Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. janvāris, 2013
Drukāt

Kas vienam ēdiens, citam – inde

Foto no žurnāla 36,6C arhīvaFoto no žurnāla 36,6C arhīva

Dažam izsitumi parādās, valkājot vilnas apģērbu, citam pēc veļas pulvera lietošanas, bet vēl kādam pēc pusdienām, jo apēstais izraisījis alerģiju. Kāpēc pārtika mēdz provocēt nepatīkamu reakciju ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem?

 

Pieņēmumiem, ka alerģisku reakciju veicina tikai produktiem pievienotie konservanti, emulgatori un citas ķīmiskās vielas, pagaidām nav pārliecinošu pierādījumu. Lielākoties alergēni ir dabiskas izcelsmes, atzīst alergologs Māris Bukovskis.

Ja simt cilvēkiem vaicātu, vai uzturs viņiem mēdz izraisīt diskomfortu, piemēram, sliktu dūšu, vēdera pūšanos, sāpes un tā izejas traucējumus, daudzi atbildētu piekrītoši. Vienam pie vainas būs paaugstināts kuņģa skābes daudzums, citam trūks fermenta, kas sašķeļ piena olbaltumu, bet dažam būs pārtikas alerģija, kuru nereti mēdz jaukt ar zarnu izraisītiem gremošanas traucējumiem.

Pēdējā pusgadsimta laikā alerģisku izpausmju skaits ir palielinājies, jo modernā cilvēka imūnsistēma tiek nodarbināta daudz mazāk nekā agrāk, tādēļ atrod ienaidnieku, kur to nevajag meklēt. Bērni daudz retāk saskaras ar mājdzīvniekiem, parazītiem un baktērijām. Daudzi mazuļi tiek baroti ar mākslīgajiem maisījumiem, taču vienīgi mātes piens spēj nodrošināt normālu zarnu mikrofloru. Tomēr pati galvenā loma alerģijas attīstībā ir iedzimtībai.

 

KAD UZTURS RADA PROBLĒMAS

✔ Pārtikas alerģija

Lielākoties tā ir aktuāla dzīves pirmajos gados. Alergēnu topa pirmajā vietā ir olas baltums, bet otrajā – piens. Saasināta reakcija pret pienu, kviešiem, soju un vairāk vai mazāk arī pret olas baltumu līdz skolas vecumam parasti pāriet, taču tās vietā nereti veidojas alerģija pret putekļiem, ziedputekšņiem, mājdzīvniekiem, pelējuma sēnītēm. Tiem, kam ir vai bijusi alerģija pret olas baltumu, pastāv sešreiz augstāks risks saslimt ar astmu nekā pārējiem.

Pieaugušo vidū no pārtikas alerģijas cieš vidēji līdz četriem procentiem cilvēku.

Viņi visbiežāk nepanes riekstus, īpaši zemesriekstus, kā arī zivis, garneles, dažādus vēžveidīgus radījumus un citus jūras produktus. Pēc šo gardumu baudīšanas drīz vien seko pārliecinoša reakcija – ādas nieze un sārti izsitumi, alerģiska tūska un iesnas, astmas lēkme.

Var iestāties pat anafilaktiskais šoks, kas izpaužas ar asinsspiediena pazemināšanos, samaņas zudumu vai sirdsdarbības apstāšanos.

Zivīs galvenais alergēns ir muskuļu olbaltums parvalbumīns, kas nodrošina muskuļu spēju sarauties. Izvairīties no tām ēdienkartē nav grūti, taču rieksti, it īpaši zemesrieksti, var būt noslēpti cepumos, kūkās vai citos ēdienos. Ja tie izraisa alerģiju, rūpīgi jālasa norādes uz iepakojuma. Jārēķinās – lai rastos izteikta nepatīkama reakcija, pietiek vien ar dažiem mikrogramiem produkta.

Diemžēl pieaugušajiem pārtikas alerģija parasti saglabājas līdz pat mūža beigām.

 

Kā rīkoties? Ja pēc kāda produkta ēšanas radusies ādas nieze, apsārtums, izsitumi, veic ādas provi vai nosaka specifisko alerģisko imūnglobulīnu konkrētiem alergēniem. Kad noskaidrots problēmas izraisītājs, jāsāk ievērot diētu.

Tiem, kam ir alerģija pret zemesriekstiem un zivīm, vienīgā ātrā palīdzība nelāgajā situācijā ir adrenalīna injekcija.

 

✔ Krustveida alerģiskā reakcija starp ziedputekšņiem un pārtikas produktiem

Vismaz pusei no tiem, kuriem ir alerģija pret bērza, alkšņa un lazdas putekšņiem, kas izpaužas ar alerģiskām iesnām, acu iekaisumu, astmas paasinājumu, ēdot riekstus, ābolus, bumbierus, persikus, ķiršus un citus kauleņaugļus, kā arī burkānus, mutē rodas kairinājuma sajūta – nieze un pietūkums.

Savukārt, ja ir alerģija pret vībotņu putekšņiem, drošāk būtu neēst saulespuķu sēklas.

Parasti simptomi mutē ir viegli un ātri pāriet, taču medicīnas literatūrā aprakstīti arī gadījumi, kad radusies dzīvību apdraudoša anafilaktiska reakcija.

Šādas reakcijas rodas pieciem sešiem procentiem cilvēku.

Tiem, kam ir alerģija pret mājas putekļu ērcīti, retumis to izraisa arī mielošanās ar krabjiem un garnelēm, jo tie visi ir posmkāji. Savukārt, ja ir paaugstināta jutība pret govs pienu, tā dažkārt iespējama arī pret liellopa gaļu.

 

Kā rīkoties? Vienīgais veids, kā sev palīdzēt, ir atteikties no alerģiju izraisošajiem produktiem. Ja tomēr ir vēlme tos ēst, tad termiski apstrādātus, jo augļu un dārzeņu alergēni ir nestabili un paaugstinātā temperatūrā ies bojā. Uz pienu, liellopa gaļu un posmkājiem šis ieteikums gan neattiecas.

 

✔ Pseidoalerģiska reakcija shoko

Šajā gadījumā antivielas organismā neveidojas, taču šūnām piemīt specifiska jutība pret noteiktiem produktiem, pēc kuru baudīšanas rodas ādas nieze, apsārtums un izsitumi, sejas un mēles pietūkums.

Vaininieces lielākoties ir dabiskas izcelsmes bioloģiski aktīvas vielas, ko satur augļi un ogas, to sula, tomāti un no tiem ražotās ēdamlietas, šokolāde, vīns, dažādi krāsaini dzērieni un našķi, kā arī marinēti, žāvēti un konservēti produkti.

Šādu reakciju var izraisīt arī sarkanā krāsviela eritrozīns, kas atrodams rūpnieciski ražotos konservētos augļos, cepumos un desu apvalkā, un dzeltenais tartrazīns, ko nereti satur, piemēram, konditorejas izstrādājumi un atspirdzinoši dzērieni. Tāpat sulfīti, kas sastopami vīnā, konservētos augļos un dārzeņos, sulās, garšvielās un citos produktos.

No pseidoalerģiskas reakcijas cieš pieci līdz desmit procenti cilvēku.

Jo vairāk nevēlamā ēdiena tiek baudīts, jo lielāka nepatīkamas reakcijas iespēja.

 

Kā rīkoties? Atrast sakarību starp sūdzību rašanos un kāda pārtikas produkta baudīšanu šajā gadījumā nav iespējams, jo to var būt ļoti daudz. Arī tērēt naudu analīzēm nav vērts, jo, visticamāk, tajās nekas netiks atrasts. Atliek vismaz uz laiku atteikties no bīstamo produktu iekļaušanas uzturā.

Pseidoalerģisku reakciju mēdz veicināt zarnu caurlaidība, kas pieaug paaugstināta stresa situācijā, slimojot ar vīrusu vai baktēriju izraisītām infekcijām, kā arī lietojot antibiotikas. Tai atjaunojoties, vairs nav nepieciešams ierobežot ēdienkarti.

 

 

3 SVARĪGI JAUTĀJUMI

Vai mazotnē, kad veidojas veselības pamati, bērnu iespējams pasargāt no sirgšanas ar pārtikas alerģiju turpmākajā dzīvē?

Agrāk uzskatīja, ka bērniņam līdz noteiktam vecumam nedrīkst dot olas baltumu, pienu un zivis, taču pētījumi nav to apstiprinājuši. Pierādīts tieši pretējais – agrīna saskarsme ar alergēniem nodrošina organisma izturības veidošanos un mazina saslimšanas risku nākotnē. Piemēram, veicot pētījumu, Izraēlā bērniem deva nepilnus četrus gramus zemesriekstu dienā. Anglijā to nedarīja, taču te alerģija radās četros procentos gadījumu, kamēr Izraēlā – tikpat kā nemaz.

Savukārt Zviedrijā atklāja, ka bērniem, kuru uzturā agrīni iekļauj zivis, alerģijas risks pret tām samazinās pat divas reizes.

 

Vai alerģija mēdz rasties pret neierastu svešzemju uzturu?

Pirmā fāze jebkuras alerģijas attīstībā ir organisma iepazīšanās ar alergēnu. Reakcija rodas tikai vēlāk, kad izveidojušās antivielas un šūnas alergēnu atpazīst.

 

Vai tiesa, ka pārtikas alerģiju iespējams ārstēt, lietojot probiotikas?

Savā laikā somu zinātnieku pētījumi to apliecināja, taču vēlāk Anglijā, Vācijā un Austrālijā veiktie šo faktu neapstiprināja. Iespējams, tās var spēcināt imunitāti, taču diez vai spēj novērst alerģiju.

Pagaidām vienīgā iespēja, kā ar pārtikas alerģiju veiksmīgi sadzīvot, ir ievērot diētu, taču tuvāko desmit gadu laikā tās ārstēšanā varētu rasties kāds pavērsiens. Pēdējā laikā zinātniskās publikācijās aprakstīti pētījumi ar slimniekiem, kam ir alerģija pret govs pienu un riekstiem. Tie apliecinājuši, ka, pakāpeniski uzņemot arvien lielākas devas, pie pārtikas produkta ir iespējams pierast.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+