagastā ienāk, ir par zemes apsaimniekošanu – 2,8 miljoni eiro gadā. Visiem fermu modernizāciju projekti, piena māju naudas, divas pirtis tūristiem, kas uzceltas par ES naudu, un citi ieguldījumi ražotnēs ir salīdzinoši neliela daļa pret tiešmaksājumiem.
ES atbalsta svarīgumu atzīst vācietis Joahims Šultheiss – viņš Latvijā dzīvo 20 gadus, biznesu sāka no nulles pēc pārcelšanās no Rīgas un vienīgais Latvijā audzē Dorperas un Suffolkas šķirnes aitas. “No fermas atjaunošanā un modernizācijā ieguldītajiem 140 tūkstošiem latu pusi kompensēja ES. Ja šīs naudas nebūtu, tad saimniekot būtu grūtāk,” atzīst J. Šultheiss. Viņš pētīšot iespējas vēl saņemt ES fondu naudas atbalstu.
Bijusī kolhoza agronome, pensionāre Rasma Šāvēja teic, ka nekas nav “tikai melns vai balts”. Proti, patlaban no ierindas izgājušo meliorācijas sistēmu dēļ daudz zemes esot aizlaists postā, tomēr ES fondu maksājumi lauksaimniekiem ir liels atbalsts. Ja nebūtu šīs naudas, skats būtu daudz postošāks, atzīst domes priekšsēdētāja. Par laimi, sakoptība pielīp – pagastā vairs tikpat kā neesot neappļautu mauriņu pie mājas. Lai cik trūcīgi būtu iedzīvotāji, tomēr katram kāds pļaujamais esot. Tāpat kā grils.
Diemžēl ne visas viensētas tie Eiropas labumi sasniedz. Ja nu vienīgi interneta pieejamība par ES naudu labāka, tomēr vidusmēra ģimenei padārgs… “Triatel” pieslēgums maksā 26, bet “Telia” – 15 eiro mēnesī. Jā, atkritumi tiekot savākti un vesti uz ZAO poligonu “Daibe”, vietējā Baložu izgāztuve Amatā rekultivēta. Par to cilvēki varen priecīgi, ka atkritumi sētā nekrājas. Kad Ģikšos aizveda lielo konteineru sadzīves ierīcēm, tad to ātri vien piepildīja ar vecajiem televizoriem.
Līga Jauniete, Amatas pagasta pārvaldniece, nevar pateikt, vai vairāk ieguvumu vai zaudējumu no ES. “Ieguvumi no īstenotajiem ES projektiem pagastu noteikti velk uz augšu,” secina pārvaldniece.
Par Eiropas naudu Vidzemes plānošanas reģions pašvaldībai izstrādāja “zaļās enerģijas” projektu, taču tas paģērēja tik daudz investīciju, ka pašvaldībai tās nav pieejamas. Tā rekomendācijas palikušas kā sapņu grāmata, no kuras katru gadu pa mazumiņam īstenojot. Par Eiropas vēsmu var uzskatīt arī ekoskolu, kas Amatas pagastā tika izveidota otrā Latvijā. Tajā ir daudz zaļā dzīvesveida aktivitāšu, tomēr vienīgais kā vēl nav – ēdināšana ar bioloģisko pārtiku.
Pakalpojumi atkāpjas uz pilsētām
Novada domes vadītāja norāda arī uz tām ērtībām, ko pagasta iedzīvotāji pēc iestāšanās savienībā zaudēja. Proti, Amatā nav vairs pasta nodaļas un bankomāta. Tāpēc, ka mazāk cilvēku. Mēģināja pasta pakalpojumus veikt degvielas uzpildes stacijā, bet nesanāca. Tagad tuvākā pasta nodaļa un bankomāts atrodas Cēsīs, 20 km attālumā. Komunālos maksājumus un nodokļus gan var maksāt pagasta pārvaldē, kur pie pārvaldnieces atrodas bankas terminālis. Skaidru naudu no maksājumu kartes, ja veic pirkumu veikalā, var saņemt pie pārdevēja.
Tomēr cilvēki visvairāk vēlas lielākas algas. Piemēram, novada pašvaldībā esot 147 štata vietas, vidējā alga 500 eiro. “Dižķibeles laikā algu pašvaldības darbiniekiem samazinājām par aptuveni 10%, skolotājiem par 20 – 30%. Šogad pašvaldības darbiniekiem algu cēlām par 7%, cilvēki prasa vēl lielāku kāpumu,” tā E. Eglīte. Viņa uzsver – īpaši izglītības iestāžu darbiniekiem būtu jāsaņem lielāks atalgojums. Salīdzinājumam – par siltuma piegādi trīsistabu dzīvoklim ziemā cilvēkiem jāmaksā aptuveni 140 eiro.
“Man ļoti sāp mazais jauniešu īpatsvars laukos, sabiedrības noslāņošanās un sliktā demogrāfiskā situācija. Ir daudzi vīrieši 20 – 30 gadu vecumā, kas nedibina ģimeni, lieto alkoholiskos dzērienus un dzīvo pie vecākiem. Viņi sevi neatražo,” sarūgtināta ir Elita Eglīte. Pēdējos sešos gados Amatas pagastā dzimuši 37 bērni, bet nomiruši 58 cilvēki.
Aizbrauc uz Eiropu, atgriežas katrs desmitais
Aptuveni četrdesmit piecdesmit Amatas iedzimto atrodas citās valstīs. Vai tas ir zaudējums? Teritorijai tas ir zaudējums, pašam cilvēkam labāk atalgots darbs – noteikti ieguvums. “Pilnīgi noteikti tas ir zaudējums izglītības sistēmai,” pārliecināta E. Eglīte. No aizbraucējiem dzimtenē atgriežoties vien katrs desmitais.
Aleksandra Freivalde uztraucas: “Kas mūsu bērniem pelnīs pensiju? Augstākā izglītība, ko te var iegūt par naudu, liek jauniešiem doties darba meklējumos uz citām valstīm. Jauniešu attieksme pret zināšanām ir pavirša.” Viņas dēls Gatis Freivalds, arī skolotājs Amatas pamatskolā, jau 19 gadus atvaļinājuma laikā dodas uz Norvēģiju piepelnīties. Viņa dzīvesbiedre Sintija pēdējos gados dara to pašu – ravē Norvēģijā kāļus.
Kopš 2004. gada cilvēku skaits pagastā samazinājās par 41 jeb par 5%, kas it kā nav traģisks skaitlis. Jauniešu īpatsvars kļūst aizvien mazāks. Proti, vecumā no 13 līdz 18 gadiem pagastā ir vien 57 jaunieši. “Mēs gan nekur prom nebrauksim, mācīsimies Priekuļos un strādāsim Latvijā,” apliecināja Ģikšu autobusa pieturvietā sastaptie Amatas pamatskolas audzēkņi Elvis Feldmanis, Linards Endzeliņš, Jānis Zvaigzne, Salvis Tiknuss, Kristaps Eglītis un Armands Zadņenko.
L. Jauniete priecājas par Jāni Zapiņenko, kurš atgriezies no Somijas. Par Mihailovu ģimeni, kurā ir divi bērni un kura izremontējusi dzīvokli, lai maijā atgrieztos dzimtenē. Iemesls – vēlēšanās bērnus sūtīt latviešu skolā.
Pilsoniska sabiedrība
Iedzīvotāju iesaistīšanās novada pārvaldē un sociālo jautājumu risināšanā ir eiropeiska pieeja, kas novadā plaši izvērsusies, pateicoties novada domes priekšsēdētājas atbalstam. Gan par ES naudu, gan pašvaldība par budžeta naudu atbalsta dažādas iedzīvotāju biedrības, tādējādi tās iesaistot novada dzīvē.
Ģikšos bāzējas Amatas novada attīstības fonds, kas atbalsta Melānijas Vanagas grāmatas tulkošanu. Ir jauniešu organizācija “Nītaureņi”, kas sniedz pašvaldībai daudz ierosinājumu.
Amatas pagastā nevalstiskais sektors veic sociālos pakalpojumus, liekot saspringt sociālajiem darbiniekiem. “Mēs pat pērkam no viņiem pakalpojumus, piemēram, ar “Latvijas valsts mežu, atbalstu iepirka pensionāriem vienkāršos mobilos tālruņus ar trauksmes pogu. Uz katriem desmit bija koordinators, kas noorganizēja un apmaksāja, piemēram, skursteņa tīrīšanu,” stāsta novada domes priekšsēdētāja.
Skaitļos
Cik vidēji uz rokas*
Vecumā no 15 līdz 74 gadiem pirms 10 gadiem strādāja 54,5%, tagad – 58,2%. Izskatās, ka vairāk, taču patiesībā statistika uzlabojusies izbraukušo dēļ. Šobrīd nodarbināti jeb darba vietas ir 895 tūkstošiem. Par 67 tūkstošiem mazāk darba vietu nekā pirms 10 gadiem. Vai vidējais latvietis strādā ražīgāk?
Viens saražo 26 tūkstošus eiro
Pērn viens strādājošais iedzīvotājs saražojis produktus un pakalpojumus vidēji par 26 38 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Izskatās, ka trīsreiz vairāk nekā 2003. gadā. Taču, ja atrēķina inflāciju, tad desmit gadu laikā iekšzemes kopprodukts (2010. gada salīdzināmās cenās) nav nemaz tik ļoti audzis, kā izskatās. Tieši pusotru reizi (par 50%). Mazāk, nekā augusi alga un pensijas. Tātad darba ražīgums vēl netiek līdzi samaksai.
Vidējā alga – pusotrreiz lielāka
2013. gadā strādājošo vidējā darba samaksa bruto bija 716 eiro (pēc nodokļu atvilkšanas – 516 eiro). Reālā darba samaksa (ar inflāciju koriģētā darba samaksa) salīdzinājumā ar 2003. gadu bija par 57% lielāka Latvijā, liecina SEB bankas ekspertu Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Vidējā pensija augusi
Pagājušajā gadā vidējā vecuma pensija bija 259 eiro, kas, koriģēta ar inflāciju, kopš 2003. palielinājusies par 68%.
Vidējā vecuma pensija visās Baltijas valstīs pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas, strādājošo un pensionāru pirktspēja ir mazāka nekā pirmskrīzes periodā, tomēr tā ir būtiski augstāka nekā pirms 10 gadiem.
Vērtējot pensionāru pirktspēju, Latvijā pensionāriem labākais bijis 2010. gads, kad par vidējo vecuma pensiju bija iespējams iegādāties visvairāk preču un pakalpojumu.
Septiņas algas no ES fondiem
ES fondu labumus var rēķināt divējādi: solītajos un dabūtajos. Solīti 5,72 miljardi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda, bet dabūti līdz šim brīdim ir 4,28 miljardi. Vēl jau projekti tiek īstenoti un to nauda Latvijā ieplūdīs līdz 2015. gada beigām, tomēr šobrīd bezkaislīgi jāskaita saņemtais.
10 gadu laikā vidējam latvietim (katram no diviem miljoniem) pavisam ticis 3516 eiro (2142 eiro). Gandrīz septiņu mēnešu alga.
Lauciniekam – 36 tūkstoši
Lauksaimnieki, kas apstrādā zemi, šiem ienākumiem var pievienot ES atbalstu 2,34 miljardi eiro (neskaitot valsts atbalstu). Sadalot uz vidējo saņēmēju skaitu (rēķināju platībmaksājumu saņēmējus – 64 tūkstošus), varam secināt, ka viens aktīvais saimnieks 10 gados vidēji saņēmis 36 tūkstošus latu. Skaidrs, ka nauda netiek dalīta pa galviņām, bet uz hektāriem. Un ticis arī zvejniekiem un mežsaimniekiem.
Faktus apkopojis Ivars Bušmanis
* Rēķināta tikai nauda. Nav ierēķinātas Eiropas vērtības, ES pilsoņu tiesības citās valstīs, Šengenas zona, brīvā preču kustība, godīgāki konkurences apstākļi, efektīvāka valsts pārvalde, lielāka birokrātija, tīrāks gaiss, dzeramais ūdens, nepiesārņota vide, marķējums pārtikai, bīstamo preču aizliegumi, ar pārtiku saistīto telpu drošība, dzīvnieku labturība utt.
UZZIŅA
Amatas pagastā
dzīvo 776 cilvēki, no tiem 291 – centrā Ģikšos. Puse dzīvo viensētās.
reģistrēti nodokļu maksātāji juridiskās personas – 80 (Drabešu pagastā 220).
