Foto – LETA

Kas zvērēs uzticību Latvijai? Kas to aizstāvēs? 0

Rīgas krievu laikrakstā “Vesti segodņa”, kas pazīstams ar uzsvērti prokrievisku saturu, aprakstīts interesants gadījums, kas, manuprāt, nevar būt vienaldzīgs nedz vienkārši Latvijas pilsonim un mūsu avīzes lasītājam, bet jo vairāk varas personām no Aizsardzības ministrijas un Saeimas nacionālajiem politiķiem. 


Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Sižets ir šāds. Gados jauns krievu tautības Latvijas pilsonis, kurš, kā viņš paskaidro, vēlas iegūt armijas rūdījumu, Latvijas armijā to nevar iegūt, jo viņu dienestā nepieņem. Pat vēl jāgaida rindā. Jauneklis vārdā Jans Krasnopjorovs apmeklē Krievijas migrācijas centru Rīgā, kur lietas ātri un atsaucīgi nokārto, gluži kā iesaukšanas iestādē. Jauneklis dodas uz kaimiņu valsti, nodien ne vien gadu gribētajos jūras kājniekos, bet nosoļo arī tradicionālajā parādē Sarkanajā laukumā. Tomēr par virsnieku Jans turpmākajam laikam nevēlas līgt, atgriežas Rīgā un dižojas nesen 9. maija sarīkojumā – pilnā krievu armijas uniformā. Ļoti braši, un krievu Rīgas avīze šo notikumu plaši attēlo. Tiktāl sižets.

Tagad seko morāle. Tā kā Jans Krasnopjorovs dienējis Krievijas bruņotajos spēkos, tad viņš zvērējis uzticību Krievijas Federācijai un virspavēlniekam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpēc, kā jūras kājnieks skaidro “Vesti segodņa” lasītājiem, viņš Latvijai esot zaudēts. Latvija viņu vairs nevarot iesaukt. Bet pati jau esot vainojama, jo viņš neesot bijis vajadzīgs, kad vēlējies dienēt. Taču jauneklis cer, ka kara nebūs. Jādomā, vismaz ar Krieviju?

Nesen jau “LA” ziņoja par Drošības policijas uztraukumiem sakarā ar to, ka kaut kādi iekšēji šejienes spēki organizējot Latvijas jauniešus (“latvijiešus”?) uz Krievijas patriotiskās audzināšanas nometnēm.

Vienlaikus izplatās informācija, kas liek domāt, ka par pašmāju bruņoto spēku rezerves (vismaz morālas) radīšanu būtu ko vēlēties. Piemēram, par vasaras nometnēm jauniešiem, par īpašām rūpēm jaunsargu sagatavošanai, par patriotisko audzināšanu, gatavošanu Latvijas aizsardzībai. Lai Aizsardzības ministrija atbild, kas liedz tradicionālajās 11. un 18. novembra parādēs un citos pasākumos iesaistīt jaunsargus. Nacionālajiem spēkiem būtu jārāda iniciatīva militāri patriotiskās apmācības atjaunošanai skolās un augstskolās, vismaz fakultatīvi.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.