Kašķis ir, bet trūkst patiesas intereses par to, kā audzināt pašcieņas pilnus bērnus 0
Nu jau vairāk nekā pusgadu Latvijā nerimst kaislības ap valdības apstiprināto “Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012. – 2014. gadam” un bērnu grāmatām, kas mazuļiem iemācītu dzimumu līdztiesību.
Kritiku par grāmatu un plāna kvalitāti “vainīgā” Labklājības ministrija (LM) cenšas neņemt par pilnu, un šo nostāju atbalsta arī premjers, bet daļa tā saukto ekspertu un sabiedrības pārstāvju, kam acīmredzot šķiet, ka nav apstrīdams nekas, kas saistīts ar jēdzienu “dzimumu līdztiesība”, visus kritizētājus sauc par tumsoņām un reliktiem no viduslaikiem. Uz “reliktu” iebildumiem, ka diemžēl šīs no Dānijas nākušās grāmatas vairāk veicina dzimumu novienādošanu nekā līdztiesību, pēc būtības netiek atbildēts. Tā vietā LM pārstāvji uzskaita konvencijas, kurām Latvija pievienojusies un kas liek ieviest dzimumlīdztiesību.
Tieši konvencijas, šķiet, arī ir visas šīs problēmas sāls. Proti, ja Latvija tām pievienojusies, tad kaut kas jādara līdztiesības veicināšanai. Jāraksta plāni, jāaudzina sabiedrība. Lai to veiktu kvalitatīvi, vajag naudu, prātu, citus resursus. Tā visa acīmredzot pietrūkst. Un tad top plāns, kurā uz ātru roku samests iekšā viss kas, nedomājot, kāda no tā jēga.
Piemēram, cita starpā plānā solīts “apzināt sieviešu un vīriešu ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām”. Jau pagūts konstatēt, ka vīrieši ūdeni lietojot taupīgāk nekā sievietes. No plāna īsti nav skaidrs, kāds ir mērķis: vai jāpanāk, lai sievietes arī kļūst taupīgākas – vai gluži otrādi, lai vīrieši kļūst izšķērdīgāki. Taču tas ierēdņiem droši vien nav būtiski. Galvenais, ka plānam paredzētās lapas ar kaut ko ir aizrakstītas; būs ko parādīt, ja kāds jautās, kā Latvija pilda starptautiskās saistības.
Bet ar plānu vien nepietiek, jādara vēl kas, lai Latvija būtu laba konvenciju pildītāja. Ko darīt, kā būt, šķiet, lauzīja galvu ierēdņi un viņu atbalstītāji dažādās nevalstiskās organizācijās. Un tad – kāda laime un prieks, pavērās iespēja ar ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu izdot grāmatas bērniem un metodisko materiālu pirmsskolas skolotājiem. Naudas, lai šos izdevumus adaptētu, padarītu atbilstošākus Latvijas situācijai, nebija, bet tas jau nelikās būtiski, galvenais izdot, lai kaut kas būtu darīts līdztiesības labā.
LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašerādens pauda neizpratni, kāpēc ko adaptēt vai pat izstrādāt ko savu – vai tad ziemeļvalstis nav mūsu draugi? Bet vai draudzība nozīmē to, ka jāpārņem no drauga pilnīgi viss, aizmirstot savu patību?
Taču, kā jau parasti Latvijā, arī šajā stāstā ir ko pārmest ne tikai LM un viņu pozīcijas atbalstītājiem, bet arī tiem 36 Saeimas deputātiem, kuri centušies LM rīcību ietekmēt. Trešdien Saeimā notikusī divu komisiju kopīgā sēde parādīja, ka arī te diemžēl trūkst patiesas intereses par to, vai valstiskā līmenī ko iespējams darīt, lai abi dzimumi mūsu valstī justos komfortablāk. Tā vietā, lai runātu par to, kā audzināt pašcieņas pilnas meitenes un zēnus, kuri neatteiktos no saviem sapņiem muļķīgu stereotipu dēļ, sanākušie klausījās vairākas lekcijas par feminismu un sieviešu sūtību. Tās aizņēma tik daudz laika, ka reāla diskusija pēc būtības izpalika.
